Krievijas aktīvisti ceturtdien nosodījuši jauno ārvalstu aģentu likumprojektu un citus likumprojektus, kuros saskata mēģinājumu vēl vairāk ierobežot opozīciju pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām.
Krievijas aktīvisti kritizē jauno ārvalstu aģentu likumprojektu (3)
Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāti pagājušajā mēnesī ierosināja likumprojektus, kas piešķirtu varasiestādēm plašākas tiesības atzīt personas par tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem, vēl vairāk ierobežotu pulcēšanos un satura publicēšanu internetā.
Kritiķi apgalvo, ka šo likumprojektu mērķis ir vēl vairāk ierobežot Krievijas opozīciju pirms nākamgad gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.
"Tie ir bezprecedenta ierobežojumi mūsu pilsoniskajām politiskajām tiesībām," vairāku Krievijas vadošo tiesību aizstāvju grupu organizētā interneta preses konferencē sacīja aktīvists Aleksandrs Verhovskis, kurš darbojas Krievijas prezidenta Vladimira Putina cilvēktiesību padomē.
Viņš norādīja, ka šie likumprojekti nopietni ierobežotu vārda brīvību, kā arī tiesības tikt ievēlētam parlamentā.
Ārvalstu aģentu likums tika pieņemts 2012.gadā, piešķirot varasiestādēm tiesības atzīt nevalstiskās organizācijas un mediju organizācijas par ārvalstu aģentiem.
Organizācijām, kas atzītas par ārvalstu aģentiem, tas jānorāda visos dokumentos un jāpakļaujas rūpīgām pārbaudēm no varasiestāžu puses. Tiek pārbaudīts to finansējums un darbinieki. Rezultātā daudzas nevalstiskās organizācijas pārtrauca darbu Krievijā, apgalvojot, ka šie nosacījumi pārāk sarežģī darbu.
Laika gaitā šis likums ticis paplašināts, sevišķi pagājušajā gadā, kad tika atļauts par ārvalstu aģentiem atzīt arī žurnālistus un blogerus.
Jaunais likumprojekts paredz, ka par ārvalstu aģentu varēs atzīt arī privātpersonas, kas saņem kaut kādu materiālu vai finansiālu atbalstu no ārvalstīm vai organizācijām, kas jau ir atzītas par ārvalstu aģentiem.
Likumprojekts arī aizliedz šādām personām ieņemt amatus pašvaldībās.
Verhovskis norādīja, ka likumprojekts ir tik nekonkrēts, ka ar atbalstu no ārvalstīm var saprast arī tāda pasākuma apmeklēšanu, ko rīko organizācija, kas saņem ārvalstu finansējumu.
Cits likumprojekts, ko kritizē aktīvisti, aizliegtu vienas personas piketus, ja tie tiek rīkoti secīgi pēc kārtas. Aktīvisti izmantojuši šo iespēju, lai apietu prasību saņemt varasiestāžu atļauju protestiem.
Vēl viens likumprojekts piešķirtu varasiestādēm tiesības regulēt mācību materiālus. Aktīvisti norāda, ka šis likumprojekts ir tik plašs un nekonkrēts, ka var ietvert arī ierakstus sociālajos medijos.
Lai iegūtu likuma spēku, šie likumprojekti jāapstiprina trīs lasījumos Valsts domē un balsojumā parlamenta augšpalātā Federācijas padomē, un tos vēl jāparaksta Putinam.