No nākamā gada 1.janvāra starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju beigsies brīva personu kustība, šodien Ārlietu ministrijas (ĀM) attālinātajā preses konferencē par breksita sekām uz Latvijas valstspiederīgajiem pastāstīja ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.
Viņa atgādināja, ka beigām strauji tuvojas pārejas periods, kad Lielbritānija noslēdz izstāšanās procesu no ES. Japiņas ilustrēja, ka tuvojas brīdis, kad "Lielbritānija būs aizslēgta un atslēga būs nolauzta". Līdz ar to pārmaiņas skars ļoti daudzus Latvijas pilsoņus gan Lielbritānijā, gan arī Latvijā, gan citviet pasaulē.
ĀM pārstāve akcentēja, ka no 1.janvāra starp bloka valstīm un Lielbritāniju beigs pastāvēt brīva personu kustība un, viņas ieskatā, šis ir fundamentālais grozījums. Papildus tam tiek ieviesta virkne dažādu praktisku pārmaiņu.
Japiņa iezīmēja gan pārmaiņas, gan sniedza arī konkrētus padomus Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar plānotajām izmaiņām no 1.janvāra. Viņas ieskatā viena no būtiskākajām pārmaiņām ir tā, ka no nākamā gada 1.janvāra Apvienotajā Karalistē stāsies spēkā jauna imigrācijas sistēma. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi varēs doties uz Lielbritāniju bez vīzas tikai īstermiņa braucienos, kas nepārsniegs sešus mēnešus.
ĀM pārstāve skaidroja - tas nozīmē, ja kāds Latvijas valstspiederīgais vēlas Apvienotajā Karalistē apciemot savus tuviniekus vai braukt turp tūrisma nolūkos vai lai piedalītos kādās konferencēs vai semināros, tad Latvijas pilsonim vīza nebūs nepieciešama, bet, ja būs plānots uzturēties ilgāk nekā sešus mēnešus, piemēram, studēt vai strādāt, tad vīza būs jāpieprasa.
Runājot par studentiem, Japiņa norādīja, ka viņiem par vīzu saņemšanu būs jāmaksā. Tāpat būs jāmaksā arī par tiesībām izmantot Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus jeb tā saucamo "imigrācijas veselības nodokli". Vīza būs jāizņem arī tiem, kuri studijas Lielbritānijas augstskolās būs sākuši attālināti, bet nebūs vēl ieradušies Apvienotajā Karalistē līdz šī gada 31.decembrim.
Savukārt, ja students nebūs ieradies Apvienotajā Karalistē līdz 31.decembrim, viņš nevarēs pretendēt uz pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusu. Japiņa atgādināja, ka studentu vīzas jau ir iespējams saņemt no šī gada 5.oktobra.
Pievēršoties darba jautājumam, ĀM pārstāve skaidroja, ka no nākamā gada 1.janvāra ieceļot Lielbritānijā varēs tikai ar vīzu. Japiņa aicināja neuzķerties uz viltus darbā iekārtotājiem. Viņa minēja piemēru, ka, ja cilvēku kāds darbā iekārtošanas birojs vai uzņēmums aicina doties uz Lielbritāniju strādāt bez vīzas, solot šo jautājumu nokārtot, tā ir "sarkanā zīme", kas var liecināt par nelegālo nodarbinātību. ĀM aicina neuzķerties uz daudzsološiem solījumiem, jo visdrīzāk tas nav legāls piedāvājums.
ĀM pārstāve skaidroja, ka, lai pieteiktos vīzai, būs jāiegūst noteikts punktu skaits, ko veido daudzi un dažādi faktori. Viņa akcentēja, ka saņemt darbavietu vai sākt strādāt Lielbritānijā varēs tikai pēc tā saucamā "akceptētā sponsora" ielūguma, kas arī veido noteiktu punktu skaitu. Citi faktori, kas veido punktus, ir, piemēram, solītā alga, angļu valodas zināšanas un citi faktori. Japiņa atzina, ka tā ir visai sarežģīta formula, kuru vislabāk mācēs izskaidrot ir Lielbritānijas imigrācijas dienesti. ĀM pārstāve uzsvēra, ka jāmaksā būs arī par darba vīzu, turklāt strādāt gribētājiem papildus būs jāmaksā arī imigrācijas veselības nodoklis.
Lai iegūtu pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusu Lielbritānijā, būšot jāreģistrējas tīmekļvietnē "Home Office". Japiņa atzīmēja, ka informācija šajā tīmekļvietnē ir pieejama arī latviešu valodā, turklāt šī informācija ir pieejama arī ĀM mājaslapā.
ĀM pārstāve norādīja, ka kopumā Lielbritānijā ir saņemti vairāk nekā četri miljoni dažādu ES valstu pilsoņu pieteikumi pastāvīgā un pagaidu statusa reģistrēšanai un patlaban ir vairāk nekā 108 000 Latvijas pilsoņu, kuri ir pieteikušies šī statusa saņemšanai. Japiņa atzīmēja, ka šāds statuss ir piešķirts vairāk nekā 103 000 Latvijas pilsoņu.
"Tas ir interesanti, jo saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem savu dzīvesvietu Lielbritānijā ir deklarējuši apmēram 80 000 Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka reģistrējušies ir vairāk, nekā tie, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Lielbritānijā," secināja ĀM pārstāve.
Viņa skaidroja, ka personas, kuras ieradušās Lielbritānijā līdz šī gada beigām, varēs pieteikties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Personas, kuras ir dzīvojušas un pastāvīgi uzturējušās Lielbritānijā līdz pieciem gadiem, varēs pretendēt uz pagaidu statusa saņemšanu, bet personas, kuras pastāvīgi uzturējušās Lielbritānijā piecus vai vairāk gadus, varēs pretendēt uz pastāvīgā statusa saņemšanu.
Japiņa vērsa uzmanību, ka statusam var reģistrēties tikai ar derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ja dokuments - pase vai elektroniskā identifikācijas karte (eID) - nav derīgs, jo tam ir beidzies derīguma termiņš, tad nekavējoties ir jāpiesakās jaunam dokumentam. To var izdarīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās vai arī Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā.
"Mēs tiešām aicinām neatlikt dokumentu kārtošanu uz pēdējo brīdi, jo reģistrācija tiks noslēgta nākamā gada 30.jūnijā un personas, kuras nebūs reģistrējušās vai nu pagaidu statusam vai pastāvīgā iedzīvotāja statusam, vairs nevarēs likumīgi uzturēties Lielbritānijā," uzsvēra ĀM pārstāve.
Reģistrācija statusam jānokārto līdz 30.jūnijam, izmantojot aplikāciju un reģistrējoties tīmekļvietnē "Home Office". Japiņa aicināja neatlikt uz pēdējo brīdi pases pieteikšanu vēstniecībā Londonā. Viņa aicināja izmantot laiku rudens un ziemas sezonā, kad vēstniecībā ir salīdzinoši maz cilvēku, kuri vēlas saņemt konsulāros pakalpojumus.
Ar Latvijas vēstniecības starpniecību Apvienotajā Karalistē jaunu personu apliecinošu dokumentu var saņemt piecās nedēļās, ja tas tiek kārtots paātrinātā kārtībā. Savukārt, ja šis jautājums tiek risināts PMLP, jaunu pasi var saņemt apmēram pēc trīs nedēļām.
Japiņa aicināja ikvienu atgādināt saviem Lielbritānijā mītošajiem tuviniekiem un draugiem par nepieciešamību reģistrēties statusam un par pases derīguma termiņu. ĀM pārstāve aicināja paturēt prātā, ka seniori un bērni arī ir jāreģistrē statusa saņemšanai.
Japiņa norādīja, ka no nākamā gada 1.oktobra vienīgais derīgais dokuments ieceļošanai Apvienotajā Karalistē būs pase. Tas nozīmē, ka ceļošanai uz Apvienoto Karalisti nederēs eID karte, izņemot tos ES pilsoņus, kuri ar savu esošo eID karti būs reģistrējušies vienam vai otram statusam Lielbritānijā. Tikai tādā gadījumā šo karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025.gada 31.decembrim.
Japiņa atzīmēja, ka Lielbritānijas iestādes pašas ir aicinājušas visas personas, arī tās, kuras ir reģistrējušās un grib vēl izmantot eID karti ceļošanai, noformēt pasi kā ceļošanas dokumentu.
