No greznības līdz drupām pāris soļu – Lindes muižas parks (4)

Aiz loga beidzot iestājusies ziema, termometra stabiņš rāda tikai +1 grādu, tāpēc no ceļojumu ekipējuma kastes tiek izvilkts lielais termoss. Līdzi, kā vienmēr, sasmērējam maizītes, ieliekam kādu augli, un esam gatavi ceļam. Dodamies uz Lindes muižu, precīzāk, uz drupām, kas tur palikušas. Brauciens nav tāls, jo Lindes muižas parks atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā. Novietojot automašīnu bezmaksas stāvvietā pašā Daugavas krastā, uzreiz ievērojam Lindes muižas diženāko arhitektūras veidojumu, kas saglabājies vēl līdz mūsdienām, – Lindes muižas vārtus. Tie ir ne tikai vizuāli iespaidīgi, bet ir arī vieni no greznākajiem vārtiem visā Latvijā. Celti laikā, kad muižu mantoja Georgs Fridrihs fon Pletenbergs. Vārtus būvēja mūrniekmeistars Mēdlers no 1767. gada līdz pat 1772. gadam, un mūsdienās tie atjaunoti no 2011. gada līdz 2017. gadam. Tie bija galvenie iebraucamie vārti muižā, kas arī tagad saglabājuši šo svarīgo uzdevumu – ievest apmeklētājus muižas parkā. Vārti daļēji nokrāsoti vecrozā krāsā, lieliski saplūstot ar baltajiem balsta stabiem un pelēkbrūno skārda jumtu. Aizdomājos, vai vasarā šeit tiek rīkotas daudzas kāzu ceremonijas? Visnotaļ majestātiska vieta ceremonijām un fotosesijām. 

Muižas parkā iespējams apskatīt un izstaigāt arī vairāku ēku drupas. Kopumā 1990. gadā muižas teritorijā bija vairāk nekā desmit ēku, tostarp lielā muižas ēka, mazā ēka, kučiera māja, graudu kalte, smēde, alus darītava, spirta dedzinātava, siltumnīca, vairāk nekā divdesmit pagrabu, malkas šķūnis, pārvaldnieka māja, graudu klēts, suņu mītne, vistu un cūku kūts, govju kūts, zirgu stallis. Šobrīd no vairākām ēkām nav ne miņas, bet dažas palikušas drupu veidolā. Tās iespējams izstaigāt no vienas telpas uz otru, jo ir saglabājušās gan sienas, gan durvju arkas. Teritorijā iespējams atrast arī vairākus pagrabus un iztēloties, vai šeit glabāja tās alus mucas, ar kurām nodrošināja visus krogus no Jēkabpils līdz Rīgai. Jo Lindes muiža bija arī ievērojams visa reģiona saimnieciskais centrs, kur tika brūvēts alus, kā arī audzētas zivis. 

Daugavas krastā rodas sajūta, ka termometra stabiņu kāds pabīdījis vēl par pāris grādiem uz leju. Tāpēc vienīgais, par ko gribas domāt, ir silta tēja un kāda līdzi paņemtā uzkoda. Šoreiz par galdu izmantojam trepes vai podestus, kuri ved uz nekurieni.

Arī par galdautu nav jādomā, šo lomu lieliski paveic sūnas.

Šī diena patiesi atgādina, kas ir ziema, to lieliski izjūt visi divdesmit nosalušie pirksti. Tāpēc pēc pusdienām jāsasildās, paskrienot pa parka teritoriju, un izskrieties te ir kur – agrāk parks aizņēmis 7,4 hektārus.

Lindes muižas parks ir ievērojams ar tā varenajiem kokiem. Daži no tiem tik milzīgi, ka tiem blakus sajūties pavisam maziņš un vājš. Taču vissavdabīgākie parka teritorijā ir Holandes liepu koku stādījumi. Šobrīd, kad liepām nobirušas lapas, skats atgādina spoku mežu. Krēslā tā ir kā aina no drūmas šausmu filmas, kurā koki sastājušies perfektās rindās, izslējuši augstu debesīs savus zarus, kas atgādina saknes, un gaida savu nākamo upuri. Pavasarī un vasarā šī aina noteikti ir daudz romantiskāka. 

Tāpat kā citām apdzīvotām vietām Daugavas krastos, arī Lindes muižai Pirmais pasaules karš nodarīja lielus postījumus – daļa ēku tika izpostītas. Savukārt padomju laikos muižas kompleksā tika ierīkota lopu ferma. Ar laiku visa muižas teritorija ieauga kokos, skaistais liepu dārzs pārvērtās par mežu. Vienīgie, kas palika stalti stāvam, bija Lindes muižas vārti. Līdz 2004. gadam, kad muižas teritorija nonāca Lindas un Valtera Ratkeviču pārvaldībā. Kopš tā laika Lindes muižas teritorija lēnām tiek sakopta un atjaunota. Kaut arī Lindes muižas teritorija ir privātīpašums, tā ir pieejama publiskai apskatei. Ieeja muižas teritorijā tās viesiem ir bez maksas. Viesiem pieejama bezmaksas stāvvieta, kas atrodas Daugavas krastā pretī muižas greznajiem vārtiem.

Ar tumsu arī mēs pametam teritoriju ar norunu, ka atgriezīsimies šeit pavasarī.