S, 20.08.2022.

Noraida priekšlikumu samazināt piemaksas Valsts kontrolei

TVNET/LETA
Noraida priekšlikumu samazināt piemaksas Valsts kontrolei
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa piedalās preses konferencē, kurā informē par Valsts kontroles rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos un iestādes darba organizācijas pārplānošanu, kā arī par to, kādos virzienos Valsts kontrole vērš savas revīzijas, vērtējot COVID - 19 krīzes seku mazināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa piedalās preses konferencē, kurā informē par Valsts kontroles rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos un iestādes darba organizācijas pārplānošanu, kā arī par to, kādos virzienos Valsts kontrole vērš savas revīzijas, vērtējot COVID - 19 krīzes seku mazināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Foto: Zane Bitere/LETA

Uz trešo lasījumu virzot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien noraidīja priekšlikumu samazināt speciālās piemaksas valsts kontrolierim un Valsts kontroles (VK) padomes locekļiem.

Parlamentārieša Kaspara Ģirģena (KPV LV) iesniegtais priekšlikums paredzēja samazināt piemaksu valsts kontrolierim par VK padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, kā arī VK padomes loceklim par VK revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu. Pašlaik šīs piemaksas noteiktas 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, bet Ģirģens piedāvāja tās samazināt līdz 10% un 5% valsts kontrolierim un padomes loceklim attiecīgi.

Ģirģens skaidroja, ka saskaņā ar likumu amatpersona saņem speciālās piemaksas par darbu vai dienestu, kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Viņaprāt, VK amatpersonām piešķirtās speciālās piemaksas neatbilst šī panta jēgai un ir nesamērīgas.

Saskaņā ar VK likumu valsts kontrolieris pilda VK padomes priekšsēdētāja pienākumus. Savukārt VK padomes locekļi pilda revīzijas departamenta direktora pienākumus. VK padomes loceklis Edgars Korčagins sēdē klāstīja, ka savulaik, lemjot par šīm piemaksām, tās noteica, lai nodrošinātu VK darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus Korčagins uzsvēra, ka, ne valsts kontrolierim, ne VK padomes locekļiem nav paredzētas piemaksas un labumi kā citās valsts iestādēs, tostarp prēmijas pēc ikgadējas darba novērtēšanas.

"Faktiski tas nozīmē samazināt nevis piemaksas, bet atalgojumu, valsts kontrolierim par ceturtdaļu, bet padomes locekļiem par teju trešdaļu," skaidroja VK pārstāvis, piebilstot, ka VK augsti vērtē arī sabiedrība.

Taču Korčagins piekrita, ka atalgojuma noteikšana būtu risināma citādi.

Komisijas deputāts Juris Pūce (AP) norādīja, ka ne valsts kontrolieris, ne padomes locekļi nevar izvēlēties, vai pildīt attiecīgos pienākumus. Vienlaikus politiķis atzina, ka pašreizējais atalgojuma aprēķina risinājums nav "tas elegantākais un pareizākais", norādot, ka tāpēc svarīgs jauns vienots valsts amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Uz vienota regulējuma nepieciešamību norādīja arī parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS), esošo likumu saucot par brāķi. Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša skaidroja, ka jaunais likumprojekts jau ir virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, taču no izskatīšanas noņemts. "Jautājums ir absolūti politiķu rokās," piebilda viņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka speciālo piemaksu samazināšana pašlaik nebūtu labs signāls, jo tuvojas beigām valsts kontrolieres pilnvaru termiņš, un atalgojuma līmenis ir būtisks nosacījums jauna profesionāļa piesaistīšanai amatam.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu