Melns plankums dienasgrāmatā atklāj baisas detaļas par polārpētnieka nāvi

FOTO: The Royal Library of Copenhagen

Pētnieka Jergena Brunlunda pēdējais dienasgrāmatas ieraksts vairāk nekā gadsimtu ir mulsinājis zinātnieku prātus. Tagad beidzot viss ir noskaidrojies. 

Eskimosu pētnieka Jergena Brunlunda nāve nebija mierpilna. Viņš pazuda trīs vīru ekspedīcijas laikā savā dzimtajā Grenlandē. Viņa sasalušais ķermenis tika atrasts kādā alā 1907. gadā. Savus pēdējos dzīves mirkļus viņš aprakstīja savā dienasgrāmatā, tomēr skumjākās un baisākās detaļas atklāja melns traips uz dienasgrāmatas lappuses. 

Kā vēstīts izdevumā “Ancient Origins”, savādais materiāls uz vēsturiskās dienasgrāmatas pēdējās lappuses beidzot ir identificēts, sniedzot pētniekiem bezprecedenta ieskatu pētnieka dzīves pēdējās stundās. Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Archaeometry”, traips sastāv no sadegušas gumijas, eļļām un izkārnījumiem. 

Tikai pēc ārkārtīgi rūpīgas gadsimtu senā traipa analīzes Dānijas pētniekiem izdevās nonākt pie skaidrojuma: Bronlunds petrolejas krāsniņu centās aizdedzināt ar saviem izkārnījumiem. Par spīti centieniem, tas viņam neizdevās. Kā vēstīts zinātnes izdevumā “Live Science”, viņš tika apglabāts tajā pašā alā 1908. gadā. 

Bronlundam izdevās nokļūt tālāk nekā viņa ekspedīcijas biedriem. Ekspedīcijas grupu vadīja dāņu pētnieks Ludvigs Miliuss-Eriksens, un tā sākās 1906. gadā. Bronlunds pieredzēja, kā nežēlīgajā aukstumā bojā gāja gan ekspedīcijas līderis, gan kartogrāfs Pēters Hoigs-Hāgens. 

Jergens Brunlunds FOTO: Wikimedia Commons

“Šo vietu es sasniedzu dilstošā mēnesī un nespēju iet tālāk, jo man ir apsaldētas kājas un ir tumšs. Pārējo ķermeņi ir fjorda vidū,” vēstīts Bronlunda dienasgrāmatas pēdējā ierakstā. 

Polārpētnieks alā nonāca 1907. gada novembrī, neveiksmīgi cenšoties atgriezties bāzes nometnē. Ala neatradās pārāk tālu no nometnes, un nākamās ekspedīcijas laikā martā Bronlunda mirstīgās atliekas tika atrastas. 

Kamēr pētnieka ķermenis tika cieņpilni apglabāts alā, viņa dienasgrāmata tika pievienota Karaliskās bibliotēkas kolekcijai Kopenhāgenā. Pētījumā rakstīts, ka uz dienasgrāmatas pēdējās lappuses bija melns plankums, kas pētniekus mulsinājis jau gadsimtu ilgi. Daži bija tik ieinteresēti, ka šo dienasgrāmatas lappusi nozaga. 

Vārdā nenosaukts pētnieks šo dienasgrāmatas lappusi bez oficiālas atļaujas paņēma 1993. gadā, lai veiktu analīzes. 

“Mūsdienās mēs nevaram analizēt kādus paraugus bez oficiālas atļaujas, tomēr toreiz viss bija citādāk,” teica pētījuma galvenais autors Kāre Lunds Rasmusens. 

Kā skaidrots Rasmusena pētījumā, iepriekš zinātniekiem nebija pieejamas tehnoloģijas, lai varētu noskaidrot plankuma sastāvu. Tikai tagad ar rentgenstaru fluorescenci un plazmas masas spektrometriju beidzot ir izdevies identificēt plankuma sastāvu. 

Zinātnieki atklāja kalcija, titāna un cinka pēdas, kas neatbilst nevienam zināmam minerālu veidojumam ekspedīcijas maršrutā. Vēlāk tapa skaidrs, ka plankumā ir gumijas pēdas – visticamāk, no krāsniņas, kura bija līdzi Bronlundam. 

Pētnieki atklāja arī organisku savienojumu, piemēram, līpīdu, petrolejas un cilvēka izkārnījumu pēdas. 

“Tajā brīdī Bronlunds bija badojies jau nedēļām ilgi. Viņš bija pārguris un nosalis. Visticamāk, viņa rokas trīcēja, kad viņš ar sērkociņiem centās iekurināt krāsniņu,” rakstīts pētījumā. 

Lai iekurinātu šādas krāsniņas, ir nepieciešams spirts. Tā kā šīs vielas Bronlundam nebija, viņam nācās spert izmisīgus soļus, kas atspoguļojas šā melnā plankuma sastāvā. 

Uz augšu
Back