Krievijas Izmeklēšanas komiteja aizmuguriski izvirzījusi trim Lietuvas tiesnešiem apsūdzības "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā" 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā.
Krievijā aizmuguriski izvirza apsūdzības trim Lietuvas tiesnešiem par spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā (6)
Krievijas izmeklētāji spēruši arī soļus, lai "organizētu šo tiesnešu starptautisku meklēšanu", norādīts paziņojumā, ko pirmdien izplatījusi komiteja.
Apsūdzības izvirzītas Viļņas apgabaltiesas tiesnesei Virgīnijai Pakalnītei-Tamošūnaitei un diviem jau pensionētiem tiesnešiem - Artūram Šumskam un bijušajai tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājai Ainorai Kornēlijai Macevičienei.
Kā paziņojusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas pārstāve Svetlana Petrenko, šie tiesneši 2019.gada 27.martā pasludinājuši "apzināti netaisnīgu spriedumu" vairāk nekā 50 Krievijas pilsoņiem.
Viļņas apgabaltiesa pērn 27.martā pasludināja spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem tika piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.
Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Kā teikts Krievijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumā, "pasludinot spriedumu, Lietuvas tiesneši zināja, ka Viļņas notikumi, kuros apsūdzēti Krievijas pilsoņi, norisinājās laikā, kad Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika nebija neatkarīga valsts un piederēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai. Karavīri, kas piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pildīja savu dienesta pienākumu un darbojās saskaņā ar PSRS likumiem nolūkā nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu".
Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990.gada 11.martā, bet 1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.