TM: Krimināllikumā nevajag jaunu pantu par viltus ziņu izplatīšanu

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Krimināllikumā jau ir iekļauts nepieciešamais regulējums viltus ziņu izplatīšanas apturēšanai, tāpēc tajā nevajag iekļaut jaunus pantus šim nolūkam, šādu nostāju šodien Saeimas Krimināltiesību apakškomisijas pauda Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska.

TM pārstāve un arī daži citi dalībnieki komisijas sēdē pauda nostāju, ka jau pašlaik kriminālatbildību par viltus ziņām var piemērot, izmantojot Krimināllikuma normu, kas paredz sodu par huligānismu. Jauns regulējums varētu nozīmēt, ka līdzšinējā prakse tiktu uzskatīta par nepareizu, kas varētu radīt juridiskas problēmas, skaidroja TM pārstāve, kura norādīja uz vairākām Krimināllikuma normām, kuras jau pašlaik ir iespējams piemērot nepieciešamības gadījumā.

Arī prokurors Gints Bērziņš pauda, - ja mēģinās ielikt Krimināllikumā atbildību par viltus ziņām, tad var rasties sarežģījumi, ko tad uzskatīt par viltus ziņām, par kurām ir piemērojams sods. Piemēram, diez vai sods tiktu piemērots, ja kāds izplatītu viltus ziņu, ka Saule griežas ap Zemi, norādīja Bērziņš. Viņš skaidroja, ka pirms šādu izmaiņu veikšanas ir jāsāk ar vienošanos par terminoloģiju, kas ir viltus ziņas.

Deputāts Ritvars Jansosns (NA) un ģenerālprokurors Juris Stukāns rosināja tomēr arī "tiešā tekstā" formulēt kriminālatbildību par viltus ziņu izplatīšanu. Deputāts Jansons akcentēja, ka ir jāievieš kriminālatbildība par viltus ziņām jeb par nepatiesu faktu paušanu, pēc kuras ir iestājušās sekas.

Arī ģenerālprokurors Stukāns uzsvēra, - ja vēlamies cīnīties ar viltus ziņām, tad jārīkojas tāpat kā citās valstīs un par viltus ziņām tieši ir jānosaka gan kriminālatbildība, gan administratīvā atbildība. Citādāk Latvija pašlaik atkal sanāk kā "unikāla valsts", kura atrod problēmu, kur tai nevajadzētu būt, pauda ģenerālprokurors.

Stukāns norādīja, ka pašlaik tiesībsargājošās iestādes "mēģina izlīst", piemērojot Krimināllikuma normu par huligānismu, taču jautājums, vai tas ir pareizi. Viņš vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesa kādā atsevišķā gadījumā ir vērtējusi, vai Krimināllikumā noteiktā norma ir bijusi pietiekoši skaidri saprotama.

Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka jautājums ir plašāks par Covid-19 saslimšana risku, jo var būt arī citas slimības un citi gadījumi, kad jārisina gan viltus ziņu jautājums, gan tas, kā reaģēt uz aicinājumiem internetā nepildīt likuma prasības.

Kā ziņots, pēdējā laikā attiecīgie jautājumi aktualizējušies saistībā ar Covid-19 slimības izplatību, kad viltus ziņu izplatīšana un publiski aicinājumi nepildīt likuma prasības var veicināt saslimšanu ar šo slimību, tajā skaitā apdraudēt cilvēku dzīvības.

Uz augšu
Back