Arī ģenerālprokurors Stukāns uzsvēra, - ja vēlamies cīnīties ar viltus ziņām, tad jārīkojas tāpat kā citās valstīs un par viltus ziņām tieši ir jānosaka gan kriminālatbildība, gan administratīvā atbildība. Citādāk Latvija pašlaik atkal sanāk kā "unikāla valsts", kura atrod problēmu, kur tai nevajadzētu būt, pauda ģenerālprokurors.
Stukāns norādīja, ka pašlaik tiesībsargājošās iestādes "mēģina izlīst", piemērojot Krimināllikuma normu par huligānismu, taču jautājums, vai tas ir pareizi. Viņš vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesa kādā atsevišķā gadījumā ir vērtējusi, vai Krimināllikumā noteiktā norma ir bijusi pietiekoši skaidri saprotama.
Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka jautājums ir plašāks par Covid-19 saslimšana risku, jo var būt arī citas slimības un citi gadījumi, kad jārisina gan viltus ziņu jautājums, gan tas, kā reaģēt uz aicinājumiem internetā nepildīt likuma prasības.
Kā ziņots, pēdējā laikā attiecīgie jautājumi aktualizējušies saistībā ar Covid-19 slimības izplatību, kad viltus ziņu izplatīšana un publiski aicinājumi nepildīt likuma prasības var veicināt saslimšanu ar šo slimību, tajā skaitā apdraudēt cilvēku dzīvības.