/nginx/o/2020/12/17/13533482t1hdc01.jpg)
Pēdējos gados ir veikti ne mazums pētījumu, kuros zinātniekiem ir izdevies pierādīt psihodēlisko narkotiku mikrodozēšanas pozitīvo ietekmi uz mentālo slimību ārstēšanu. Tomēr šāda veida vielām ir kāds būtisks trūkums, proti, halucinācijas. Nu zinātniekiem ir izdevies rast alternatīvu vielu, kas nemaina uztveri.
Arvien biežāk psihiatrijas nozarē tiek pētītas psihodēliskās narkotikas jeb LSD vai psilocibīna sēnes, tautā sauktās "maģiskās sēnes", kuru uzņemšana mazās devās ir sniegusi daudzsološus rezultātus depresijas un citu mentālo saslimšanu ārstēšanā, kā arī atkarību mazināšanā. Krietni efektīvāka psihodēliskā narkotika ir izrādījusies ibogaīns, kas lieliski atšķetinās mentālās problēmas vai palīdzēs tikt vaļā no atkarībām, bet vielas intensīvā halucinogēnā iedarbība ir pārāk bīstama, lai to varētu pētīt praksē. Taču Kalifornijas universitātes pētniekiem ir izdevies atrast alternatīvu vielu, kas pildīs tās pašas pshiodēliskās funkcijas bez halucinācijām, vēsta portāls "IFLScience".
"Jaunā psihodēliskā narkotika radīs tādu pašu efektu kā psihoaktīvā viela ibogaīns, taču tai nebūs nepatīkamas blaknes," zinātniskajā žurnālā "Nature" uzsver pētnieki. Šo vielu sintezē no Dienvidāfrikā augoša krūma Tabernanthe iboga, kas sevi ir pierādījusi kā efektīvu līdzekli cīņā ar abstinences simptomiem pēc opiātu vai citu narkotiku lietošanas. Tāpat šī viela ievērojami spēj mazināt tieksmi pēc narkotikām vai alkohola.
Salīdzinot ar LSD vai psilocibīna sēnēm, ibogaīns ir krietni efektīvāka psihoaktīvā viela - jau pēc vienas lietošanas reizes izzūd vai manāmi mazinās kāre pēc atkarību izraisošām vielām. Tomēr ibogaīnam ir kāds ļoti būtisks trūkums - šī narkotika ir arī viens no spēcīgākajiem halucinogēniem, kura iedarbība ir īpaši jaudīga, var ilgt vairākas stundas vai pat dienas. Turklāt ibogaīna halucinācijas ir tik izteiktas, ka tās var izraisīt sirdstrieku.
Kalifornijas universitātes pētniekiem ir izdevies izolēt ibogaīna alkaloīdu sastāvā esošos galvenos psihoplastogēnos komponentus, kas ir atbildīgi par halucināciju ierosināšanu, iegūstot jaunu ibogaīna atvasinājumu. Pēcāk eksperimentos ar dzīvniekiem zinātnieki secināja, ka jauniegūtā viela patiešām nemaina grauzēju uztveres stāvokli. Savukārt, kad viela tika testēta uz pelēm, kuras iepriekš tikušas pieradinātas pie heroīna un alkohola, zinātnieki ievēroja, ka pēc jaunā ibogaīna uzņemšanas, grauzēji atkarību izraisošās vielas patērēja krietni mazāk nekā iepriekš. Tāpat pozitīvu ietekmi jaunā viela radīja pelēm, kam bija raksturīgi depresijas simptomi, - pēc ibogaīna lietošanas peles bijušas daudz aktīvākas. Zīmīgi, ka ibogaīna atvasinājums testa laikā neizraisīja sirdsdarbības traucējumus pelēm, žurkām vai zebrzivīm, kas norāda, ka jaunā viela ir drošāka nekā pats ibogaīns.
