Valsts prezidents Egils Levits šodien izskatīja 15 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un divas notiesātas personas nolemts apžēlot, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Viena apžēlotā persona daļēji atbrīvota no pamatsoda izciešanas par noziedzīga nodarījuma mēģinājumu pret personas dzīvību, otra persona pilnībā atbrīvota no pamatsoda izciešanas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.
Levits savas darbības laikā līdz šim ir apžēlojis astoņas notiesātas personas un izskatījis 167 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja - 22.
Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.