Maršruts cauri Latvijai – Sv. Jēkaba ceļš

Maršruts cauri Latvijai – Sv. Jēkaba ceļš FOTO: Agnese Skunstina

Ceļš ikvienam sevis meklētājam, dabas baudītājam, miera lūkotājam - Svētā Jēkaba ceļš. Ceļš, par kuru kāds daudz lasījis un filmas skatījis. Ceļš, uz kuru kāds dodas tūkstošiem kilometru tālumā no mājām. Ceļš, par kuru kāds nav dzirdējis ne vārda. Ceļš, kurš top arī Latvijā. 

Pasaulē šis ceļš zināms kā Santjago ceļš (Camino de Santiago) un ir viens no galvenajiem vēsturiskajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā. Tas sākas dažādās Eiropas vietās, taču galamērķis šiem ceļiem ir viens – Spānijas ziemeļu pilsētas Santiago de Compostela Sv. Jēkaba katedrāle. Kaut vēsturiski šos maršrutus veikuši tūkstošiem svētceļnieku no savām mājām, reliģisku motīvu vadīti, mūsdienās šo ceļu mēro gājēji, kuriem uz pleciem katram sava sāpju nasta. Vienam sāpīgs zaudējums, citam jaunas dzīves meklējumi. Šādu stāstu ceļā ir daudz, jo ikviena jauniepazīta ceļabiedra pirmie vārdi ir: “Un kāpēc tu ej šo ceļu?” Šis ceļš nav vienkārša svētdienas pastaiga. Tā ir apzināta izvēle doties ceļā dienu no dienas, pieveicot desmitiem kilometru ik dienu, vairāku nedēļu vai pat mēnešu garumā. Izvēle dalīt šo dienu ar svešiem cilvēkiem un pavadīt ar tiem arī vakarus un naktis, reizēm klausoties meklētajā klusumā, bet reizēm skaļā krākšanā. Sv. Jēkaba ceļa simboli ir dzeltena bulta un gliemežvāks, kuriem seko svētceļnieks. Tie mostas pirms saules un iet gulēt, kad saule tikko norietējusi, lai jau nākamajā dienā darītu to pašu – ietu.

Pirms nepilniem diviem gadiem arī Latvijā tika sākta šāda ceļa veidošana, ko uzņēmās Sv. Jēkaba ceļa asociācija Latvijā (Camino Latvia). Tajā darbojas dažādu profesiju un vecuma brīvprātīgie, kuri paši veikuši kādu no Sv. Jēkaba ceļa posmiem ārzemēs, un ikvienam no viņiem šis ceļš atstājis atmiņās neizdzēšamas pēdas, kas mudina šo ceļu ieviest arī Latvijā. Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu izdzīvot šo pieredzi, esot tepat mājās vai varbūt sākot savu dzīves lielāko ceļojumu no savas mājas sliekšņa līdz pat Spānijai. Arī man ir tas gods būt šo brīvprātīgo komandā un izdzīvot savu ceļu, ko nogāju 2017. gadā, atkal un atkal. 

Sv. Jēkaba ceļš FOTO: publicitātes

Kas ir padarīts šo nepilnu divu gadu laikā Latvijā?

2019. gada 3. martā tikai ierakts pirmais norādes stabs uz Latvijas-Lietuvas robežas, ko Sv. Jēkaba ceļa asociācija Latvijā saņēma dāvanā no Lietuvas Sv. Jēkaba ceļa veidotājiem. No šīs dienas aizsākās aktīva ceļa izpēte un marķēšana Latvijas teritorijā. Pirmie tika apzināti maršruti Zemgalē – no Žagares līdz Rīgai. Un pēc piecu mēnešu darba, 2019. gada 25. jūlijā, Sv. Jēkaba dienā bruģī pie Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles tika ierakts pirmais gliemežvāks Latvijā. Turpinājās fiziska ceļa marķēšana visā Zemgales teritorijā, un vēlāk sākās arī darbs pie ceļa apzināšanas Vidzemē.

Sv. Jēkaba dienā bruģī pie Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles tika ieklāts pirmais gliemežvāks Latvijā FOTO: publicitātes

 

2020. gada 2. augustā tika svinēta Sv. Jēkaba diena Valkā ar norādes staba ierakšanu uz Latvijas-Igaunijas robežas. Saistībā ar valstī esošiem ierobežojumiem šajā gadā ceļa veidošana notika lēnāk, jo darbu bija iespējams veikt tikai nelielās grupās. Lielākais darbs, kas paveikts pavisam nesen, ir ceļa marķēšana Cēsu pilsētā, kas notika sadarbībā ar Cēsu pašvaldību. Tagad arī cēsnieki var sekot zīmēm un izbaudīt kaut daļiņu šā ceļa burvības. Ir iesākts darbs arī Valkas teritorijā, un arī Valmiera sekos Cēsu pēdās un turpinās ceļa marķēšanu tuvākajā nākotnē, lai jau, iespējams, 2021. gadā ceļš visā Latvijas teritorijā būtu nomarķēts.

FOTO: Agnese Skunstina

 

Kur tu vari iet?

Ja vēlies aizbēgt no ļaužu masām pie populāriem apskates objektiem un visiem zināmām dabas takām, kas šobrīd ir ļoti aktuāla problēma, iesaku pamēģināt savus spēkus Sv. Jēkaba ceļa maršrutos. Jau šobrīd vari sekot norādēm visā Zemgales teritorijā. No Žagares līdz Tērvetei, tālāk uz Dobeli, Līvbērzi, Tīreļiem, cauri Jaunmārupei līdz pat Rīgai. Šie maršruti katrs būs no 17 līdz 22 kilometriem garš, ar skaistu dabu, ceļiem, taciņām un mežiem. Šo Zemgales posmu, kas ir ap 133 kilometriem garš, ir iespēja pieveikt sešās dienās. 

Vidzemes maršruts vīsies caur Vecāķiem, Carnikavu, Vangažiem, Krimuldu, Siguldu, Līgatni, Cēsīm, Valmieru, Strenčiem, Turnu un Valku un būs nepilnus 300 km garš. 

Šie abi posmi veidos aptuveni 420 kilometru garu Sv. Jēkaba ceļu Latvijas teritorijā, kas pieveicams vidēji 17 dienās. 

Šī brīža ierobežojumi valstī un pasaulē ir lielisks brīdis, lai izstaigātu savu mīļo zemi no vienas robežas līdz otrai, atliek tikai spert pirmo soli.

FOTO: Agnese Skunstina

Alberģes Latvijā piedāvā izdzīvot svētceļnieku pieredzi

Sv. Jēkaba ceļa naktsmītnes pasaulē sauc par alberģēm, un tādas jau šobrīd ir arī Latvijā. Tajās ir iespēja izdzīvot to patieso svētceļnieka dzīvi. Latvijas Sv. Jēkaba ceļā ir iespēja nakšņot dažāda veida alberģēs, kā, piemēram, Romas katoļu Betānijas dominikāņu māsu klosterī, Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, dažādās viesu mājās, baznīcas mājās, skolās un pat viesnīcās un muižās. Visa ceļa garumā uzkrājot daudzkrāsainu pieredzi. 

Fiziska piemiņa par paveikto ceļu - svētceļnieka pase

Par paveikto kilometru daudzumu liecina svētceļnieka pasē sakrātie zīmogi, kurus pasē var iespiest baznīcās un alberģēs. Arī Latvijā ir izstrādāta svētceļnieka pase, kuru šobrīd iespējams saņemt Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē, Valkas Tūrisma un informācijas birojā, Cēsu Tūrisma un informācijas centrā, Valmieras Tūrisma un informācijas centrā, kā arī alberģē Līvbērzē. Pase kopā ar atmiņām arī paliek kā dārgākā piemiņa par paveikto ceļu. 

Svētceļnieka pase FOTO: Agnese Skunstina

Tu vari būt daļa no šī ceļa

Šo ceļu nebūtu iespējams paveikt bez līdzcilvēku atbalsta. Bez cilvēkiem no novadiem, kuri savas takas pazīst labāk un spēj tās parādīt. Bez cilvēkiem, kuri piedāvā savas naktsmājas. Bez cilvēkiem, kuri paziņo par salūzušu zīmi uz ceļa vai paši to salabo. Bez brīvprātīgajiem, kuri palīdz ar dažādu maketu izstrādi, kas nepieciešami svētceļnieku pases un alberģu zīmogu veidošanai. Bez cilvēkiem, kuri ziedo finansiālus līdzekļus, kas palīdz dažādu ar ceļa veidošanu saistītu izdevumu segšanai. 2020. gada laikā ar ziedotāju atbalstu Sv. Jēkaba ceļa asociācija ir spējusi sagādāt zīmogus alberģēm, svētceļnieku pases, putnu būrus ar norādēm, norādes stabus Zemgalē, norāžu plāksnītes, norāžu uzlīmes, krāsu dzeltenajām bultām, vizītkartes, kartītes, karšu grāmatiņas. Ziedojumi palīdz segt dažādu pasākumu izdevumus, kā arī palīdz turpināt apzināt un izpētīt Sv. Jēkaba ceļu Vidzemē. 

Ja arī tu jūties aicināts atbalstīt Sv. Jēkaba ceļa asociācijas darbību, tu vari to darīt, ziedojot asociācijas kontā.

Ja arī tu vēlies būt daļa no šī ceļa, droši pievienojies.

Camino Latvia Ziemassvētku egle 

Šogad pirmo reizi Sv. Jēkaba ceļa asociācija savā maršrutā uzstādīja Ziemassvētku egli, lai tā būtu kā vēstnese par topošo ceļu Latvijā. Tā atrodama Rīgā pie Māras dīķa, un to apskatīt un arī papildināt ar savu rotājumu ir aicināts ikviens līdz pat 11. janvārim. Pie egles ir novietots arī Camino Latvia vēstījums: “Camino simbols ir dzeltena bulta – zīme, kas rāda ceļu. Jūras braucējiem tā bija polārzvaigzne, Rainim tā bija Aspazija, Tomam tas bija Džerijs un Vinnijam Pūkam tas bija medus. Katram ir nepieciešams kāds, kam sekot - kas ļauj iet vēl tālāk, atklāt vairāk un izjust stiprāk! Mēs ticam, ka kāds no šiem eglītes rotājumiem arī tev var būt zīme, kas rāda virzienu, kurā doties un to paņemot, Tavs ceļš būs tikai sācies. Vai zināji, ka spāniski Piena Ceļu sauc arī par El Camino de Santiago? Jo saka, ka Ceļa putekļi, kurus sacēlušas gājēju kājas, pacēlušies debesīs starp zvaigznēm, rādot garīgās atklāsmes ceļu mums visiem šajā pasaulē. Atstāj arī savu rotājumu eglītē, jo varbūt tieši tu rādīsi ceļu kādam citam.”

FOTO: Agnese Skunstina

Ja izlemsi, ka tava 2021. gada apņemšanās būs noiet Sv. Jēkaba ceļu Latvijā vai vismaz kādu no tā posmiem, tad pilnu informāciju par maršrutiem un alberģēm vari meklēt Sv. Jēkaba ceļa asociācijas mājaslapā

Piezīme - bildes uzņemtas divu gadu garumā, un šobrīd asociācijas darbība notiek atbilstoši valstī noteiktajiem ierobežojumiem.

FOTO: Agnese Skunstina
Uz augšu
Back