Ministru kabinets trešdien lēma jau šovakar Latvijā ieviest komandantstundu, kas būs spēkā Jaungada svētku laikā, kā arī nākamās nedēļas nogalē. Ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 7.februārim.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka komandantstunda neattieksies uz nākamnedēļ, 6. un 7.janvārī, gaidāmajiem Pareizticīgo Ziemassvētkiem, jo šie svētki notiks darbadienās. Savukārt tā dēvēto "mājsēdi" nolemts piemērot tikai brīvdienās, jo, kā atzina Citskovskis, brīvdienās nakts periodā pastāv lielākie pulcēšanās riski.
No valdības lemtā izriet, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem laikā jau no šī vakara līdz 4.janvārim, kā arī 8.janvārī un 9.janvārī no plkst.22 līdz plkst.5 būs jāuzturas savā dzīvesvietā.
🇱🇻 Policija sarunājas ar cilvēkiem Zentenes ielā #Imanta #Rīga #Latvija, kuri atrodas uz ielas komandantstundas laikā.
— BreakingLV (@breakinglv) December 30, 2020
📸 Diāna So-na pic.twitter.com/uKmYstXsPb
🇱🇻 Valsts policija pārbauda vieglo auto, kurš komandantstundas laikā pārvietojas #Ķengarags #Rīga #Latvija.
— BreakingLV (@breakinglv) December 30, 2020
📸 Arseny Beliy pic.twitter.com/ZW7n1OKYpg
Dzīvesvietas atstāšana šajā laikā pieļaujama tikai īpaši neatliekamos gadījumos.
Atstājot dzīvesvietu, līdzi jābūt pašapliecinājumam, kurā norāda personas datus, dzīvesvietas adresi, pārvietošanās iemeslu, un pārvietošanās galamērķi. Ikvienam iedzīvotājam ir pienākums ņemt līdzi arī pasi vai ID karti.
Darbdienās pārvietošanās ierobežojumi netiks ieviesti.
Pārvietošanās ierobežojumi noteiktajās nakts stundās neattieksies uz personām, kuras dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās vai veic darba vai dienesta pienākumus. Tāpat šī prasība neattieksies uz pārvietošanos, kas nepieciešama ārstniecības pakalpojumu saņemšanai vai dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei, vai diennakts aptiekas apmeklējumam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka komandantstunda jeb "brīvdienu mājsēde" tiks ieviesta ar mērķi, lai vēl vairāk samazinātu cilvēku iespējas kontaktēties.
uzsvēra premjers.
Kariņš pauda nožēlu, ka paveiktais Covid-19 izplatības ierobežošanā nav pietiekams un situācija neuzlabojas. Premjers norādīja uz jaunāko statistiku, kas liecina, ka pēdējo septiņu dienu laikā no Covid-19 vidēji dienā mirst 17 cilvēki.
"Tie ir 17 cilvēki, kuri neatgriezīsies mājās, kuri ir zaudējums savām ģimenēm, draugiem, tuviniekiem un valstij kopumā. Tās ir 17 traģēdijas, kuras ir jānovērš, lai tas neturpinātos," uzsvēra Ministru prezidents.
Pašlaik nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu.
Līdz ar to tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai.
Savukārt degvielas uzpildes staciju darba laiks, avārijas un neatliekamu komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks netiek ierobežots. Arī citi uzņēmumi var turpināt strādāt, nodrošinot darbības nepārtrauktību, tai skaitā, nodrošinot darbu maiņās, arī naktīs.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas laiks netiek ierobežots, taču minētajos datumos no plkst.22 līdz plkst.5 taksometru pakalpojumus vienatnē drīkst izmanto tikai, lai dotos uz darbu, ārstniecības iestādi, veterinārmedicīnas iestādi un atgrieztos mājās.
Sabiedriskais transports Latvijā kursē arī ārkārtas situācijas laikā, un tiek nodrošināta iespēja nokļūt darbā/no darba, uz/no autoostu, lidostu utml
— Tālis Linkaits (@Talis_L) December 30, 2020
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā kritisko situāciju veselības aprūpes sistēmā. Politiķe atzīmēja, ka Latvija jau nedēļām atrodas Covid-19 "nesamazināšanās līknē". Lai kopīgiem spēkiem novērstu kārdinājumu Jauno gadu sagaidīt draugu un radu pulkā, ieviesti salīdzinoši radikāli ierobežojumi.
"Ierobežojumu mērķis ir būtiski, radikāli samazināt gada nogalē pulcēšanos ārpus savas mājsaimniecības."
"Mums būtu jāsaprot, ka galvenais mērķis ir būtiski un radikāli samazināt gada nogalē - svētkos, kurus tradicionāli svin jautri, skaļi un plaši, pulcēšanos ārpus savas mājsaimniecības."
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka cerību stars, kas ir vakcīna pret Covid-19, kļuvusi par realitāti un Latvijā vakcinācija ir sākusies. Viņķele norādīja, ka pagaidām ir jāiztur un jāsamazina cilvēku inficēšanās, kamēr vakcinēšanās apjomi būs tādi, kad varēs runāt par imunitātes rašanos "frontes pirmajās līnijās strādājošajiem" un tiem, kas atrodas riska grupās.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atklāja, ka "policija būs saprotoša, sodu nepiešķirs visiem, ko ieraudzīs uz ielas pēc 22:00".
Viņš skaidroja, ka ierobežojumu kontrolei piesaistīs vairākus simtus bruņoto spēku pārstāvju, pamatā tie būšot Zemessardzes spēki.
akcentēja Ruks. Viņš pauda, ka par ārkārtas stāvokļa ierobežojumu pārkāpšanu var tikt piemērota kriminālatbildība par huligānismu. "Mēs nevēlamies, lai mums ir policejiska valsts, taču sabiedrības veselība ir svarīgāka."
Pēdējā reize, kad Latvijā miera apstākļos tika ieviesta komandantstunda, bija 1934. gada maijā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma.
Tāpat, ārkārtējās situācijas laikā būs aizliegts pulcēties un rīkot uguņošanu, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis šodien žurnālistiem un aģentūrai LETA skaidroja, ka, ievērojot ugunsdrošības nosacījumus, rīt un piektdien privātmāju teritorijās privātpersonas tomēr drīkstēs uguņot jebkurā laikā, bet pilsētās pie daudzdzīvokļu mājām privātpersonām atļauts uguņot tikai līdz plkst.22, turklāt jāatceras, ka pilsētas daudzdzīvokļu namu pagalmos nedrīkst šaut raķetes.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā skaidroja, ka atbilstoši Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumam daudzdzīvokļu māju pagalmos aizliegts izmantot tādus pirotehniskos izstrādājumus kā raķetes.
Dienests aicina ievērot piesardzību un neizmantot pirotehniskos izstrādājumus tiem nepiemērotās vietās - nerīkot uguņošanu iekštelpās un uz balkoniem, kā arī nepalaist pirotehniku pa atvērtiem mājokļu logiem.
Papildus VUGD norāda, ka no ugunsdrošības viedokļa daudzdzīvokļu māju pagalmi nav piemērota vieta pirotehnikas izstrādājumu izmantošanai.
No Ministru kabinetā lemtā izriet, ka, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos un infekcijas pārneses risku, aizsargājot sabiedrības drošības un veselības intereses - papildus esošajam aizliegumam par publisko pasākumu organizēšanu klātienē - turpmāk būs aizliegts organizēt ārtelpās arī sapulces, gājienus un piketus.
"Sabiedrībai ir jāsaprot: ja gadījumā situācija nemainīsies, mēs varētu nonākt situācijā, kad būsim spiesti lemt par plašākiem kustību ierobežojumiem, un tam jāgatavojas kā iespējai. Mēs varam šo situāciju mainīt, nogriežot visas kontaktēšanās, nepulcējoties un neciemojoties. Tas dos rezultātu," pirms Ziemassvētkiem uzsvēra premjers.
/nginx/o/2021/02/24/13647757t1h7fe8.jpg)
