Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā kritisko situāciju veselības aprūpes sistēmā. Politiķe atzīmēja, ka Latvija jau nedēļām atrodas Covid-19 "nesamazināšanās līknē". Lai kopīgiem spēkiem novērstu kārdinājumu Jauno gadu sagaidīt draugu un radu pulkā, ieviesti salīdzinoši radikāli ierobežojumi.
"Ierobežojumu mērķis ir būtiski, radikāli samazināt gada nogalē pulcēšanos ārpus savas mājsaimniecības."
Plānveida stacionāros pakalpojumus ierobežos līdz 17. janvārim, paziņoja Viņķele.
"Mums būtu jāsaprot, ka galvenais mērķis ir būtiski un radikāli samazināt gada nogalē - svētkos, kurus tradicionāli svin jautri, skaļi un plaši, pulcēšanos ārpus savas mājsaimniecības."
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka cerību stars, kas ir vakcīna pret Covid-19, kļuvusi par realitāti un Latvijā vakcinācija ir sākusies. Viņķele norādīja, ka pagaidām ir jāiztur un jāsamazina cilvēku inficēšanās, kamēr vakcinēšanās apjomi būs tādi, kad varēs runāt par imunitātes rašanos "frontes pirmajās līnijās strādājošajiem" un tiem, kas atrodas riska grupās.
Pārvietošanās aizlieguma ievērošanas kontroli veiks Valsts policija. Par mājsēdes noteikumu vai citu ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpšanu paredzēts arī sods.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atklāja, ka "policija būs saprotoša, sodu nepiešķirs visiem, ko ieraudzīs uz ielas pēc 22:00".
Viņš skaidroja, ka ierobežojumu kontrolei piesaistīs vairākus simtus bruņoto spēku pārstāvju, pamatā tie būšot Zemessardzes spēki.
"Ierobežojumi nav ieviesti, lai iekasētu naudu no cilvēkiem. Tas ir vispārējā labuma, drošības un veselības dēļ. Cilvēkiem jādomā valstiski,"
akcentēja Ruks. Viņš pauda, ka par ārkārtas stāvokļa ierobežojumu pārkāpšanu var tikt piemērota kriminālatbildība par huligānismu. "Mēs nevēlamies, lai mums ir policejiska valsts, taču sabiedrības veselība ir svarīgāka."
Pēdējā reize, kad Latvijā miera apstākļos tika ieviesta komandantstunda, bija 1934. gada maijā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma.
Tāpat, ārkārtējās situācijas laikā būs aizliegts pulcēties un rīkot uguņošanu, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Valdība trešdien lēmusi atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus klātienē, tai skaitā uguņošanu un salūtu.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis šodien žurnālistiem un aģentūrai LETA skaidroja, ka, ievērojot ugunsdrošības nosacījumus, rīt un piektdien privātmāju teritorijās privātpersonas tomēr drīkstēs uguņot jebkurā laikā, bet pilsētās pie daudzdzīvokļu mājām privātpersonām atļauts uguņot tikai līdz plkst.22, turklāt jāatceras, ka pilsētas daudzdzīvokļu namu pagalmos nedrīkst šaut raķetes.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā skaidroja, ka atbilstoši Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumam daudzdzīvokļu māju pagalmos aizliegts izmantot tādus pirotehniskos izstrādājumus kā raķetes.
Dienests aicina ievērot piesardzību un neizmantot pirotehniskos izstrādājumus tiem nepiemērotās vietās - nerīkot uguņošanu iekštelpās un uz balkoniem, kā arī nepalaist pirotehniku pa atvērtiem mājokļu logiem.
Papildus VUGD norāda, ka no ugunsdrošības viedokļa daudzdzīvokļu māju pagalmi nav piemērota vieta pirotehnikas izstrādājumu izmantošanai.
No Ministru kabinetā lemtā izriet, ka, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos un infekcijas pārneses risku, aizsargājot sabiedrības drošības un veselības intereses - papildus esošajam aizliegumam par publisko pasākumu organizēšanu klātienē - turpmāk būs aizliegts organizēt ārtelpās arī sapulces, gājienus un piketus.
"Sabiedrībai ir jāsaprot: ja gadījumā situācija nemainīsies, mēs varētu nonākt situācijā, kad būsim spiesti lemt par plašākiem kustību ierobežojumiem, un tam jāgatavojas kā iespējai. Mēs varam šo situāciju mainīt, nogriežot visas kontaktēšanās, nepulcējoties un neciemojoties. Tas dos rezultātu," pirms Ziemassvētkiem uzsvēra premjers.