Tas, ka uz ceļa atrasties ir bīstami, nevienam nav noslēpums un nebūtu arī divas reizes jāatgādina. Tomēr dienas aktualitāšu plūsmā regulāri ienāk pa kādai vēstij no ikdienas uz Latvijas ceļiem, kur kāds autobraucējs atkal ir pārvērtējis savas spējas, sasitis savu un citus auto vai sliktākajā gadījumā - izraisījis traģēdiju, kas skar vienu vai vairākas ģimenes. Runa ir par nevajadzīgi pārgalvīgu un agresīvu braukšanu, no kuras reizi par visām reizēm jāmācās atturēties. Jo tā visiem būs labāk.
Sākot šo rakstu, vispirms jāatkārto agresīvas braukšanas definīcija, bet, pavisam īsi sakot, tā ir ar drošu braukšanu nesavietojama uzvedība ceļu satiksmē, kas pietiekami skaidri aprakstīta Ceļu satiksmes likuma 51.pantā (skatīt zemāk).
Naudas sods, kam klāt nāk arī seši soda punkti, bieži vien ir mazākā bēda. Nereti agresīvas un pārgalvīgas braukšanas iznākums ir daudz, daudz “smagāks” un jānožēlo vēl ilgi pēc notikuma.
Lai gan bēdīgas pieredzes stāstu netrūkst, braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem aizvien nav tāda, kādu to ikkatrs patiesībā vēlētos redzēt.
Cietuši automašīnu bleķi? Tas būtu sīkums, jo bez materiālajiem zaudējumiem pārgalvīgas braukšanas sekas var būt arī nopietns kaitējums personu veselībai un dzīvībai.
Kā savulaik ziņu aģentūrai LETA izteicās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta speciālista brigādes vadītāja Ieva Tīruma, ceļu satiksmes negadījumos visbiežāk tiek gūtas pašas smagākās traumas. Tās ir politraumas, kas atstāj sekas uz visu turpmāko dzīvi un nereti rezultējas ar invaliditāti. Būtībā cilvēka turpmākā dzīve pēc smaga negadījuma līdzinās avārijā cietušajam automašīnas vrakam. “Ļoti bieži mediķi nelaimē cietušajiem uzreiz palīdzēt nevar, jo viņi ir iespiesti mašīnā. Šie cilvēki ugunsdzēsējiem - glābējiem vispirms ir jāgriež ārā no transportlīdzekļa, un tas aizņem laiku, kā rezultātā esam piedzīvojuši situācijas, kad cietušie nosmok, noasiņo un nomirst, būdami automašīnā,” sacīja mediķe.
Skarbi, taču tāda ir realitāte. Ja satiksmes dalībnieki prastu apklusināt savas emocijas un brauktu ar vēsu prātu, un racionālu pieeju, no vairuma smago avāriju varētu izvairīties. Tomēr gandrīz katru dienu redzam negadījumus, kas ir tikai un vienīgi nevajadzīgas vai pat aizliegtas apdzīšanas, pārāk liela ātruma un bravūrības sekas. Nepatīkamākais ir tas, ka šiem nelīdzsvarotajiem autovadītājiem piemīt tieksme pārkāpumus izdarīt un incidentos iekulties atkārtoti. Tā, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu statistika rāda, ka
trīs ceturtdaļās gadījumu avārijas izraisītājam jau iepriekš ir reģistrēts kāds pārkāpums vai negadījums, savukārt divām trešdaļām iesaistīto personu ir divi vai vairāk iepriekšēji pārkāpumi.
Un visbeidzot - 61% no cilvēkiem, kam bijis satiksmes negadījums vai pārkāpums, galu galā iekļūst arī smagā avārijā. Citiem vārdiem - cilvēkam, kurš satiksmē piedalās bez nepieciešamās cieņas pret noteikumiem un citiem satiksmes dalībniekiem, patiesībā nav cieņas arī pret sevi. Viņš dara nevis tā, lai jauki pavadītu ikdienu, bet gan ar savu rīcību sagādā raizes citiem un, ko pats varbūt nemaz neapzinās - būtībā kaitē arī sev. Un tā esam nonākuši līdz tēmai, kam pieskāros virsrakstā, jo, jā, par jebkuru pārkāpumu ir jāmaksā, turklāt ne tikai ar emocionāliem pārdzīvojumiem, bet arī materiāliem zaudējumiem.
Lieki piebilst, ka ar vienkāršu attieksmes maiņu no tā visa var izvairīties. Tomēr tā vietā daudzi ielās dodas ar pārliecību, ka viņi ir vienīgie, kas prot braukt, ka pārējie burtiski “maisās pa kājām un jauc gaisu”. Ja kādam ir šaubas par to, atliek vien izbraukt uz kādas no maģistrālajām ielām un pārvietoties ar atļauto braukšanas ātrumu - nebūs ilgi jāgaida, kad kāds pareizas autobraukšanas lietpratējs ar savas mašīnas priekšējiem lukturiem glāstīs tavas mašīnas aizmugurējo bamperu.
Nevienam vien autobraucējam piemīt netikums pārvietoties neadekvāti - nevajadzīgi strauja paātrināšanās, kam visticamāk sekos strauja bremzēšana vai vismaz mēģinājums to izdarīt laikus, cilpošana starp joslām, distances un intervāla neievērošana, arī apzināti kaitnieciska braukšana krietni zem atļautā ātruma un tā dēvētā driftēšana, kur pagadās, ir dažas no šādām izpausmēm.
Tās visas ir darbības, no kurām atsakoties, ieguvēji būtu visi: pirmkārt, transportlīdzekļu plūsma satiksmē būtu vienmērīgāka, mazāk nervoza un līdz ar to drošāka un, otrkārt, pārgalvīgais braucējs ilgtermiņā izvairītos no nevajadzīgiem izdevumiem. Un te nav runa tikai par nejaušu pabraukšanu zem fotoradara vērīgās acs.
Varbūt kāds nav aizdomājies, bet likumsakarība - intensīvāk lietosi, ātrāk nolietosies - attiecas arī uz auto. To derētu atcerēties ikvienam, kurš brīnās, ka regulāri ir spiests mainīt bojātus automobiļa mezglus un detaļas, kamēr kaimiņš ar tādu pašu braucamo ceļo apkārt, bēdu nezinādams. Tam būtībā piekrīt arī auto diagnostikas un remonta uzņēmumā V4 Motors, kura speciālisti palīdzēja apkopot dažas likumsakarības starp neadekvātas braukšanas paradumiem un atteikumiem automašīnas sistēmās.
Piemēram:
Pie visa augstāk minētā jāpiebilst: nav šaubu, ka šobrīd, kad ārā valda ziemīgi laika apstākļi, dažs labs jutīs kārdinājumu pieslīpēt savas iemaņas vai precīzāk - iemaņu trūkumu, dodoties uz tuvāko stāvlaukumu, lai ļautos dejas virpuļiem pie auto stūres.
Var jau būt, ka izdosies pagriezt saulītes, sajusties kā karuselī bērnībā, kāda meitene noģībs aiz sajūsmas, tomēr policijā mums atgādina, ka šādā veidā braukt nav nedz prātīgi, nedz droši, nedz arī likumīgi.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Lūks uzsver: “Pārgalvīgi autovadītāji – adrenalīna cienītāji nodarbojas ar “driftēšanu” lokveida krustojumos un lielajos stāvlaukumos, apdraudot sevi un pārējos ceļu satiksmes dalībniekus, kā arī radot apdraudējumu privātpersonu, pašvaldības un valsts īpašumam. Šāda braukšana pa pilsētas ielām, stāvlaukumiem, koplietošanas autoceļiem nav uzskatāma par drošas braukšanas prasmju apgūšanu ziemas sezonā, bet gan ir uzskatāma par izklaidi un saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem kvalificējama kā agresīva braukšana.”
Agresīva braukšana un par to paredzētais sods:
1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kuri saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai);
3) apzināta sānslīdes radīšana uz ceļiem vai citās vietās, kur iespējama satiksme (stāvlaukumi, laukumi, pagalmi u. tml.), izņemot gadījumus, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no ceļu satiksmes noteikumiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izklaides un paraugdemonstrējumu pasākumu laikā;
4) braukšana ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa un triciklu vai kvadriciklu uz aizmugurējiem riteņiem pa ceļiem vai citām vietām, kur iespējama satiksme (stāvlaukumi, laukumi, pagalmi u. tml.), izņemot gadījumus, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no ceļu satiksmes noteikumiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izklaides un paraugdemonstrējumu pasākumu laikā;
5) apzināta strauja bremzēšana, kas rada ceļu satiksmei bīstamu situāciju, ja saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem šāda bremzēšana nav nepieciešama ceļu satiksmes drošībai, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.
