2020.gads Latvijā bijis siltākais novērojumu vēsturē
Klimats mainās straujāk nekā jebkad agrāk

Ilustratīvs foto. FOTO: Shutterstock

Latvijā 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra bijusi +8,8 grādi, kas ir 2,4 grādi virs normas, tādējādi tas kļuvis par siltāko gadu novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, par 0,6 grādiem pārspējot 2019. gada rekordu. 

Pērn praktiski visā valstī gaisa temperatūra bija vairāk nekā 2 grādus augstāka par normu. Līdz ar to trīs siltākie gadi novērojumu vēsturē Latvijā ir bijuši kopš 2015. gada.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020. gadā bija 641,5 mm, kas ir 7 % mazāk nekā gada norma (692,3 mm). Lai gan nokrišņu daudzums 2020. gadā bija mazāks par normu, tas bija mitrākais no pēdējiem trīs gadiem. Visvairāk nokrišņu bija Rucavā (852,2 mm), bet vismazāk nokrišņu bija Zīlānos – 491,6 mm.

2020. gads bija arī vējaināks nekā ierasti.

2

Gada vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,6 m/s, kas ir 0,4 m/s virs gada normas. Liepājā 12. martā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas pagājušajā gadā – 34,1 m/s, kas ir visstiprākās Latvijā reģistrētās vēja brāzmas pēdējos piecos gados.

Latvijā 2020. gads bija saulaināks nekā vidēji 1983.-2019. gadu periodā.

2

Vislielākā novirze Saules spīdēšanas ilgumā bija valsts centrālajos rajonos – līdz 240 stundām, bet vismazāk virs 1983.-2019. gadu vidējā pērn Saule spīdēja vietām Vidzemē un Latgalē – vien 40 stundas vairāk kā ierasts.

Klimata pārmaiņas, kas šobrīd norisinās, ir straujākas nekā tās, kas bijušas jebkad agrāk.

2

Gaisa temperatūra Latvijā pieaug un turpinās pieaugt, brīdina Latvjas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti. 

Arī Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO), ziņo līdz ar 2020. gada izskaņu ir noslēgusies siltākā desmitgade (2011.-2020. gads) pasaules meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Pasaulē seši siltākie gadi novēroti kopš 2015. gada.

2

Lai gan detalizētāku klimata apskatu par 2020. gadu PMO publicēs 2021. gada martā, jau tagad zināms, ka Pasaulē pērnais gads kopā ar 2016. un 2019. gadu ir starp trīs siltākajiem gadiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2020. gada vidējā gaisa temperatūra Pasaulē bija 1,2 grādus virs 1850.-1990. gadu vidējās vērtības. Savukārt Eiropā 2020. gads bijis ar visaugstāko vidējo gaisa temperatūru.

Netipiski, ka Pasaules vidējā gaisa temperatūra aizvadītajā gadā ir saglabājusies augsta, neskatoties uz La Ninja parādību, kas parasti saistīta ar zemākām globālajām temperatūrām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs komentē: “Jau šobrīd pieejamie LVĢMC novērojumu dati liecina, ka labāk nekļūs. Gaisa temperatūra Latvijā pieaug un turpinās pieaugt, tādēļ, ja nevēlamies zaudēt četru gadalaiku sniegtās priekšrocības un mūsu zemei raksturīgos dabas resursus, mums jārīkojas atbildīgi, izlēmīgi un tālredzīgi. Klimata pārmaiņas notiek straujāk nekā spējam tās ierobežot, tāpēc gudrai klimata politikai jābūt ne tikai visas pasaules, bet arī Latvijas prioritātei. Tā ir mūsu kā sabiedrības atbildība pret vidi, kurā dzīvojam.”

Nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā šī gadsimta beigās gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā attiecībā pret klimatiskās references perioda (1961.-1990. gads) vidējo gaisa temperatūru palielināsies par 5,5 °C.

Pieaugs arī tādi indeksi kā tropisko nakšu skaits, veģetācijas perioda ilgums un vasaras dienu skaits, savukārt sala dienu skaits un dienu skaits bez atkušņa samazināsies.

2

Tiek prognozēts, ka nozīmīgu klimata pārmaiņu scenāriju apstākļos, gada kopējā nokrišņu daudzums palielināsies par 16%.

Ziema

2020. gads iesākās ar ekstremālu siltumu. Latvijā 2019./2020. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 grādi jeb 5,7 grādi virs normas, kļūstot par siltāko ziemu novērojumu vēsturē un par 1,7 grādiem pārspējot 1924./1925. gada ziemu. Kopumā šī bija piektā ziema kopš 1924. gada ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 grādiem. Janvārī katru dienu visā valstī gaisa temperatūra pakāpās virs 0 grādiem, arī februārī daudzviet diennakts maksimālā temperatūra bija virs 0 grādiem. Gada pirmajos divos mēnešos tika novēroti 182 no 394 pērn stacijās reģistrētajiem diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī janvāris, ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 grādi, bija siltākais novērojumu vēsturē, bet februāris ar +2,2 grādiem bija 2. siltākais, atpaliekot vien no 1990. gada februāra.

2019./2020. gada ziema Latvijā ar nokrišņu daudzumu 153,7 mm bija 8% mitrāka par normu. Janvāris bija par 28% sausāks par normu, bet februāris ar 60,1 mm (63% virs normas) bija 4. mitrākais februāris novērojumu vēsturē, turklāt Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas ir trešais lielākais Latvijā reģistrētais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē.

Pirmo reizi pēdējos vismaz 60 gados vairākās novērojumu stacijās visas ziemas garumā nebija sniega sega. Bez sniega segas ziema tika pavadīta Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī, savukārt Liepājā, Pāvilostā un Rucavā sniega sega kopumā bija vien uz dažām stundām.

Pavasaris

Pavasara sākums, līdzīgi kā aizgājusī ziema, bija siltāks par normu, tomēr, pavasarim turpinoties, gaisa temperatūra vairāk turējās zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 grādi, bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija siltāks par normu un kļuva par 6. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Aprīlis bija 0,1 grādu vēsāks par normu (vidējā gaisa temperatūra +5,6 grādi), savukārt maija vidējā gaisa temperatūra +9,5 grādi bija 1,9 grādus zemāka par normu, 2020. gada maijam esot pirmajam kopš 1999. gada, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Pavasara minimālā gaisa temperatūra, -10,3 grādu, (23. martā Daugavpilī un Zosēnos) bija arī visa gada minimālā gaisa temperatūra. Tā ir augstākā gada minimālā gaisa temperatūra, kas reģistrēta pēdējos vismaz 60 gados. Iepriekš visaugstākā gada minimālā gaisa temperatūra bija reģistrēta 1974. gadā: ‑17,5 °C.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 112,6 mm, kas ir 8% zem sezonas normas (122,7 mm).

Pavasaris Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s bija 0,5 m/s vējaināks par normu. Bauskā un Jelgavā šis ir vējainākais pavasaris kopš 1966. gada, Ventspilī šis ir otrs vējainākais pavasaris, bet Alūksnē - trešais. 12. martā Liepājas ostā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas šogad (34,1 m/s), kas ir arī visstiprākās reģistrētās vēja brāzmas Latvijā pēdējos piecos gados.

Vasara

Vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 grādi, kas ir 1,0 grāds virs vasaras normas. No vasaras mēnešiem siltākais bija jūnijs, kas ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 grāds jeb 3,3 grādiem virs normas kopā ar 1999. gada jūniju bija otrs siltākais jūnijs novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Jūnija vasarīgo karstumu pavadīja bieži negaisi ar krusu. Jūlijā un augustā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, jūlijam Latvijā esot 1 grādu vēsākam par normu, bet augusts kopumā bija 0,7 grādus siltāks par normu. Vasarā tika reģistrēti lielākā daļa no 2020. gadā novērotajiem diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordiem (9 no 14), lai gan šī bija pirmā vasara kopš 2014. gada, kurā gaisa temperatūra nebija zemāka par +1,0 grādu.

2020. gadā bija mazākais vasaras dienu un tropisko nakšu skaits pēdējos 3 gados –

2

vasaras dienas bija no 6 Kolkā līdz 38 Daugavpilī, bet tropiskās naktis bija tikai Rīgā 25. un 26. jūnijā. Gada maksimālā gaisa temperatūra +31,4 grādi, kas novērota 18. jūnijā Skultē, ir zemākā gada maksimālā gaisa temperatūra kopš 2009. gada – netipiski vissiltākajam gadam novērojumu vēsturē.

Aizvadītā vasara ir mitrākā kopš 2017. gada, bet tik un tā bija sausāka par normu. Vidēji Latvijā kopējais vasaras nokrišņu daudzums bija 215,0 mm, kas ir 5% zem gadalaika normas (225,7 mm). Vismitrākais vasaras mēnesis bija jūnijs – vidēji Latvijā nolija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (73,3 mm). Jūnija pēdējās divās diennaktīs bija īpaši stipri nokrišņi, kuru laikā Rūjienā 29. jūnija diennakts nokrišņu daudzums bija tuvu tādam, kas gaidāms reizi 50 gados, bet 30. jūnijā Jelgavā un Ainažos – reizi 20 gados.

Rudens

Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 grādi, kas ir 3,2 grādus virs normas, rudenim kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, par 0,2 grādiem pārspējot 1934. gada rudeni. Ne tikai gadalaiks kopumā, bet arī rudens mēneši atsevišķi bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē. Septembris ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 grādi bija trešais siltākais, atpaliekot no 1934. un 2018. gada septembriem, oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 grādi, esot otrajam siltākajam oktobrim, piekāpjoties vien 1967. gada oktobrim par 0,1 grādu, savukārt novembris bija siltākais novērojumu vēsturē, par 0,2 grādiem pārspējot 1928. gada novembri.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020. gada rudenī bija 178,1 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (201 mm). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu.

Latvijā rudenī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir 0,2 m/s virs normas. Kopumā 15 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām rudenī maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (20 m/s), bet gadalaika visstiprākās vēja brāzmas 28,5 m/s 19. novembrī tika novērotas Liepājā.

Uz augšu
Back