Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Tikmēr Osinovskis ar Kvjatkovskas starpniecību pauž gandarījumu, ka Latvijas tiesu sistēma nodemonstrējusi savu neatkarību. "Ņemot vērā ieinteresēto pušu tiešo spiedienu uz tiesu, gan arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus un dažādās organizācijas, esmu pārliecināts, ka tiesai pieņemt taisnīgu lēmumu nebija viegli. Vidzemes rajona tiesa pierādīja, ka Latvijas tiesu sistēma spēj aizstāvēt pilsoņus, sabiedrību un valsts ekonomiku," norāda Osinovskis.

Viņš komentē, ka, balstoties uz bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas darbinieka Jura Juraša radīto teoriju, kas tiesvedības procesā tā arī netika apstiprināta, prokuratūra piecus gadus vajāja ārvalstu investoru, kurš Latvijas ekonomikā ieguldījis vairākus desmitus miljonus eiro, kurš ir izveidojis un joprojām nodrošina vairākus simtus darbavietu.

Advokātes un Osinovska izplatītajā paziņojumā pausts, ka šī Latvijā ir bezprecedenta lieta, kurā pilnīgi visi prokuratūras uzaicinātie liecinieki simtprocentīgi apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kas bija pretrunā ar apsūdzību. Apsūdzētā un viņa advokātes vērtējumā, visi lietai pievienotie pierādījumi noliedz apsūdzību.

Osinovskis pauž nožēlu, ka prokuratūra neuzskatīja par vajadzīgu pārbaudīt Igaunijā slēgtā darījuma patiesās intereses, kas bija saistītas Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu un Latvijas ekonomiku.

"Visi prokuratūras apkopotie fakti liecināja par to, ka man nebija nekādas saistības ar dīzeļlokomotīvju iegādes darījumu. Gluži pretēji - šie fakti skaidri norādīja uz pilnīgu citu darījumu, citā valstī un ar citiem mērķiem," uzsver Osinovskis.

Uzņēmējs pauž cerību, ka prokuratūra nepārsūdzēs lēmumu, pārtrauks vajāt viņu un graut valsts rūpniecības nozari, kurai jau tā esot nodarīti zaudējumi samazināto nodokļu maksājumu un vairāku simtu atlaisto cilvēku dēļ.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA teica, ka šāds spriedums nav pārsteigums. Viņš pauda, ka jau pēc lietas materiālu saņemšanas un pierādījumu pārbaudes tiesā arvien neskaidrāks kļuva, kādēļ prokuratūra turpina šajā lietā uzturēt apsūdzību, jo šāds iznākums, viņaprāt, bija paredzams.

Rozenbergs arī atsaucās uz nesen publiskoto Valsts kontroles revīziju par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu. Šajā revīzijā viens no secinājumiem bija - kāpēc izmeklēšanas iestāžu un tiesas resursi tiek ieguldīti tādu procesu virzīšanā, kur jau sākotnējā izmeklēšanas stadijā ir iespējams secināt lietas perspektīvas trūkumu.

Minēto krimināllietu 2017.gadā prokuratūra bija nosūtījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, vadoties no fakta, ka vairums liecinieku strādā LDz un tā meitasfirmā "LDz ritošā sastāva serviss". Abi minētie uzņēmumi reģistrēti Gogoļa ielā, kas ir Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai piekritīga teritorija.

Tomēr tiesa nolēma, ka lieta jāsūta uz Limbažiem, jo Magonim inkriminētais noziegums tika pārtraukts Salacgrīvas novadā, kur 2015.gada augustā viņu pēc atgriešanās Latvijā aizturēja KNAB.

Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar uzņēmuma "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Kriminālprocesu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Osinovskis pēdējā vārdā tiesā kategoriski noraidījis izvirzīto apsūdzību un atkārtoti uzsvēris, ka viņš kā privātpersona samaksāja Magonim komisiju par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas Dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) un "Krievijas Dzelzceļu".

Osinovskis apgalvojis, ka viņam nebija vēlēšanās un motīva maksāt Magonim par DLRR uzvaru konkursā, kurā DLRR jau bija uzvarējis un kuru Magonis nevarēja pat teorētiski ietekmēt, kaut vai tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Lokomotīves tika pārdotas par zemāko cenu un uz nomaksu, bet kopējā līguma summa pret uzņēmuma apgrozījumu bija nebūtiska un galu galā viņš kā akcionārs uzņēmuma operatīvajā darbībā neiesaistās.

Vienlaikus Osinovskis uzsvēris, ka situācija ar Krievijas līgumu ir pilnīgi pretēja. No Krievijas līguma bija atkarīgs, vai rūpnīca varēs nodrošināt savu darbību no apgrozāmajiem līdzekļiem, vai viņam kā akcionāram būs jāinvestē savi personīgie līdzekļi.

Tādēļ viņš personīgi bija ieinteresēts piesaistīt visus resursus, lai palīdzētu atjaunot Krievijas līgumu, kas bija apturēts uz sankciju laiku. Remonta pakalpojumi ir ar augstu rentabilitāti, līguma summa pārsniedz gada apgrozījumu un šis līgums deva iespēju viņam kā akcionāram neinvestēt savus personīgos līdzekļus rūpnīcā.

Lai Magonis pārstāvētu viņa intereses "Krievijas Dzelzceļā", Osinovskis maksāja komisiju.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.