Raksta turpinājums
20. gadsimta sākumā brīvā mīla pārliecinoši iekaroja visu pasauli un nereti pārkāpa morāles un ētikas robežmūrus. Lielbritānijas karaliskā ģimene nebija izņēmums...
Apvienotajā Karalistē homoseksuāļi tika saukti pie kriminālatbildības, tomēr tas netraucēja dažiem būt viendzimuma attiecībās un neuztraukties, ka tas varētu atklāties.
Šajā laikā Londonā kā sēnes pēc lietus parādījās slēgtie vīriešu klubi (t.sk. arī gejiem). Šo iestāžu klientu vidū bija arī inteliģences pārstāvji, politiķi un, protams, aristokrāti.
Viens no regulāriem apmeklētājiem bija karaļa Džordža V dēls, princis Džordžs, Kentas hercogs (Elizabetes II tēvabrālis).
Arī par Džordža vecāko brāli Edvardu VIII klīda runas, ka viņš ir biseksuāls, tomēr šādas baumas par troņa kandidātu tika ātri vien likvidētas un izskaustas.
Tomēr mēļo, ka viņam ir bijušas tuvas attiecības ar brālēnu - Luisu Mountenbatenu, ko vēlāk Elizabetes II ģimenē sauca par tēvoci Dikiju.
Raksta turpinājums