Rinkēvičs: Latvijai vēl daudz darāmā, lai mentāli integrētos eiropeiskajā domāšanas modelī (4)

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēviča ieskatā, demokrātisko kārtību, kas palīdzēja nodibināt un pēc tam atjaunot Latvijas valsti, patlaban, tāpat kā tolaik, apdraud autoritāri impēriskas ideoloģijas, kura balstās uz spēka un ietekmes sfēru filozofiju, izplatība.

Viņš atzīmēja, ka gan Eiropā, gan Āzijā līdzīgi kā pagājušā gadsimta 20. un 30.gados sevi piesaka revizionistiskas lielvaras, savukārt tradicionālajos liberālās demokrātijas balstos pieaug izolacionisma tendences.

"Latvijas ārpolitikas formula ir vienlaikus gan vienkārša, gan kompleksa: analizēt globālo starptautisko vidi, definēt savas intereses un tad savienot tās ar savām iespējām. Latvijas un tai līdzīgo valstu pieredze liecina -

globālajā politikā ir jāizvēlas prioritātes, uz tām ir jāfokusējas. Par tām ir jābūt gatavam maksāt un tās aizstāvēt," attālinātajās Saeimas ārpolitikas debatēs pauda ministrs.

Viņš uzsvēra - pieredze rāda, ka vēsture attīstās cikliski. Rinkēvičs norādīja, ka gan starpkaru posmā, gan arī tagad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu neatkarība un brīvība vispirms ir pašu atbildība. Tāpēc Latvijas ārpolitikas DNS ir starptautiskajā tiesiskumā un starptautiskajās organizācijās balstītā kārtībā.

Ministra ieskatā, mūsu galvenais izaicinājums ir revizionistiskas valstis, kas vienmēr centušās graut šādu kārtību gan politiski,­ gan ideoloģiski, gan militāri, bet tam klāt nāk arī mūsdienu izaicinājumi, kad mirklīgu sajūtu dēļ daļa sabiedrības ir gatava atteikties no svarīgākajiem pamatprincipiem un vērtībām.

Pēc Rinkēviča domām, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam pabeiguši savu politisko, institucionālo un juridisko integrāciju Rietumu pasaulē, taču

visai Latvijas sabiedrībai ir daudz vēl jādara, lai mēs paši mentāli integrētos eiropeiskajā domāšanas modelī,

kā arī veicinātu pasaules izpratni par Latviju kā daļu no Eiropas. Viņaprāt, tas ir ne tikai naratīvs par mūsu vēsturi, tas ir arī stāsts par nākotnes ceļu.

"Latvija ir piedzīvojusi okupāciju un totalitārus režīmus, tādēļ ANO sistēma kopumā un valsts dalība tajā mums ir būtiska. Latvija kā pilntiesīga dalībvalsts šajā globālajā starptautiskajā organizācijā jau 30 gadus ir spējusi skaidri demonstrēt starptautiskajai sabiedrībai, ka esam rietumnieciska, demokrātiska valsts, kas ievēro cilvēktiesības, un vienlaikus iestājas par demokrātisko vērtību ievērošanu pasaulē," pauda ministrs.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka cīņa ar globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajām sekām ekonomikā, populisma uzplūdi daudzviet pasaulē, pēcbreksita Eiropas Savienība (ES) apliecina, ka Latvijas diplomātijai būs jāturpina pildīt arī galvenais uzdevums - valsts neatkarības saglabāšana un nostiprināšana ļoti mainīgos apstākļos.

Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Covid-19 pandēmija atstāja lielu un vēl līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli 2020.gadā, un turpinās ietekmēt pasauli arī šogad - gan veselības situāciju, gan personu, preču un pakalpojumu pārvietošanos, gan digitālo risinājumu aizvien plašāku izmantošanu visās dzīves jomās. Tomēr pandēmija nav mazinājusi nepieciešamību strādāt arī ar jautājumiem, kas pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas un turpināsies arī pēc vīrusa savaldīšanas, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa domām, joprojām būs svarīgi vērsties pret mēģinājumiem ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu. Tāpat būs jāvēršas pret tradicionāliem draudiem valstu un reģionu drošībai un būs jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem - arī tādiem, kurus šobrīd nevar pat prognozēt.

"Būt brīvam nozīmē būt modram.

Latvija ir iekļāvusies līdzīgi domājošu valstu saimē, un varam paļauties uz saviem sabiedrotajiem un sadarbības partneriem, kopīgi rīkojoties un kopīgi reaģējot uz jauniem un veciem izaicinājumiem, balstoties uz kopīgām vērtībām," deputātiem sacīja ārlietu ministrs.

Viņš atzina, ka pērn Covid-19 pandēmijas globālā krīze kļuva arī par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta izturības testu, tā spēju un prasmju pārbaudi. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijas valsts vēsturē notika lielākā tautiešu repatriācija - primāri tā tika nodrošināta Latvijas valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, kuriem atrašanās ārvalstī nebija iespējama.

Rinkēvičs pavēstīja, ka 2020.gada pirmajā pusgadā ministrijas Konsulārais dienests apkalpoja nepilnus četrdesmit četrus tūkstošus zvanu, martā sasniedzot pat vairāk nekā četrpadsmit tūkstošus iezvanu vienas diennakts laikā. Tāpat martā un aprīlī tika saņemti ap desmit tūkstošiem e-pasta vēstuļu.

"Vēlos pateikt paldies visam Latvijas ārlietu dienestam: diplomātiem un konsulārā dienesta darbiniekiem, kuri šajos apstākļos joprojām spēj rod efektīvus, radošus, inovatīvus un digitālus risinājumus, lai operatīvi sniegtu palīdzību mūsu Latvijas valstpiederīgajiem visā plašajā pasaulē," sacīja ārlietu ministrs, pateicoties diplomātiem un konsulārā dienesta darbiniekiem par paveikto darbu.