Korupcijas uztveres indeksu (KUI) Latvijā varētu uzlabot, pilnveidojot tiesisko regulējumu un to reāli dzīvē īstenojot, šodien "Sabiedrība par atklātību - Delna" rīkotajā preses konferencē par KUI rezultātiem pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Komentējot indeksa rezultātus, deputāts skaidroja, ka šodien redzētais nav gluži tas, ko mēs būtu gaidījuši, pievienojoties "Delna" direktores Ineses Tauriņas paustajam, ka Latvija jau ilgstoši atrodas stagnācijas posmā un "buksē".
Viņaprāt, jāsaprot cēloņi tam, kāpēc nespējam šo dinamiku mainīt, un strauju jāuzlabo šī situācija, kas attiecas uz korupcijas novēršanu, apkarošanu un interešu konfliktu ierobežošanu.
Jurašs norādīja, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ir politiskā griba un vēlme šo situāciju uzlabot.
Pēc Saeimas deputāta domām, to iespējams izdarīt vairākos veidos, taču viens no tiem paredz pilnveidot normatīvos aktus un tiesisko regulējumu. Vienlaikus tikpat svarīgi esot arī to reāli īstenot dzīvē.
Viņš stāstīja, ka viena no rekomendācijām KUI uzlabošanā ir realizēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumus, kas izriet no Valsts kontroles revīzijas atzinuma par tieslietu auditu, kurā norādītas vairākas būtiskas jomas, kurās nepieciešams veikt sistemātiskas izmaiņas.
"Esmu gandarīts, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ir izdevies šādu tieslietu auditu noorganizēt, savukārt jaunajam ģenerālprokuroram jau ir izdevies veikt būtiskus uzlabojumus, kas sistemātiski uzlabo prokuratūras spēju līdzdarboties dažādu noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā un spēt uzturēt apsūdzību tiesā," teica deputāts.
Pēc viņa domām, svarīgi ir ne tikai veikt uzlabojumus normatīvajos aktos, bet ļoti svarīga ir arī iestāžu un to vadītāju spēja proaktīvi rīkoties, lai veicinātu nepieciešamo grozījumu pieņemšanu, kā arī politikas īstenošanu reālajā dzīvē.
Deputāts kā bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks no pretkorupcijas iestādēm bija gaidījis lielāku komunikāciju ar sabiedrību, vairāk skaidrojošā un preventīvā darba. Tāpat Juraša ieskatā, arī politiķiem ir mērķtiecīgi jādara viss iespējamais, lai šo situāciju uzlabotu.
Viņaprāt, labs izrāviens varētu būt tas, ka liela nozīme ir ārvalstu investoru vērtējumam par klimatu valstī. "Tas, ka šobrīd ir izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kuras kompetencē būs skatīt šīs sarežģītās pretkorupcijas, naudas atmazgāšanas, noziedzīgi iegūto līdzekļu lietas, varētu nodrošināt ātru, kvalitatīvu lietu izskatīšanu, kas arī sabiedrībai dos pozitīvu signālu par to, ka valsts spēj tikt galā ar šo izaicinājumu," teica Jurašs.
Viņa teiktajam piekrita arī Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe, sakot, ka korupcijas novēršanā ļoti būtiski ir savlaicīgi novērst korupcijas risku un veicināt izpratni par pareizu rīcību valsts pārvaldē. Viņasprāt, tas varētu mazināt šādu korupcijas gadījumu iestāšanos.
"Svarīgi nākotnē vairāk domāt par to, kāda ir Latvijas korupcijas novēršanas stratēģija un iespēju robežās šos pasākumus pastiprinātāk veikt," teica Kušķe, piebilstot, ka to nevar izdarīt tikai KNAB - jāiesaistās arī citām valsts pārvaldes iestādēm un arī visai sabiedrībai.
Nacionālās attīstības plānā esot iekļauts korupcijas uztveres rādītājs un tam uzstādīts mērķis 2024.gadā sasniegt 64 punktus, bet 2027.gadā - 67 punktus. Tāpat viņa piebilda, ka pērn beidzās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu termiņš, taču KNAB vadībā jau notiekot darbs pie jaunā dokumenta. Kušķe teica, ka tā ir lieliska iespēja domāt par to, kas ir efektīvie pasākumi, lai korupciju Latvijā savlaicīgi novērstu.
Lai nenonāktu pie korupcijas gadījumiem, viņasprāt, svarīgs ir izglītošanas darbs. Sevišķi svarīgi esot izglītot jaunatni. "Mēs aktīvi strādājam pie korupcijas novēršanas jautājumiem un mums valsts pārvaldē šķiet, ka visiem viss ir saprotams, bet to varbūt vajag arī vairāk sabiedrībai stāstīt, lai rastos pārliecība, ka mēs šajā virzienā strādājam," uzsvēra Valsts kancelejas pārstāve.
Jau ziņots, ka Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.
Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.
Kā informē "Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas indekss ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm.
Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018.gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro "Delna".
Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir "Transparency International" nodaļa Latvijā.
