Korupcijas uztveres indeksa rezultāti Latvijā kopumā nav pārsteidzoši, jo tie jau daudzus gadus atspoguļo aptuveno vidusceļu, kas veidojas starp Latvijas centieniem, no vienas puses, ieviest arvien jaunus pretkorupcijas pasākumus, kas, no otras puses, saskaras ar dažādiem efektivitātes trūkumiem un deficītiem, komentēja politologs un pētnieks Valts Kalniņš.
Eksperts: Latvijā ir ļoti izkliedēta izpratne par principiāliem jautājumiem korupcijas jomā
Kā vienu no problēmas saknēm Latvijā Kalniņš min ļoti izkliedētu izpratni par principiāliem jautājumiem korupcijas jomā. Daudzos gadījumos tieši atšķirīgā izpratne izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesā rezultējusies ar neveiksmīgiem korupcijas apkarošanas gadījumiem, kas gadu gaitā ir sakrājušies.
"Nekur nav teikts, ka visai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un notiesāšanai ir jābūt kā konveijeram, kā padomju laikā - prokurors pateica un tiesa apstiprināja to, ko prasīja. No otras puses, nozīmīgās izmeklēšanās un krimināllietās mums ir bijis tik daudz izgāšanos, ka ir ļoti skaidri redzams, ka viedokļu izkliede, kā kaut kas ir jāpierāda un kā kaut kas ir kvalificējams, ir tik liela, ka tas noved pie ļoti izteiktas neefektivitātes. To papildina arī nepietiekama kapacitāte, un tā rodas nebeidzami ilgie procesi," skaidroja speciālists.
Galvenie virzieni, kuros būtu meklējami uzlabojumi, Kalniņa ieskatā, ir padziļināta profesionalizācija un specializācija, uzsverot sadarbību un nepieciešamību pēc viedokļu un zināšanu apmaiņas starp prokuroriem un izmeklēšanas iestādēm. Tāpat būtu jādomā arī par veidiem, kā veicināt kopējo sapratni tiesnešu vidū, "lai visos līmeņos cilvēkiem būtu kaut kāda saprāta robežās kopīga izpratne par principiāliem jautājumiem".
Savukārt, runājot par starptautiskām rekomendācijām, Kalniņš atzina, ka viņam atsevišķos gadījumos nav līdz galam skaidra Latvijas nevēlēšanās kaut ko darīt. Kā vienu no piemēriem viņš minēja OECD rekomendāciju, kura Latvijai izvirzīta jau dažus gadus, pārskatīt noziedzīgo nodarījumu - kukuļdošanu - krimināllikumā.
"Mums ir ļoti stingra prasība: lai kādu notiesātu par kukuļošanu, ir jāpierāda tiešais nodoms ietekmēt ar to kukuli konkrētu amatpersonas darbību. Vienā daļā gadījumu tas traucē pietiekami efektīvu kukuļdošanas apkarošanu, jo
ne vienmēr tas, kurš dod kukuli, bieži vien caur starpnieku, skaidri un gaiši uz lapiņas vai epastā uzraksta: "Es šo naudu dodu, lai starpnieks nodod amatpersonai, lai viņa man pēc tam kaut ko izdevīgu izlemtu."
Mums tā prasība pierādīt ir tik stingra, ka var rasties gadījumi, kad nauda iet, amatpersonas saņem, bet par kukuļdošanu īsti nevar saukt pie atbildības, lai gan naudas došana ir pierādīta," skaidroja Kalniņš.
Pielāgojot mūsu apstākļiem, starptautisko organizāciju rekomendācijas tomēr būtu jāpilda, uzskata eksperts.
Kalniņš atzīmēja arī vairākas pozitīvas tendences, piemēram, jaunas prokuratūras struktūras izveidi un Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas varētu veicināt specializāciju un profesionālu izpratni par korupcijas jautājumiem, taču viņš pauda bažas, ka Ekonomisko lietu tiesa tiek veidota ar pieticīgiem resursiem un tā varētu saskarties ar kapacitātes problēmām.
"Es ticu, ka tā komisija, kas pašlaik vērtē tiesnešus, atradīs labus un spēcīgus tiesnešus. Gribas paļauties, ka tur viss būs labi, bet viņi būs tikai desmit uz to milzīgo atbildību un potenciālo lietu sarežģītību, kas tur varētu nonākt," brīdināja Kalniņš.
Par piemēru viņš minēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas, pēc Kalniņa domām, ir spēcīga pretkorupcijas iestāde, bet, "ja viņi gadiem cieš no tā, ka trūkst analītiķu un izmeklētāju, tad redzams, ka
var uzdizainēt ļoti labu iestādi, bet, ja viņai neiedod jaudu kapacitātes ziņā, tad arī tā buksē."
Vēl starp lietām, kas Latvijā būtu jāpārskata un jārisina, Kalniņš minēja iepirkumu jomu. "Eiropas Komisija ir rakstījusi, ka mums iepirkumu jomā ir ļoti liels bezkonkurences procedūru īpatsvars, un būtu jāskatās, kāpēc tā. Tā ir vispārēja, starptautiski atzīta pazīme - ja valstij ir liels procents ar iepirkumiem, kuri tiek piešķirti bez konkurences pārrunu procesā ar vienu piedāvātāju utt., tad tā ir netieša pazīme, ka varētu būt korupcijas pazīmes."
Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.
Šis indekss Latvijā būtiski nav mainījies kopš 2014.gada.