Iespējams, beidzot atrisināta Djatlova pārejas incidenta mistērija

FOTO: Public Domain

Vienai no dīvainākajām un traģiskākajām mistērijām Krievijas nesenajā vēsturē, kad 1959. gadā neizskaidrojamos apstākļos bojā gāja deviņi slēpotāji, beidzot varētu būt rasts izskaidrojums.  

1959. gadā pēc vairākas nedēļas ilgiem meklējumiem tika atrasti deviņu pazudušo slēpotāju sasalušie līķi. Teltī, ko jaunieši bija uzcēluši netālu no “Miroņu kalna” Urālos, bija izgriezts caurums, no tās veda steidzīgi basu pēdu nospiedumi, kaut arī ārā bija stindzinošs sals. Pārsimts metru rādiusā ap nometni vēlāk tika atrasti puskaili jauniešu līķi. Kāds bija mēģinājis iekurt ugunskuru, cits rāpies kokā. Studentei, kas tika atrasta vēlāk, bija izrauta mēle, bet tās biedram sadragāts krūškurvis. 

Izmeklētāji bija pārsteigti, kad atklājās notikuma aina. Telts pretējā pusē ieejai bija pārgriezta ar nazi un pamesta ārkārtīgā steigā. Visas mantas joprojām atradās teltī, to skaitā pusapēstas vakariņas un jauniešu drēbes. 

2013. gada aprīlī izdevums “Telegraph” aprakstīja baiso ainu: 

“Izmeklētāji sniegā atrada astoņu deviņu cilvēku pēdu nospiedumus. Dažiem kājās bija zeķes, kādam tikai viena kurpe vai vispār basas kājas. Pēdu nospiedumi veda uz tuvējo mežu, bet pēc 500 metriem izgaisa. 

Pirmie divi vīriešu ķermeņi, tērpti tikai apakšveļā, tika atrasti mežmalā, blakus izdeguša ugunskura atliekām. Trīs nākamie ķermeņi, to skaitā arī grupas vadītājs Djatlovs un sieviete, tika atrasti starp telti un ugunskuru tādā pozā, it kā tie būtu centušies atgriezties teltī. Divus mēnešus vēlāk, daļēji apģērbti, tika atrasti arī pārējie četri pārgājiena dalībnieki. To ķermeņi bija tādā stāvoklī, it kā tie būtu piedzīvojuši autoavāriju, turklāt grupas otrai sievietei bija izrauta mēle. To drēbes un ķermeņi saturēja nelielas radiācijas pēdas. 

Izmeklētāji lietu slēdza ātri, oficiāli paziņojot, ka slēpotāji mira neparedzētas dabas parādības rezultātā, no kuras viņi nevarēja izvairīties.” 

Trīs gadus pēc incidenta norises šī vieta tika rūpīgi apsargāta, bet visi ar izmeklēšanu saistītie dokumenti noslepenoti. 

FOTO: Gaume/Puzrin

“Kaut kas negaidīts lika ekspedīcijas dalībniekiem no iekšpuses pārgriezt telti un bēgt meža virzienā, vairāk nekā 1 kilometru lejup no kalna. Trūcīgā apģērbā, aukstumā un vējā,” rakstīts jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Earth & Environment”

Pastāv daudzas teorijas par to, kas notika tajā naktī. Dažas no tām ir visai baisas un neticamas, tomēr piezemētākais un reālākais izskaidrojums ir lavīna. Tiesa, daudzi pētnieki noraidīja šo teoriju vairāku iemeslu dēļ: kalna nogāze nebija pietiekami stāva, lai varētu veidoties bīstama lavīna; trūka pierādījumu par to, ka tur būtu norisinājusies lavīna; kā arī dažas no traumām nebija raksturīgas lavīnu upuru traumām. 

Desmitiem gadu pēc lietas slēgšanas Krievijā tika sākta jauna izmeklēšana, kas pagājušajā gadā vainagojās ar ticamāko skaidrojumu – tā tomēr bija lavīna.

Tagad neatkarīgā izmeklēšanā pētnieki nonāca pie līdzīga secinājuma, atrodot jaunus zinātniskus pierādījumus, kas atbalsta lavīnas teoriju. 

Pētnieku izstrādātais modelis liecina, ka lavīna veidojās tāpēc, ka ekspedīcijas dalībnieki raka bedri sniegā, kur uzcelt savu telti un glābties no vēja. 

“Ja viņi nebūtu nogāzē izrakuši bedri, nekas nebūtu noticis,” teica viens no pētniekiem. 

Protams, pastāv vēl daudzi neatbildēti jautājumi par Djatlova pārejas incidentu. Iespējams, uz dažiem no šiem jautājumiem atbilde nekad netiks atrasta.

Uz augšu
Back