Pētījums: klimata pārmaiņas veicināja koronavīrusa pandēmijas rašanos (9)

Kā rakstīts jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science of the Total Environment”, temperatūras svārstību un CO2 līmeņa atmosfērā dēļ Juņnaņas provincē Ķīnas dienvidos, kā arī Mjanmas un Laosas reģionos pagājušā gadsimta laikā ir izmainījušās tropiskās krūmāju teritorijas. Šīs izmaiņas ir padarījušas šos reģionus labvēlīgākus dažādām sikspārņu sugām no Ķīnas dienvidiem. 

Zinātnieki aplēsuši, ka pēdējo 100 gadu laikā Juņnaņas provincē ir imigrējušas vismaz 40 sikspārņu sugas, šajā reģionā sikspārņu populācijās ieviešot 100 jaunus koronavīrusus. Jo lielāks koronavīrusu skaits, kas cirkulē sikspārņu populācijās, jo lielāks risks, ka varētu evolucionēt bīstamāks un lipīgāks vīruss. 

Zinātnieki saka, ka koronavīrusu izplatības dzīvnieku populācijā pētīšana var viņiem palīdzēt noskaidrot, kāda ir jaunā koronavīrusa, kurš izraisa Covid-19 slimību, izcelsme.  

Lai arī zinātnieki noskaidroja, ka sikspārņu un koronavīrusu dažādība izolētā vidē nenes sev līdzi lielu risku, tomēr cilvēka aktivitāšu izraisītas klimata pārmaiņas rada lielāku iespēju, ka dzīvnieku vīrusi var nonākt arī cilvēkā. 

“Veids, kā cilvēks mijiedarbojas ar vīrusu pārnēsājošiem dzīvniekiem, ir atslēgas faktors dzīvnieku slimību nonākšanā cilvēkos. Urbāno teritoriju izplešanās, lauksaimniecības un medību teritoriju iespiešanās aizvien dziļāk mežonīgajā vidē rada aizvien jaunas iespējas, kad cilvēks var saskarties ar kādu patogēnu,” skaidroja pētījuma galvenais autors Roberts Beijers. 

Nākošajos pētījumos zinātnieki cer izpētīt un salīdzināt klimata pārmaiņu un veģetācijas modeļus ar epidemioloģiskajiem modeļiem, lai noskaidrotu, kā jaunais koronavīruss nonāca cilvēku vidū.