Mēģinājums leģitimizēt Lukašenko reformas: sākas Visbaltkrievijas Tautas sapulce (5)

Uzrunājot sapulci tās atklāšanā, Lukašenko paziņoja, ka ārzemju "zibenskarš nav izdevies, mēs noturējām savu valsti".

Sapulcē tiks izskatīti aizvadītās piecgades rezultāti, kā arī sociāli ekonomiskās attīstības plāns 2021.-2025.gadam. 

Forumā, kas ilgs divas dienas, piedalās 2700 cilvēki. Lielākā daļa delegātu ir deputāti, varai lojālo sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu pārstāvji.

Opozīcija iestājas pret foruma rīkošanu, uzskatot to par mēģinājumu leģitimizēt Lukašenko varu.

Cik nozīmīga ir sapulce?

Visbaltkrievijas Tautas sapulce pirmoreiz notika 1996.gada oktobrī pirms referenduma par izmaiņām Konstitūcijā, kas ļoti lielā mērā paplašināja prezidenta pilnvaras. Kopš tā laika forums tiek rīkots ik pēc pieciem gadiem. 

Lukašenko sapulcei vienmēr piešķīris lielu nozīmi, norāda portāls "Meduza". Piemēram, 2016.gadā Lukašenko pauda, ka "Visbaltkrievijas Tautas sapulce ne bez pamata ir viena no nozīmīgākajām tiešās demokrātijas formām". Taču faktiski tai ir drīzāk simboliska nozīme un nekādi nopietni lēmumi tajā netiek pieņemti. Daudzi baltkrievi to mēdz pielīdzināt PSRS laiku kompartijas kongresiem.

Tomēr laikā, kad jau pusgadu notiek opozīcijas protesta akcijas, sapulcei varētu tikt piešķirta lielāka loma. "Šis ir svarīgākais notikums valsts dzīvē, un mūsu pienākums ir to rīkot visaugstākajā līmenī," izteicies Lukašenko.

Baltkrievu politikas apskatnieks Artjoms Šraibmans portālam "Meduza" norādījis, ka sapulcē varētu skatīt divus galvenos jautājumus - ekonomikas darba kārtību nākamajā piecgadē un iespējamos risinājumus sociālpolitiskajai krīzei. Iespējams, ka tiks apspriesta konstitucionālā reforma, par ko Lukašenko iepriekš vairākkārt ieminējies.

Pērnā gada decembrī Lukašenko ierosināja, ka Visbaltkrievijas Tautas sapulci vajadzētu padarīt par atsevišķu konstitucionālo institūciju, nododot tai daļu prezidenta pilnvaru. Pašlaik tiek gatavots likumprojekts par sapulces jauno statusu.

Šraibmans uzskata, ka sapulce Lukašenko nepieciešama tāpēc, lai leģitimizētu turpmākās valdības reformas. 

"Lai piešķirtu saviem lēmumiem lielāku svaru, ik pēc gadiem jau referendumu nerīkosi," skaidro politologs. "Attiecīgi viņš izvēlējās šādu formātu. Tagad sapulcei ir viens uzdevums -

Lukašenko vajag, lai viņa politisko reformu plānu, lai cik kosmētisks tas arī nebūtu, leģitimizē ar šāda formāta starpniecību.

Acīmredzami, ka Lukašenko ieskatā tas viņam piešķir zināmo politisko svaru."

Ko par to saka opozīcija?

Kā alternatīvu šim pasākumam baltkrievu opozicionārs Valērijs Cepkalo paziņojis par Baltkrievijas Demokrātiskā foruma izveidi.

Šajā tīmekļa platformā pilsoņi var izteikt viedokli par dažādām tēmām un iniciēt jaunu jautājumu apspriešanu.

Savukārt opozīcijas medijs "Nexta Live" mudinājis Baltkrievijas iedzīvotājus Visbaltkrievijas Tautas sapulces norises dienās rīkot jaunas protestus.

Baltkrievijas Iekšlietu ministrija savukārt brīdinājusi, ka foruma norises laikā nekādas nesankcionētas akcijas nepieļaus.

Kā liecina analītiskā centra "Chatham House" aptaujas dati, iedzīvotāji ir noskaņoti skeptiski pret varasiestāžu rīkoto forumu.

"Ir izplatīts viedoklis, ka Visbaltkrievijas Tautas sapulce ir kabatas struktūra, kas eksistē vienīgi Lukašenko interešu virzīšanai. Tas noved pie neuzticības un nevēlēšanās deleģēt šim orgānam jebkādas pilnvaras," skaidro aptaujas organizētāji.

Lukašenko decembrī piedāvāja daļu prezidenta pilnvaru nodot Visbaltkrievijas Tautas sapulcei.