Sociālajos medijos kopumā aptuveni 8000 cilvēku apšauba Covid-19 pandēmiju, daloties ar iepriekšējo gadu mirstības datiem, kas lielu pieaugumu pērn neuzrāda. Tomēr dati publicēti bez konteksta un ir maldinoši. Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm Covid-19 mirstības ietekme uz visa pagājušā gada mirušo kopskaitu ir neliela, jo slimības izplatība un mirstība strauji palielinājās vēlu rudenī. Tā ir augsta arī visu šā gada sākumu, ko ierakstu autori noklusē.
Publicētie dati ir pareizi, taču nav ņemti vērā vairāki būtiski faktori.
Iedzīvotāju skaits pa gadiem sarūk, vecums pieaug
Rindojot absolūtajos skaitļos mirstību pa gadiem, nav ņemts vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā gadu gaitā samazinās, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No otras puses mainās arī iedzīvotāju vecuma struktūra, proti, proporcionāli arvien vairāk ir gados vecu cilvēku – grupa, kurā mirstība ir augstāka, Re:Check skaidro CSP Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā metodikas eksperte Ruta Beināre.
Covid-19 Latvijā no marta, nevis pilnu gadu
Saistot mirstības datus ar Covid-19 pandēmiju, nav ņemts vērā, ka pirmie saslimšanas gadījumi Latvijā reģistrēti pērnā gada martā, bet pirmā nāve slimības dēļ – aprīlī. Tika ieviesti stingri ierobežojumi, un pretēji daudzām citām valstīm Latvijā slimības izplatība un upuru skaits pavasarī bija mazs. Mirstība strauji pieauga gada nogalē. Tas redzams arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētajos datos.
Kopumā kopš saslimstības sākuma līdz 9. februārim valstī ar Covid-19 miruši 1363 cilvēki, liecina SPKC dati. Covid-19 kā nāves pamatcēlonis pērn reģistrēts 659 cilvēkiem. Decembrī vien Covid-19 bija nāves pamatcēlonis 491 cilvēkam.
Slimības noliedzēji bieži norāda, ka patiesībā cilvēki mirst ar citām jeb “parastajām slimībām”, bet tā kā viņiem bijusi arī koronavīrusa infekcija, tā “pierakstīta” kā nāves cēlonis. SPKC mirstības dati šo pieņēmumu apgāž, proti, mirstība no biežākajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības un audzēji) šajā mēnesī nav būtiski samazinājusies, un Covid-19 ir bijis cēlonis papildu jeb ārkārtas nāvēm. Jāņem arī vērā, ka vēl daļai cilvēku Covid-19 ir saasinājis viņu hroniskās slimības un veicinājis pāragru aiziešanu mūžībā. Nāves pamatcēlonis šādos gadījumos ir pamatsaslimšana. Kopumā decembrī mirušo skaits bija aptuveni par sesto daļu lielāks nekā šajā pašā mēnesī gadu un divus pirms tam. Lai arī mazāk, bet mirstība salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem augusi arī oktobrī un novembrī.
Mazāka mirstība gada sākumā, kad Covid-19 vēl nebija
Līdzīgi kā citas valstis arī Latvijā CSP no februāra sākuma publicē datus par mirstību ik nedēļu. Tie norāda mirušo skaitu attiecīgajā laika periodā pandēmijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Salīdzinot skaitļus pa gadiem, jāņem vērā, ka pērn gada sākumā mirstība Latvijā bija būtiski zemāka nekā iepriekšējos gados. Tas uzskatāmi redzams CSP sagatavotajā grafikā. Ja nebūtu Covid-19, 2020. gadā būtu mirstības samazināšanās rekords, portālam Delfi vērtējis Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans. CSP janvārī vēstīja, ka pēc sākotnējiem datiem 2020. gadā mirušo skaits bija par 3,4% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt decembrī mirušo skaita pieaugums pret iepriekšējā gada decembri bija 27%.
Ietekme uz mirstību no gada beigām
Piemēram, SPKC publicētajos datos pa gadiem redzams, ka 2020. gada janvārī uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem bija 131,3 mirušie, bet gadu iepriekš – 148 jeb par 11,3% vairāk. Tikmēr 2020. gada decembrī šis rādītājs bija par 21,2% lielāks nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā.
Ja paraugās absolūtajos skaitļos, SPKC dati liecina, ka pērn janvārī mirušo skaits bijis par 11,6% mazāks nekā gadu iepriekš. Savukārt 2020. gada decembrī mirušo skaits bija jau par 20,9% lielāks nekā iepriekšējā gada decembrī.
Jāņem gan vērā, ka CSP un SPKC mirstības datos ir atšķirības. CSP skaidro, ka SPKC publicē provizoriskos mēneša mirstības datus, saņemot apliecību par nāves cēloni. Pēc tam reizi mēnesī publicētos datus atjauno. Savukārt CSP publicē provizorisko nedēļas mirušo skaitu 17. dienā pēc konkrētās nedēļas beigām, bet datus neatjauno līdz pat nākamā gada pavasarim, kad veikts iedzīvotāju skaita novērtējums. Tāpat, piemēram, ja bez vēsts pazudušais pēc ilgāka laika atzīts par mirušu, SPKC datos veic precizējumus, bet CSP datus nepārrēķina.
Augstā ārkārtas mirstība turpinās šogad
Šā gada sākumā augstā ārkārtas mirstība turpinās. Šī gada pirmajās trijās nedēļās (laikā no 4. līdz 24. janvārim) miruši par 44,9% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā – 2438 pret 1682, liecina CSP 10. februārī publicētie dati. Tā kā pērn gada sākumā, kā jau minēts, bija izteikti zema mirstība, salīdzinājumā ar vairāku iepriekšējo gadu vidējo mirstību šogad pieaugums ir mazāks.
Re:Check iepriekš jau rakstījis par Covid-19 mirstību citās valstīs, kā arī par to, kā ar šo slimību mirušajiem tiek noteikts nāves pamatcēlonis.