Krievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās ir iestājies ledus laikmets, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP), komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ka Krievija ir gatava saraut attiecības ar ES.
Politiķis uzsvēra, ka šāds Krievijas ārlietu ministra paziņojums jāskata plašākā kontekstā un saistībā ar ES un Krievijas attiecību dinamiku aizvadīto mēnešu laikā. Ijaba ieskatā, Lavrovs apzināti pazemoja ES tās augstā ārlietu pārstāvja Žozepa Borellja klātbūtnē, kad viņš bija ieradies Maskavā.
"Borellja vizītes laikā Lavrovs runāja par to, ka ES ir neuzticams partneris. Manuprāt, Krievijas ārlietu ministram nav nekāds pārsteigums, ka pēc šīs vizītes ES runā par jaunām sankcijām. Šķiet, ka Lavrova dusmas un sašutums ir mazliet uzspēlētas, jo šo situāciju viņš pats lielā mērā ir izprovocējis," akcentēja Ijabs, norādot, ka runa nav tikai par Borellju, bet attieksmi pret Krieviju kopumā, kas saistīta ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija lietu.
EP deputāts vērsa uzmanību uz to, ka Krievija nekad nav uztvērusi ES par nopietnu spēlētāju un vienmēr ir centusies kārtot attiecības ar ES dalībvalstīm pa tiešo, ignorējot un vājinot Eiropas kopējo politiku un institūcijas. Pēc Ijaba paustā, tas nav nekas jauns - Lavrovs kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina gribas īstenotājs, to tikai vēlreiz apliecina.
Runājot par ES un Krievijas attiecībām, politiķis uzsvēra, ka nav īsti skaidrs, ko Lavrovs gatavojas apturēt, jo visi nopietnie formāti starp ES un Krieviju nedarbojas jau kopš 2014.gada Krimas aneksijas. Kā piemēru Ijabs minēja EP parlamentārās sadarbības grupu ar Krieviju, kuras darbība patlaban ir iesaldēta.
"Līdz 2014.gadam bija regulāri ES samiti ar Krieviju, kas arī vairs nenotiek. Bija arī ministru līmeņa pastāvīgās partnerības padome ar Krieviju, kas arī nedarbojas. Tas viss, ko varēja apturēt, lielā mērā ir apturēts jau 2014.gadā un Lavrovs to labi zina. Turklāt viņš zina arī iemeslu un tā bija Krimas aneksija," norādīja politiķis, piebilstot, ka ES pietiekami skaidri noreaģēja uz 2014.gada notikumiem.
Ijabs pieļāva, ka Krievija turpinās kārtot attiecības ar ES dalībvalstīm atsevišķi, mēģinot tās dažādos veidos šķelt un "torpedēt" Eiropas vienotās un kopējās gribas veidošanu. Viņš pieļāva, ka līdzās atkarībai no Krievijas enerģijas resursiem zināma loma varētu būt arī Krievijas ražotajai "Sputnik V" vakcīnai pret Covid-19 - ja ne gluži ES mērogā, tad ES Austrumeiropas valstīs gan.
Pievēršoties jautājumam par turpmākiem soļiem, politiķis pauda nostāju, ka šāda Lavrova izpausme būtiski neietekmēs un nesamazinās sankciju iespējamību pret Krieviju. Viņš sacīja, ka ES plāno ieviest sankcijas saskaņā ar Globālo sankciju mehānismu, kas neoficiāli zināms kā "Eiropas Magņicka likums". Tas paredz personālas sankcijas pret konkrētiem cilvēktiesību pārkāpējiem pasaulē.
"Tas nenotiks tik ātri un zibenīgi, kā, piemēram, sankcijas ieviesa ASV. Ja klausāmies debates EP, kas notiek saistībā ar Navaļnija noindēšanas mēģinājumu un apcietināšanu, centriskās politiskās grupas, kas EP ir arī visietekmīgākās, nebūt nerunā par Krieviju samiernieciski," norādīja EP deputāts.
Tāpat Ijabs pavēstīja, ka runa nav par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. Viņa ieskatā, ir bīstami dzīvot blakus kaimiņam, kurš nespēj diskutēt par cilvēktiesībām. Politiķis atgādināja, ka cilvēktiesību jautājums Rietumu un PSRS attiecībās parādījās 1975.gadā un tā laika Leonīda Brežņeva valdība bija gatava runāt par cilvēktiesībām vismaz formālā līmenī pret zināmu starptautisku atzīšanu.
"Patlaban jebkuras Rietumu balsis par to, ka Krievijas režīms izturas represīvi, nežēlīgi un despotiski pret saviem pilsoņiem, Krievijā tiek uztverta kā iejaukšanās iekšējās lietās. Lavrovs to ir skaidri pateicis arī Borellja vizītes laikā," norādīja EP deputāts.
Politiķa ieskatā, ES un Krievijas turpmāko attiecību nākotne nav spoža, tomēr viņš aicināja nepārvērtēt Krievijas ārlietu ministra sacītā praktisko nozīmi, jo sadarbības formāti jau kādu laiku ir apturēti. Ijabs atzīmēja, ka 2014.gads iezīmēja fundamentālu pavērsienu Rietumu un Krievijas attiecībās.
"Mums ir jāraugās, cik lielā mērā par Eiropas kopīgās nostājas formulētājiem attiecībā uz Krieviju kļūs Vācijas un Francijas valdību vadītāji. Šajā brīdī uzmanība tiek pievērsta Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš no vienas puses ir bijis enerģisks Eiropas vienotības un integrācijas aizstāvis, bet no otras puses - intensīvi aizstāvējis dialogu ar Krieviju," sacīja politiķis, atzīmējot, ka Makronam vajadzētu šo līderību izrādīt.
Tāpat, pēc Ijaba domām, nav pamata uzskatīt, ka sankciju piemērošana būtu ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo šāda tendence jau ir aizsākusies iepriekš. EP deputāts uzsvēra, ka Krievijas ārlietu ministrs nebūtu gribējis sankcijas, tad viņš nebūtu izturējies tik pazemojoši pret ES augsto pārstāvi ārlietās, lai arī kāds viņš nebūtu.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES), intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Lavrovs.
Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?"
"Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi," sacīja Lavrovs. "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."
Tikmēr Kremļa preses sekretārs Peskovs precizējis, ka Lavrova teiktā jēga ir sagrozīta, Krievija nebūs attiecību saraušanas iniciators, tā vēlas attīstīt attiecības.
"Masu informācijas līdzekļi šo par sensāciju kļuvušo virsrakstu pasniedz bez konteksta, un tā ir liela mediju kļūda, tā ir kļūda, kura maina jēgu. Jēga ir tieši tajā, ka mēs to negribam, mēs gribam attīstīt attiecības ar Eiropas Savienību, bet, ja Eiropas Savienība ies pa šo ceļu, tad - jā mēs būsim gatavi," pavēstīja Peskovs.
Atbildot uz jautājumu, vai perspektīvā ir iespējama attiecību saraušana ar ES, Peskovs pavēstīja: "Protams, ja mēs saskarsimies ar ļoti destruktīvu līniju, kas nodara kaitējumu mūsu infrastruktūrai, mūsu interesēm, tad, protams, Krievijai ir savlaicīgi jābūt gatavai tādiem nedraudzīgiem soļiem."
Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.
Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.
Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".
Krievijas Federālais sodu izpildes dienests Navaļnija aizturēšanu skaidroja ar to, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus, un tiesa šomēnes to nomainīja pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.
Navaļnija aizturēšana izraisīja Krievijā plašus protestus, kuru laikā tika aizturēti vismaz 10 000 cilvēku.
