Krievija jau izsenis gribējusi veidot attiecības ar atsevišķām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, cenšoties jaukt un ietekmēt dalībvalstu vienotību, tādu viedokli preses konferencē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumu par Krievijas gatavību saraut attiecības ar ES.
Tāpat ārlietu ministrs norādīja, ka februāris attiecībās starp ES un Krieviju ir bijis vētrains, ņemot vērā arī neseno ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības jautājumos Žuzepa Borela vizīti Maskavā un "visnotaļ sirsnīgo uzņemšanu un nelieliem pārsteiguma elementiem".
Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka savu nostāju paudis arī Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs, proti, ka sadarboties ar ES vajadzētu, tāpēc ministrs sacīja, ka viņš ir mazliet piesardzīgs pret jebkādu tālejošu secinājumu izdarīšanu. Viņš arīdzan norādīja, ka šie paziņojumi jāskata kontekstā ar Krievijas vēlmi veidot attiecības ar atsevišķām ES dalībvalstīm.
"Tad, kad mēs strādājam kā 27 dalībvalstis ar vienotu nostāju, tas ir pavisam cits spēks - vai tās ir sankcijas, kopīgas pozīcijas vai demarši. No tāda viedokļa raugoties, mēs arī šādus vērtējumus ņemam vērā. Būs vēstnieks no Krievijas ES vai ES vēstnieks Krievijā, vai nebūs, tas neietekmēs ES centienus atrast kopēju politiku attiecībā uz Krieviju," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, lai arī kāds būtu attiecību līmenis starp Krieviju un ES, mērķis ir saglabāt maksimālu ES vienotību.
Preses konferencē Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādīja, ka šāds paziņojums ir raksturīgs Krievijai, kura mēģina uzdot toni attiecībās ar ES. Viņa ieskatā ES nevajadzētu iekrist uz šādām provokācijām. Pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, ES ir skaidri jāsaprot, ko tā vēlas sasniegt, un jāpieturas pie noteiktajiem mērķiem.
Landsberģis atzīmēja, ka lielākā problēma ir tā, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs kļuvis par indēšanas mēģinājuma upuri. Viņš ir ārstējies Vācijā, pēc tam atgriezies Krievijā, tad viņš tika aizturēts, tiesāts un ieslodzīts cietumā. Lietuvas ārlietu ministra ieskatā tas ir nesaskaņu cēlonis un ES jākoncentrējas tieši uz šo konkrēto jautājumu.
"Jāpanāk, lai Navaļnijs var piedalīties brīvās demokrātiskās vēlēšanās. Par to ES būtu jāiestājas, un tad var izdarīt spiedienu, ja ES uzskata, ka ir nepieciešams iestāties par vērtībām. Attiecību pārtraukšana ar ES būtu Krievijas izvēle un tiesības. ES jāsaprot, kā tā mēģinās veidot savas attiecības ar Krieviju," pauda Landsberģis.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar ES, intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs.
Kā jau vēstīts, šodien darba vizītē Latvijā ieradās Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis, kurš šodien tikās gan ar Valsts prezidentu, gan ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Landsberģis ir Lietuvas ārlietu ministrs kopš 2020.gada 11.decembra, un šī bija viņa pirmā vizīte Latvijā.
