Slimības Covid-19 izraisītāja, koronavīrusa SARS-CoV-2 Lielbritānijas variants būs dominējošais arī Latvijā. Par to intervijā raidījumam “Komforta zona” paziņoja Latvijas Biomedicīnas studiju un pētniecības centra studiju direktors un vadošais pētnieks Kaspars Tārs. Jaunais koronavīrusa paveids, pēc Tāra teiktā, ir apmēram 1,3 reizes nāvējošāks par pašreiz Latvijā izplatīto.  

Intervijā runāts arī par dažādu vakcīnu efektivitāti, Dienvdāfrikas koronavīrusa paveidu, latviešu zinātnieku ieguldījumu vakcīnu izstrādē pret Covid-19 un citām tēmām.

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit:

Audio:

Kura no patlaban Eiropas Savienībā reģistrētajām vakcīnām pret Covid-19 ir vislabākā?

Ja mēs skatāmies uz publicētajiem datiem, tad es teiktu, ka visefektīvākās šobrīd ir “Pfizer” un “Moderna” vakcīnas. Šo abu divu mRNS vakcīnu efektivitāte ir gandrīz identiska: 94-95%. Protams, tur var būt nelielas korekcijas nākotnē, bet es uzskatu, ka šīs divas ir tās labākās.

Par vakcīnu “AstraZeneca” ir izskanējis, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem tā nebūtu ieteicama, pēc tam bija jau citas ziņas. Kā ir īstenībā?  

Tur ir ziņu trūkums, jo nav pietiekoši daudz šo saslimšanas gadījumu ne kontroles, ne vakcinēto cilvēku grupā virs 65 gadiem. Tāpēc teikt, ka tā nav efektīva vecāku cilvēku vidū, nebūtu  pareizi. Vienkārši mums nav datu par to. Bet es domāju, ka diez vai tur būs milzīgas atšķirības šo cilvēku grupā. Cita lieta, ka saskaņā ar mūsu šobrīd esošajiem datiem

“AstraZeneca” vakcīna, protams, ir mazāk efektīva par “Pfizer” un “Moderna” izstrādājumiem. Tur tā kopējā efektivitāte varētu būt no 70 līdz 76% apmēram.

 Bet mums ir jāņem vērā arī tas, ka pati efektivitāte ir nedaudz nosacīts lielums. “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu efektivitāte, iespējams, nebūs 95% attiecībā uz jaunajiem [koronavīrusa] variantiem.

Ņemot vērā to, ka parādās šie jaunie vīrusa varianti, vai nevar sanākt beigās tā, ka visi šie centieni pēc iespējas ātrāk izveidot vakcīnas izrādīsies veltīgi?

Ja mēs runājam par esošajiem variantiem, tad es nedomāju, ka tā problēma tur ir tik liela. Tur ir mazliet samazināta efektivitāte attiecībā uz Anglijas jauno variantu. Izskatās, ka efektivitāte attiecībā uz Dienvidāfrikas variantu ir mazāka, bet tai pašā laikā mēs vienalga varam novērst smagus un letālus gadījumus.

Nav jau tā, ka esošās  vakcīnas nedarbotos uz tiem jaunajiem variantiem. Viņas darbojas ar samazinātu efektivitāti, bet tai pašā laikā efektivitāte pret smagiem, pret letāliem gadījumiem ir praktiski simts procenti.

Cita lieta, ka nākotnē mēs varētu gaidīt vēl citus [koronavīrusa] variantus. Protams, ka ražotājiem varētu nākties pielāgot vakcīnas, bet patiesībā ar jaunajām tehnoloģijām vakcīnas ir diezgan vienkārši pielāgojamas.  

Par jaunajiem koronavīrusa paveidiem. Kā tie atšķiras?

Ja mēs paskatāmies uz Lielbritānijas variantu, tas satur vienu no tām mutācijām tieši tajā vietā, kas piesaistās pie šūnas. Līdz ar to prot labāk tikt iekšā šūnā, viņš ir lipīgs.

Līdz šim pastāvēja uzskats, ka šis koronavīrusa [paveids] ir mazliet lipīgāks, bet nav nāvējošs. Īstenībā tagad ir parādījies pētījums, ka patiesībā tas ir arī nedaudz nāvējošāks. Atšķirība varētu būt apmēram 1,3 reizes. Tas ir lipīgs, it sevišķi šajos apstākļos, kad mēs cenšamies maksimāli pašizolēties, jo vīruss jau arī pielāgojas.

Patiesībā mūsu pašizolācija kaut kādā veidā pat veicina vīrusa lipīgo variantu izplatību.

Šobrīd šis variants ir absolūti dominants Lielbritānijā, kā arī [ir sastopams] vairākās citās Eiropas valstīs, tai skaitā Dānijā un Nīderlandē. Arī Latvijā ir konstatēts. Mana prognoze ir tāda, ka visai drīz diemžēl tas būs dominējošais variants arī pie mums. Bet ir viena laba ziņa: pēc pašreizējiem datiem, esošās vakcīnas ar to samērā labi tiek galā.

Un tas otrs variants, par ko mums vajadzētu varbūt uztraukties jau mazliet vairāk, ir  Dienvidāfrikas variants. Tas satur divas mutācijas tajā rajonā, kas tieši piesaistās pie šūnas. Tur jau ir tā, ka dažas esošās vakcīnas patiešām darbojas ar samazinātu efektivitāti. Skaidri rezultāti gan ir tikai par divām vakcīnām, kuras pagaidām vēl nav reģistrētas. Tā ir firmas “Johnson&Johnson” vakcīna, kas šobrīd iziet reģistrācijas procesu, un es ceru, ka būs arī pieejama. Dienvidāfrikā šī vakcīna darbojas ar 57% efektivitāti, tātad pret šo variantu pārsvarā. Tai pašā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur šis variants nav pagaidām vēl pārāk izplatīts, jau ir 72%. Tātad mēs redzam, ka šeit ir diezgan nozīmīgs efektivitātes samazinājums. Tomēr izskatās, ka esošās vakcīnas novērš smagus un letālus gadījumus.

Nesen bija ziņa, ka “AstraZeneca” vakcīna nav efektīva pret šo variantu. Patiesībā ir tā, ka tur arī ir ļoti maz datu par šo lietu. Viņiem bija ļoti mazs brīvprātīgo skaits Dienvidāfrikā. Vienīgais, ko viņi varēja konstatēt, ka

“AstraZeneca” vakcīna nedarbojas pret Dienvidāfrikas varianta vieglajām un vidēji smagajām saslimšanas formām.

Pret letālajām formām -  viņiem īsti nebija iespēju to izpētīt tā iemesla pēc, ka tur bija pārsvarā gados jauni cilvēki, kuri ar smagām formām nemaz nesaslimst.

Kāda ir varbūtība, ka šis Dienvidāfrikas variants varētu izplatīties Eiropā?  

Te ir jautājums, vai tas spēs izkonkurēt, piemēram, to pašu Lielbritānijas [jaunā koronavīrusa] variantu. Es neesmu nekur redzējis tādu konkrētu salīdzinājumu par to, kurš no šiem variantiem būtu lipīgāks, bet tas ir būtiski šajā gadījumā, jo vīrusam jau nav nekādu problēmu pārvarēt valstu vai pat kontinentu robežas. Šobrīd Dienvidāfrikas variants ir konstatēts ļoti daudzās Eiropas valstīs. Jā, ne tik lielā apjomā, protams, kā Lielbritānijas variants. Latvijā tas pagaidām vēl nav konstatēts. Bet es neņemos šobrīd prognozēt, vai tas tiešām varētu izspiest to Lielbritānijas variantu tādā pašā veidā, kā Lielbritānijas variants ir izspiedis iepriekšējo variantu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānijas koronavīrusa paveids būs dominējošais arī Latvijā, kādā mērā tas varētu paildzināt pandēmiju?   

Es nedomāju, ka tieši šim konkrētajam variantam būs milzīga ietekme ilgtermiņā. Ja  runājam par īsāku termiņu, tad, ja mēs tagad visi domājam, ka varbūt aprīlī mēs varētu sākt kaut ko mīkstināt, es pilnīgi pieļauju, ka šis Lielbritānijas koronavīrusa paveids pārvilks treknu svītru pāri visām šīm idejām.

Tad, jūsuprāt, ierobežojumu atcelšana līdz ar 6. aprīli nav reālistiska?

Es, godīgi sakot, īsti neredzu, kā tas varētu notikt. Es ceru, ka mums patiešām izdosies samazināt to gadījumu skaitu, bet mums ir jāņem vērā tas, ka šis jaunais variants ir lipīgāks un līdz ar to neapšaubāmi ietekmēs šo saslimstības līkni.

Ko jūs domājat par pēdējā laika ierobežojumiem? Vakardien, piemēram, atcēla komandantstundu.

Es nezinu, vai tiešām komandantstunda ir tas, kas mūs kaut kādā veidā varētu glābt, jo es nezinu, cik daudz ir tādu cilvēku, kas pa naktīm staigā apkārt. Protams, mēs ar ierobežojumu palīdzību varam tikt galā ar šo vīrusu. Vislabākais piemērs ir Ķīna.

Ķīnā jau šobrīd saslimušo cilvēku kopskaits ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā.

Viņiem, protams, tas viss notika pavasarī ar ļoti drastiskām metodēm, bet, ja mēs ar ļoti drastiskām metodēm varam izglābt 1000 cilvēku dzīvību, es domāju, ka mums tomēr tas ir jādara.

Tagad par Latvijas zinātnieku ieguldījumu Covid-19 vakcīnas izstrādē. Es zinu, ka jūsu centrā šāds darbs ir noticis.  

Jā, mēs esam arī strādājuši pie šīs vakcīnas izstrādes, pat pie diviem nedaudz atšķirīgiem variantiem. Mums joprojām ir sadarbība ar šveiciešu kompāniju, kura patiesībā sāka vakcīnas izstrādi ļoti savlaicīgi.

Izstrāde joprojām turpinās, bet, salīdzinot ar pārējiem, šobrīd mēs esam stipri atpalikuši.

Otrs samērā līdzīgs, bet tai pašā laikā tehnoloģiski atšķirīgs koncepts mums ir tapis valsts pētījumu programmas ietvaros. Mēs esam uzkonstruējuši šīs vakcīnas variantus, izmantojot biomedicīnas centrā pieejamo vīrusveidīgo daļiņu tehnoloģiju. Mēs esam parādījuši, ka šīs vakcīnas spēj dzīvniekos izraisīt tā saucamās vīrusu neitralizējošās antivielas, kas ar šo vīrusu var tikt galā. Patiesībā ļoti interesantu tehnoloģiju arī esam izstrādājuši kopā ar firmu no Apvienotās Karalistes. Bet, protams, lielais jautājums ir, vai mēs to kaut kādā mērā tagad gribētu virzīt tālāk. Tam ir nepieciešami tādā gadījumā ārkārtīgi lieli līdzekļi, kuri nevarētu nekādā veidā nākt, piemēram, no valdības. Tur vajadzētu kaut kādu firmu ieinteresētību, bet nu šajā situācijā man tas nešķiet īpaši reālistiski. Galvenais mūsu ieguvums ir šī jaunā tehnoloģija.

Ar ko tā ir labāka par citām?  

Šeit mēs runājam tieši par šo vīrusveidīgo daļiņu tehnoloģiju. Mēs nevaram tagad tieši salīdzināt to ar kaut kādām citām tehnoloģijām – mRNS vai adenovīrusa vektora tehnoloģijām. Viņa ir labāka ar to, ka savienošanas mehānisms vienkārši strādā daudz efektīvāk attiecībā uz vīrusa viedīgajām daļiņām nekā citi esošie risinājumi.  Protams,  neesam vienīgie, kas tādas taisa. Tādas taisa arī citas izpētes grupas pasaulē, vairāki simti. Tieši šajā vīrusveidīgo daļiņu tehnoloģiju jomā es uzskatu, ka mēs esam izdarījuši pietiekoši daudz jauna, lai efektīvāk radītu šo vakcīnas variantu.

Cik naudas ir nepieciešams, lai radītu vakcīnu?

Tie ir milzīgi resursi. Ja mēs gribētu iet līdz galam, tad bez simts miljoniem diez vai vajadzētu sākt.

Tās ir milzīgas summas, ko, protams, Latvijas valdība nevar atļauties. Pirms mēs runājam par šādu milzīgu summu ieguldīšanu, tomēr ir jābūt interesei no ražotāju puses.