Ko Gorbačovs vaino Padomju Savienības sabrukumā?
Mihailam Gorbačovam - 90

Mihails Gorbačovs. FOTO: AFP PHOTO / ODD ANDERSEN

No līdera, kura varas gados sabruka komunistiska impērija, līdz lomai kapitālistiskās ASV picēriju ķēdes reklāmā - Mihails Gorbačovs ir personība, ko nav viegli atkost. Gorbačova 90. dzimšanas dienā atskatāmies uz viņa vietu pasaules vēsturē un visiem citiem cilvēkiem (un pat ziepju operām!), ko viņš vainojis pie Padomju Savienības sabrukuma.

FOTO: AFP PHOTO / TASS

1985.gadā Gorbačovs kļuva par Padomju Savienības komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru. Sešus gadus vēlāk PSRS beidza pastāvēt. Par to, kāpēc tas notika, var strīdēties joprojām. 

Domnīcas "Brookings Institution" pētnieces Diānas Viljēras Negropontes izvērstais skaidrojums par Padomju Savienības sabrukumu izceļ piecus strukturālus cēloņus un četrus Gorbačova lēmumus, kas pie tā noveda.

"Padomju Savienība būtu klibojusi uz priekšu vēl desmit gadus, ja nebūtu bijis Gorbačova, kurš vienlaicīgi gan ieviesa radikālas reformas, gan izprovocēja stingru opozīciju pret šīm pārmaiņām. Viņš bija Padomju Savienības sabrukuma ierosinātājs," secina pētniece.

Mihails Gorbačovs

Dzimis 1931.gada 2.martā Privoļnojā, Stavropoles novadā.

19 gadu vecumā tika uzņemts par PSKP kandidātu. Studēja Maskavas Valsts universitātes (MVU) Juridiskajā fakultātē un neklātienē beidza Stavropoles Lauksaimniecības institūta Ekonomikas fakultāti.

Karjeru sāka prokuratūrā, bet vēlāk to turpināja novada komjaunatnes komitejā. 1978. gadā Gorbačovu izvirzīja par PSKP CK sekretāru lauksaimniecības jautājumos. 1980. gadā kļuva par Politbiroja locekli. 

1985.gada 11.martā kļuva par PSKP CK ģenerālsekretāru. Bijis PSRS Augstākās Padomes (AP) Prezidija priekšsēdētājs un PSRS AP priekšsēdētājs, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents laikā no 1990. līdz 1991. gadam.

Saskaņā ar Viljēras Negropontes skaidrojumu, PSRS sabrukuma strukturālie cēloņi bija padomju ekonomikas stagnācija apvienojumā ar valsts budžeta aizplūšanu vērienīgos militārajos projektos, cenšoties neatpalikt no Rietumvalstīm, dārgā militārā klātbūtne ārvalstīs, nacionālisma uzplaukums Austrumeiropā un jaunās starptautiskās normas - tiesības uz pašnoteikšanos, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšana. 

Līdztekus šiem faktoriem PSRS sabrukumu pasteidzināja Gorbačova pieņemtie lēmumi. Glasnostj jeb atklātības politikas ietvaros padomju pilsoņi brīvāk varēja kritizēt valdību un uzzināt par nacionālistu kustībām Polijā un citviet. Gorbačova lēmums nelietot spēku, lai ierobežotu Polijas brīvības kustību, iedrošināja līdzīgus strāvojumus Ungārijā, Austrumvācijā un vēlāk arī Baltijas valstīs. Gorbačova izpratnes trūkums par ekonomiku un haotiski pieņemtie lēmumi radīja dziļu nedrošības sajūtu par PSRS ekonomisko nākotni, un komunistiskās partijas ietekmes mazināšanās rezultātā pazuda padomju sistēmas "mugurkauls".

FOTO: AFP PHOTO / STEPHANE BENTURA

Ko vaino Gorbačovs?

Pēdējo 30 gadu laikā Gorbačovam intervijās ne reizi vien nācies atbildēt uz jautājumu, kurš tad ir vainojams pie Padomju Savienības sabrukuma. 

"Aiz mūsu mugurām notika nodevība. Aiz manas muguras," 2016.gadā intervijā raidorganizācijai BBC teica Gorbačovs. Viņš runāja par Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas 1991.gada 8.decembrī noslēgto Belovežas vienošanos par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) izveidošanu bijušo padomju republiku konfederācijas vietā. Vēlāk NVS pievienojās pārējās padomju republikas, izņemot Baltiju. Padomju Savienības pastāvēšana bija beigusies. 

Citā intervijā aģentūrai AP viņš stāstīja, ka viens no Belovežas vienošanās parakstītājiem Boriss Jeļcins tolaik esot tēlojis, ka atbalsta Gorbačova mēģinājumus panākt līgumu, kas republikām dotu plašākas pilnvaras, taču paturētu tās vienas valsts sastāvā. "Jeļcins piedalījās un to atbalstīja, taču man aiz muguras kala plānus, kā tikt vaļā no Gorbačova. Krievija bija Padomju Savienības sadalīšanās iniciatore," pauda Gorbačovs. 

"Viņi nodedzināja visu māju, tikai lai aizsmēķētu cigareti. Tikai lai tiktu pie varas. Viņi to nevarēja panākt demokrātiskā ceļā. Tāpēc viņi pastrādāja noziegumu. Tas bija apvērsums," intervijā BBC pauda Gorbačovs. 

1991.gada 25.decembrī Gorbačovs atkāpās no PSRS prezidenta amata.

FOTO: REUTERS/Stringer/File Photo

"Mēs bijām ceļā uz pilsoņu karu, un es gribēju no tā izvairīties," atminas Gorbačovs. "Sabiedrības sašķelšanās un cīņas tādā valstī, kāda bija mūsējā - pārpludināta ar ieročiem, tai skaitā kodolieročiem -, būtu varējusi nogalināt ļoti daudzus cilvēkus un nodarījusi milzīgu postu. Es nevarēju to pieļaut tikai tāpēc vien, lai noturētos pie varas. Atkāpšanās bija mana uzvara."

2019.gadā, manāmi saērcināts, Gorbačovs uz "Der Spiegel" žurnālista jautājumiem par PSRS pēdējo cēlienu atbildēja:

"Kāpēc jūs man vienkārši nejautājat, vai es nožēloju perestroiku? Nē, nenožēloju.

Nebija iespējams turpināt dzīvot kā līdz šim. (..) Kad sākām pārbūvi, mēs zinājām, ka riskējam. Taču visa valsts vadība uzskatīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Vaina par perestroikas beigām un Padomju Savienības sabrukumu gulstas uz tiem, kuri sarīkoja 1991.gada augusta puču un pēc tam izmantoja Padomju Savienības prezidenta vājinājušos pozīciju."

Nenopietnāku versiju pērn izteica popgrupas "Eurythmics" dalībnieks Deivids Stjuarts. Viesojoties podkāstā "A Cuppa Happy", mūziķis pastāstīja par sarunu, kas viņam reiz esot bijusi ar Gorbačovu. Bijušais PSRS līderis esot izvirzījis teoriju, ka padomju pilsoņi idejas par amerikāņu dzīvesveidu esot smēlušies no 80.gadu beigās uzņemtā seriāla par Teksasas bagātnieku dzīvi "Dallas" ("Dalasa"), kas esot nelegāli ievests aiz Dzelzs priekškara.

"Viņš teica, ka tam esot bijusi lielāka ietekme nekā jebkam citam," sacīja Stjuarts. "Viņi domāja, ka tā cilvēki dzīvo ASV. Protams, tā nebija [reālā amerikāņu dzīve]."

FOTO: AFP PHOTO / MIKE FISHER

Dzīve pēc Padomju Savienības

90.gadu sākumā Gorbačovs atvēra savu fondu, kas nodarbojas ar perestroikas laika un mūsdienu Krievijas politikas pētniecību, kā arī ilgtspējības jautājumiem veltīto organizāciju "Green Cross International". Turpmākajos gados Gorbačovs pelnīja, uzstājoties publiski un izdodot grāmatas. Kādreizējais Padomju Savienības galva nesmādēja arī filmēšanos reklāmās - viņš pabija gan "Pizza Hut" picēriju ķēdes, gan arī luksusa modes zīmola "Louis Vuitton" kampaņās.

Par spīti ģimenes un draugu centieniem viņu atrunāt, 1996.gadā Gorbačovs kandidēja uz Krievijas prezidenta amatu, sacenšoties ar savu veco ienaidnieku Jeļcinu. Taču vēlēšanās Gorbačovam klājās pavisam slikti - viņš palika septītajā vietā, iegūstot nieka 0,5% balsu. Vēlāk viņš darbojās Krievijas sociāldemokrātu partijā, tomēr 2004.gadā politisko darbību izbeidza.

FOTO: REUTERS/Christian Charisius/Files

Lai arī gadu tūkstošu mijā Gorbačovs bija pozitīvi noskaņots pret Jeļcina pēcteci Vladimiru Putinu, taču, kad Putins pēc Dmitrija Medvedeva prezidentūras atkal atgriezās Krievijas prezidenta krēslā, Gorbačova nostāja mainījās. Tomēr Gorbačovs paudis atbalstu Putina lēmumam anektēt Krimu, kā arī bieži kritizē Rietumvalstis par pārmēru lielu naidīgumu pret Krieviju.

Pēdējos desmit gadus Gorbačovs cīnās ar dažādām veselības problēmām.

Uz augšu
Back