Nausēda aicina Baltijas valstis vienoties par Astravjecas AES elektroenerģijas bloķēšanu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda FOTO: Reuters/ScanPix

Lietuva cer, ka Baltijas valstīm izdosies panākt vienošanos, kas nodrošinās Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektroenerģijas nenonākšanu to tirgū, trešdien paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, runājot kopīgā preses konferencē pēc tikšanās ar savu Igaunijas kolēģi Kersti Kaljulaidu.

Viņš norādījis, ka pašlaik Baltkrievijas elektroenerģija caur Latviju nonāk Baltijas valstu tirgū, tādēļ Lietuva nespēj pildīt Seima pieņemto likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs.

Pēc Nausēdas teiktā, tikšanās laikā šim jautājumam pievērsta liela uzmanība, jo vajadzīgi reāli, efektīvi soļi, lai situāciju mainītu.

Kā dienu iepriekš izteicās enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, Lietuva izstrādājusi un drīzumā piedāvās Latvijai un Igaunijai jaunu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju un cer līdz vasaras vidum panākt vienošanos ar abām pārējām Baltijas valstīm par Astravjecas AES saražotās elektroenerģijas blokādi.

Lietuva uzskata, ka sākotnējā metodika, ko pērn izstrādāja trīs Baltijas valstis, bet apstiprināja tikai Latvija un Igaunija, to nenodrošina.

Pirms mēneša Kreivis paziņoja, ka saskaņā ar Lietuvas pārvades tīklu operatora "Litgrid" datiem Lietuva caur Latviju pērk Astravjecas AES ražoto elektroenerģiju un, ja tirdzniecība turpināsies tādā pašā apmērā, gada laikā samaksās par to 120 miljonus eiro, tādējādi palīdzot finansēt turpmāko Astravjecas AES celtniecību.

"Metodikas darbojas tikai tad, ja par tām vienojušās visas valstis, citādi tām nav jēgas. Tādēļ par šo jautājumu mēs vēl runāsim ar partneriem," žurnālistiem sacījis Nausēda.

Kaljulaida uzsvērusi, ka viņas valsts elektroenerģiju no Krievijas nepērk, bet atzinusi, ka Igaunijas tirgū Krievijas elektroenerģija ir.

Viņa norādījusi, ka Igaunija ar deviņām elektrolīnijām pieslēgta pie tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, taču ne pa vienu no šīm līnijām nepērk elektroenerģiju.

"Tas nenozīmē, ka Igaunijas tirgū nav Krievijas enerģijas. Lielākā daļa šīs enerģijas no ziemeļiem ienāk "NordPool" tirgū," skaidojusi Igaunijas prezidente. "Daļa no mūsu patērētās enerģijas cēlusies no Krievijas, bet cik liela ir šī daļa, to nevaru pateikt."

Vienlaikus Kaljulaida pievērsusi uzmanību nepieciešamībai drīzāk aplikt ar nodokļiem elektroenerģiju no trešajām valstīm, kur tā tiek ražota, piesārņojot vidi un panākot sev priekšrocības konkurencē ar Eiropas Savienības ražotājiem.

"Strādājam, lai Eiropas Savienība pēc iespējas drīzāk apliktu ar nodokļiem pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, jo augsto CO2 izmaksu dēļ Eiropa samazinājusi enerģijas ražošanu un pašlaik nav redzams, ka vietā nāktu zaļā enerģija," viņa sacījusi, piebilstot, ka šī problēma būs atrisināta, kad Baltijas valstu elektrotīkli būs sinhronizēti ar pārējo Eiropu.

Igaunijas prezidente arī izteikusi cerību, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis sekmīgi virzīsies pa zaļās enerģētikas ceļu.

Kā norādījis Nausēda, tikšanās laikā runāts arī par drošības un aizsardzības jautājumiem, Covid-19 pandēmijas kontroli, sadarbību starptautiskajos formātos, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā, kam Lietuva un Igaunija seko ar satraukumu.

"Redzam, ka Baltkrievijā turpinās cilvēktiesību pārkāpumi, tiek vajāta opozīcija. Diemžēl līdzīgi procesi pastiprinās arī Krievijā - [Alekseja] Navaļnija apcietināšana, opozīcijas līderu vajāšana. Un, protams, mūs ļoti uztrauc arī parādības, kas saistītas ar vēstures falsificēšanu, kā arī apkaunojošais lēmums vajāt mūsu tiesnešus un prokurorus, kuri centušies atjaunot taisnīgumu [1991.gada] 13.janvāra lietā," viņš atzinis.

"Mēs ar to nesamierināsimies, un uzskatu, ka ar to nedrīkst samierināties arī visa Eiropas Savienība, kura tieši pašlaik ir sankciju apspriešanas procesā," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti pārrunājuši arī situāciju Gruzijā, kam, pēc Kaljulaidas teiktā, "tiek ļoti vērīgi sekots tiklab Viļņā, kā Tallinā". Atzīts, ka ir svarīgi kopā domāt, kā palīdzēt veicināt politisko dialogu Austrumu partnerības valstīs.

Igaunijas prezidente preses konferencē nav piemirsusi pieminēt arī Lietuvas basketbolu, atzīstot, ka igauņu līdzjutēji cītīgi seko līdzi gan Lietuvas vīru izlases, gan Kauņas kluba "Žalgiris" sacīkstēm.

"Ik reizi, kad Lietuvas izlase vai Kauņas "Žalgiris" Eirolīgā iziet laukumā, Igaunijas mājās tūkstošiem vīru apvelk zaļus krekliņus, izņemot, protams, tās reizes, kad otrā laukuma pusē spēlē igauņi," viņa stāstījusi.

Uz augšu
Back