Latvijā ar Covid-19 saslimuši ap 6000 jeb puse pansionātu iemītnieku; miruši 379

Ramona Petraviča. FOTO: Zane Bitere/LETA

Līdz šai nedēļai ar Covid-19 Latvijā saslimuši 5959 pansionātu iemītnieku jeb puse no visiem sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem, bet no tiem miruši - 379 cilvēki, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". 

Saslimis arī liels skaits pansionātu darbinieku - 2430 cilvēki.

Jau gadu esam pārkārtojuši savu dzīvi ar vienu mērķi - lai novērstu to, ka ar Covid-19 saslimst seniori. Visapdraudētākie ir pansionātos dzīvojošie vecie ļaudis, jo tur distancēties un izolēties ir grūti. Daudzos gadījumos, ja saslimst viens, tad inficējas simts.

Pansionātos dzīvo tikai ap pusprocentu Latvijas iedzīvotāju, bet viņi veido piekto daļu no visiem Covid-19 upuriem.

Pagājušā gada pavasarī Labklājības ministrija pansionātiem izsūtīja vadlīnijas, kā izvairīties no koronavīrusa, - ierobežot apmeklētāju vizītes, monitorēt iemītnieku veselību, dezinficēt telpas. Rudenī kļuva skaidrs, ka ar vēstulēm nav pieticis, un arvien vairāk pansionātu pārvērtās par slimības perēkļiem. Līdz gada beigām inficējušies 4000 jeb trešā daļa visu pansionātu iemītnieku, 137 bija miruši. 

Labklājības ministrijai bija tikai informācija par uzliesmojumiem 25 valstij piederošajās veco ļaužu mītnēs. Nebija sistēmas, kā iegūt aktuālos datus no visiem pašvaldību pansionātiem.

Labklājības ministrija sāka rīkoties pēc divām premjera rezolūcijām, sūdzības Valsts kontrolei un koalīcijas partneru izteikta demisijas pieprasījuma ministrei. 22. janvārī janvārī tā nosūtīja pansionātiem lūgumu sniegt informāciju, cik tajos ir saslimušo un mirušo.

Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Kamēr Ramonas Petravičas ("Par cilvēcīgu Latviju", agrāk - KPV LV) vadītā Labklājības ministrija vilcinājusies,

janvāra trīs nedēļās vien pansionātos inficējies tūkstotis, bet miruši 112 cilvēki. 

Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos. Plāns bija iknedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem. Taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas. 

Kā norāda SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, ir sociālās aprūpes centri, kur saslimuši visi iemītnieki, tātad tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi: "Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija, vai atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē."

Vienlaikus viņa uzsver, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kur pašvaldības vadība seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā, tai skaitā arī sociālās aprūpes centrā. Piemēram, Cēsu pašvaldībai piederošais pansionāts ir viens no dažiem desmitiem Latvijā vēl atlikušajiem, kuros koronavīruss nav konstatēts. Darba apjoms te tāpat ir pieaudzis, ieņēmumi samazinājušies.

"Pagājušā gadā ļoti daudz mums nāca no Labklājības ministrijas, piegādāja gan sejas maskas, gan dezinfekcijas līdzekļus. Šogad mēs neesam neko saņēmuši, un tas iestādei rada papildu izdevumus," norāda Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Inga Gunta Paegle.

Petraviča klāsta, ka vasarā pati esot rakstījusi vēstules gan pašvaldību vadītājiem, gan sociālo dienestu vadītājiem, brīdinot par otro vilni: "Tā kā mums bija laiks, vasara, kurā varējām ierīkot, ko mēs arī darījām valsts sociālās aprūpes centros, ierīkojām izolācijas telpas, iepirkām dezinfekcijas līdzekļus un ierīkojām kameras, lai kontrolētu plūsmu. Tā ka

bijām gatavi otrajam vilnim, un tas varbūt svarīgi, kāpēc mūsu valstī, salīdzinoši ar citām valstīm, kas notika sociālās aprūpes centros, mēs esam tīri viegli no tās situācijas izgājuši.

Bet, protams, ikviens gadījums ir jāuztver ar visu nopietnību un ikviens zaudēts cilvēks tas ir neizmērojamas sēras tuviniekiem."

Ministres aprakstītās investīcijas notikušas valstij piederošajos sociālās aprūpes centros. Pārējie pansionāti pieder pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un privātiem investoriem. Tie sūdzas, ka krīzē ir palikuši bez palīdzības, taču Petraviča atrunājas, ka pansionāti netiekot šķiroti un informācija visiem sūtīta vienādi - gan valsts, gan pašvaldības, gan privātajiem pansionātiem. Pašvaldībām lūgts iespēju robežās ierīkot izolācijas telpas, taču ēkas tam neesot piemērotas. 

Sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Covid uzplaiksnījis jau divas reizes. Taču, tā kā centrs ir privāts, nekādu atbalstu krīzes pārvarēšanai no Labklājības ministrijas tas nav saņēmis.

“Mārsnēnos” dzīvojošie maskas vairs nenēsā. Te saslima visi iemītnieki, dzīvību zaudēja astoņi. Inficētie darbinieki nedēļām ilgi dzīvoja pansionātā. Viņi bija spiesti strādāt, paši būdami slimi. Ministrijas solītās piemaksas darbiniekiem izrādījušās pārāk sarežģīti aprēķināmas.

Infekcija pansionātos tagad ienāk tikai divos veidos – no apslimušiem darbiniekiem vai no iemītniekiem, kas sērgu saķēruši slimnīcā.

Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Paegle ierosina, ka šo jautājumu būtu jārisina valstij: "Ja pansionāta klients slimnīcā dabūjis Covid-19, tad vienā slimnīcā visus klientus vest no visiem pansionātiem, mēs to klientu uzturēšanās maksu varētu pārskaitīt uz to vietu, jo ir savstarpējo norēķinu sistēma, bet mēs būtu brīvi un nebūtu šī infekcija neienāktu mūsu iestādē."

Labklājības ministrijā šādus risinājumus vērtē kā pārāk sarežģītus, jo daļai pansionātu iemītnieku vajag īpašu aprūpi. Tā vietā sola tuvākajos gados sagādāt Eiropas naudu labāku sociālās aprūpes centru celšanai.

Tagad sociālās aprūpes centri gatavojas epidēmijas trešajam vilnim. Līdz šim vakcīnas pirmo poti saņēmuši ap pieciem tūkstošiem pansionātos dzīvojošo. Pārējiem to neļauj tuvinieki vai mediķi, vai tas, ka viņi nesen Covid-19 ir pārslimojuši.

Pēc premjera lūguma Valsts kontrole sākusi pārbaudi, vai pasākumi epidēmijas otrā viļņa ierobežošanai pansionātos bijuši savlaicīgi un efektīvi. Tās rezultāti būs zināmi maijā.

Uz augšu
Back