Apdrošināšana ir pakalpojums, kas ietekmē katru auto vadītāju. Agrāk vai vēlāk ar to var nākties saskarties katram auto vadītājam, pat ja tas savu auto nav apdrošinājis ar KASKO brīvprātīgo apdrošināšanu, jo pēc katra negadījuma, vismaz cietušās puses auto, tiek remontēts par apdrošinātāju līdzekļiem, izmantojot OCTA obligāto apdrošināšanu.
Pērkot apdrošināšanas polises, izvēles kritēriji OCTA vai KASKO gadījumā ir atšķirīgi. Lai arī abos gadījumos ir nozīme arī apdrošinātāja reputācijai, iegādājoties OCTA polisi, noteicošais faktors ir cena, jo tā tomēr ir citu satiksmes dalībnieku apdrošināšana. KASKO gadījumā apdrošināšana ir pašam sev, līdz ar to izvēle notiek pēc krietni plašākiem kritērijiem. Šajā gadījumā būtiski lielāka nozīme ir apdrošinātāja reputācijai, kā arī draugu un paziņu pieredzei. Taču arī šeit ne mazāk būtisks faktors ir cena.
Tā kā konkurence apdrošināšanas tirgū ir visai sīva, tad pēdējā gada laikā KASKO polišu cenas ir sarukušas par 8-18% procentiem atkarībā no auto modeļa, taču apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir pieaugušas.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas publicētajiem sākotnējiem datiem par 2020. gadu, KASKO parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir sarucis par 6,2%, savukārt izmaksāto prēmiju apjoms pieaudzis par 4,5%. Arī OCTA segmentā iekasēto prēmiju apjoms ir sarucis. Samazinājums pret iepriekšējo gadu ir vērā ņemami 13%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies vien par 1,3%. Tātad kopumā var secināt, ka starpība starp parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām 2020. gadā ir visai būtiski samazinājusies abos auto apdrošināšanas segmentos. Taču neviens apdrošinātājs nevēlas strādāt ar zaudējumiem, tādēļ apdrošinātāji meklē veidus, kā šo prēmiju un izmaksu starpības sarukumu kompensēt. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir mazināt automašīnu remontu izmaksas. Vai un kā tas notiek, vislabāk var atbildēt šīs apdrošināšanas jomas melnais zirdziņš - auto servisi, kuri faktiski pilda apdrošinātāju dotos solījumus saviem klientiem atgriezt automašīnu līdzvērtīgā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma, un uzņemas par to arī atbildību, dodot savam darbam likumā noteikto garantiju.
Auto virsbūvju remonts ir nozare, kurā toni faktiski diktē apdrošināšanas kompānijas un to darbības politika.
Tā kā auto virsbūves remonts parasti ir nepieciešams pēc ceļu satiksmes negadījuma, tad vairumā gadījumu šo remontu apmaksā kāds no apdrošinātājiem. Lai auto lietotājam būtu nedaudz lielāka skaidrība par to, ”kas lācītim vēderā” un kas būtu jāzina, lai pasargātu sevi un savu spēkratu, Auto asociācija ir veikusi anonīmu aptauju starp auto servisiem, kuri sniedz virsbūves remonta pakalpojumus apdrošināšanas kompānijām. Starp respondentiem ir gan Latvijas lielākās virsbūvju remonta darbnīcas, kuras pārstāv auto ražotājus, gan lielāki un mazāki neatkarīgie virsbūvju remonta servisi.
Kopumā jāsaka, ka apdrošinātāji ir labi servisu klienti vairākos aspektos. Ar tiem ir ērti sadarboties, rēķinus apmaksā laicīgi, lai arī pa kādai kavēšanās reizei gadījies katram apdrošinātājam. Ne mazāk būtisks sadarbības faktors ir ātrums, kādā tiek saskaņotas remonta tāmes. Šis faktors ietekmē arī klienta apmierinātības līmeni, jo tiešā veidā ietekmē remonta laiku. Kā lēnākie tāmju izskatītāji visbiežāk tiek minēti Gjensidige, BAN un Compensa. Savukārt visretāk problēmas ar vilcināšanos ir bijušas ar BALTA un ERGO. Jāsaka, ka attiecībā uz BAN 60% respondentu ir norādījuši, ka tā ir apdrošināšanas kompānija, ar kuru sastrādāties ir visgrūtāk, savukārt 56% no aptaujātajiem norādījuši AAS BALTA kā partneri, ar kuru sastrādāties ir visvieglāk. Te gan jāsaka, ka arī sadarbību ar citām kompānijām servisi kopumā vērtē kā vieglu, izņemot jau minēto BAN, ar kuru sadarbību par vieglu ir nodēvējuši vien 6% partneru. Viens no iemesliem BALTA līderībai varētu būt ērtākā datu un tāmju apmaiņas sistēma. Kā ērtas sistēmas turētāji norādīti arī BTA, IF, ERGO, Gjensidige. Retāk tas tiek teikts par Swedbank sistēmu un pavisam reti par BAN un Compensa.
Labā ziņa ir tā, ka vien daži respondenti ir norādījuši, ka kāds apdrošināšanas kompānijas pārstāvis ir piedāvājis sadarbību balstīt personīgā labuma gūšanā jeb citiem vārdiem – komerciālajā korupcijā.
Tātad tā tiek veidota, balstoties tikai un vienīgi saimnieciskā interesē. Taču jāņem vērā, ka šajā procesā iesaistītas ir trīs puses. Apdrošinātājs, kurš vēlas pelnīt ar savu pakalpojumu, serviss, kurš vēlas pelnīt ar savu darbu, un klients, kurš vēlas saņemt savu auto līdzvērtīgā stāvoklī, kāds bijis pirms negadījuma. Neatkarīgi no tā, vai par to ir samaksājis viņš pats, pērkot KASKO, vai kāds neuzmanīgs autovadītājs ar savu OCTA. Tādēļ turpmāk apskatīsim sadarbības aspektus, kuri tieši skar arī galveno iesaistīto dalībnieku, klientu jeb auto lietotāju intereses.
Jautājumā par to, kuras apdrošināšanas kompānijas nosūta klientus uz lētāku servisu, līderi atkal ir BAN, kuru norādījuši 40% servisu, tālāk seko BALTA ar 22%, Compensa ar 16%, IF 12%, ERGO un Gjensidige ar 6%, un tikai viens serviss norādījis, ka tā rīkojas arī BTA un Swedbank. Tāpat 40% servisu ir norādījuši, ka BAN ir aktīvākais tāmju samazinātājs, nenorādot tam pamatojumu. Te gan ne mazāk aktīvas ir arī pārējās apdrošināšanas kompānijas, BALTA min 37%, Gjensidige 34%, Compensa 31%. Visretāk minētā trijotne ir IF un Swedbank ar 15%, kā arī ERGO, kuru minējuši vien 9% servisu.
Vēlme ietaupīt uz izmaksām ir saprotama, taču iespējas ir visai ierobežotas. Rezerves daļu cenas ir viena no šādām iespējām. Sevišķi aktuāli tas ir jaunākiem automobiļiem, kuriem dažādu elementu cenas ir visai augstas, piemēram lukturi, drošības spilveni un atsevišķas virsbūves daļas, kā arī dažādas dārgas tehnoloģijas, kas saistītas ar drošību un ekoloģiju.
Viena no iespējām ietaupīt remonta izmaksas ir lētāku rezerves daļu lietošana, un šo iespēju cenšas izmantot visas apdrošināšanas kompānijas un visai aktīvi veicina izmantot neoriģinālās, nezināmas izcelsmes un kvalitātes rezerves daļas.
Šajā kategorijā līderis ir BALTA, kuru minējuši 50% servisu, daudz neatpaliek arī BAN ar 47% un BTA, Gjensidige ar 34%. Visretāk ar to nodarbojas ERGO, Swedbank un IF, kuras minējuši 22% servisu. Bez tam BALTA ir gājusi vēl tālāk. Gadījumos, kad to neapmierina remonta tāmēs piedāvātā detaļu cena, tā piegādā tās pati. To kā BALTA iecienītu sistēmu ir norādījuši 78% servisu.
Tas viss uzliek papildu slogu servisiem arī ilgtermiņā un padara servisus par apdrošinātāju sirdsapziņas ķīlniekiem. Jo, kā zināms, par remonta un rezerves daļu kvalitāti klienta priekšā atbildīgs ir serviss, jo uz šiem darbiem ES noteiktajā kārtībā attiecas arī garantijas periods. Kad remontētais luktura korpuss atkal salūzīs vai izrūsēs apdrošinātāja piegādātais nezināmās izcelsmes motora pārsegs, klienta priekšā atbildēs serviss, ne apdrošinātājs. Nemaz nerunājot par drošības un ekoloģijas kritērijiem. Tādēļ daudzi aptaujātie arī norāda uz milzīgo izmaksu samazināšanas spiedienu uz darba stundu likmēm, kuras jau šobrīd ir tik zemas, ka zemāk ir vien ēnu ekonomika. Bez tam šis darba izmaksu spiediens komplektā ar pieaugošo tendenci taupīt uz rezerves daļu izmaksām, piegādājot nezināmas izcelsmes daļas vai liekot remontēt to, ko remontēt tehnoloģiski nav paredzēts, liek uzdot jautājumu – vai klients tiešām saņem to, par ko maksā apdrošinātājiem, respektīvi – vai apdrošinātāji nodrošina to, ka automašīna tiek atgriezta līdzvērtīgā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs:
“Izpētot virsbūves remonta servisu sniegtās atbildes, iesaku autovadītājiem pievērst krietni lielāku uzmanību apdrošinātāja reputācijai, lai cik pievilcīga arī būtu šā apdrošinātāja piedāvātā polises cena. Citādi ir visai liela iespēja, ka pēc negadījuma, lai arī vizuāli salabots, jūsu auto būs zaudējis lielu daļu savas vērtības tieši dēļ taupīšanas uz jūsu auto remonta izmaksām.“
