Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Trīskāršā traģēdija: desmit gadi kopš Tohoku zemestrīces un Fukusimas katastrofas (2)

Foto: KYODO / via REUTERS

Vispirms zemestrīce, tad cunami, bet pēc tam - kodolkatastrofa. 2011.gada 11.martā Japānu satricināja nepieredzētu apmēru traģēdija, kas laupīja apmēram 18 000 cilvēku dzīvības un vēl vairākiem simtiem tūkstošu lika pamest mājas.

Katastrofālā notikumu ķēde pirms desmit gadiem sākās ar deviņu magnitūdu stipro Tohoko zemestrīci Japānas ziemeļaustrumu piekrastē. Tā ir stiprākā zemestrīce, kāda jebkad fiksēta Japānā, savukārt pasaules vēsturē zināmas tikai trīs vēl spēcīgākas zemestrīces

Zemestrīces izraisītie cunami viļņi sasniedza 40 metru augstumu. Tūkstošiem cilvēku noslīka vai tika ievainoti.

Dabas katastrofa skāra Fukusimas atomelektrostaciju (AES), izraisot nopietnus bojājumus reaktora dzesēšanas sistēmā. Bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas radīja arī radiācijas noplūdi. Vairāk nekā 160 000 cilvēku nācās evakuēties. Fukusimas kodolkatastrofa ir otrais smagākais kodolnegadījums pēc Černobiļas katastrofas 1986.gadā.

Aizvadīto desmit gadu laikā Japānas valdība cunami izpostītā Tohoku reģiona atjaunošanā ieguldījusi apmēram 300 miljardus ASV dolāru, norāda aģentūra "Reuters". Fukusimas AES apkaime joprojām ir slēgta, nerimst bažas par radiāciju un daudzi kādreizējie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz neatgriešanos. Reaktora likvidācija prasīs vēl vairākus desmitus gadu un miljardiem dolāru.

Saistībā ar cīņā pret klimata pārmaiņām izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam sasniegt oglekļa neitralitāti, Japānā atsākušās diskusijas par atomenerģijas lomu. Taču Fukusimas katastrofa ir spilgtā atmiņā - 85% Japānas iedzīvotāju bažījas par kodolnegadījumu risku, liecina raidorganizācijas NHK veiktā aptauja. 

Japānas parlamenta ieceltā izmeklēšanas komisija 2012.gadā secināja, ka Fukusimas kodolkatastrofa bija atbildīgo valdības amatpersonu, regulatoru un enerģētikas uzņēmuma "Tokyo Electric Power Co" vadības nolaidības un uzraudzības trūkuma rezultāts.

Pēc Fukusimas katastrofas tika ieviesti jauni drošības standarti, kā rezultātā atsākt darbu ļauts tikai deviņiem no 33 komerciālajiem kodolreaktoriem, kas Japānā palikuši, no kuriem pašlaik reāli darbojas tikai četri. Pirms desmit gadiem Japānā darbojās 54 reaktori.

Aktuālais šodien
Svarīgākais