Viņš norādīja, ka, skatoties valdības un Krīzes padomes kopsēdi, pat ļoti koncentrējoties, neesot bijis iespējams līdz galam saprast, kas Operatīvās vadības grupas (OVG) prezentācijā bija sarakstīts. Rajevskis pavēstīja, ka nebūtu brīnums, ja arī paši ministri to ne līdz galam sapratuši, jo viņu attieksme tāpat bijusi savdabīga. Tas savukārt ļaujot pieļaut, ka prezentācija bija vāji sagatavota un haotiska.

Runājot par to, vai plašākai sabiedrībai varētu būt skaidrs, ar ko atšķirtas "A" variantā, par kuru konceptuāli vienojās valdība, noteiktie ierobežojumi no tiem, kādi ir spēkā jau tagad, politologs pauda nostāju, ka sabiedrība niansēs varētu neiedziļināties un, iespējams, nesaprast atšķirības, līdz ar to viss tā arī paliks - prezentācijas un lēmumu līmenī.

Jautāts, kas valdībai būtu jādara, lai pievērstu sev sabiedrības uzmanību, Rajevskis norādīja, ka valdība lielā mērā jau ir izsmēlusi instrumentus, lai to paveiktu. Viņa ieskatā, valdībai patlaban nevajadzētu lieki pievērst sev uzmanību, jo īpaši, ja tiek ražoti "nesaprotami un haotiski dokumenti", kāda bija minētā prezentācija, kas ministriem tika likta priekšā.

Viņaprāt, ir pienācis tas brīdis, kad valdībai ir jāliek mierā sabiedrība. Cilvēki ir iemācījušies dzīvot pašreizējos apstākļos, un patlaban valdībai vajadzētu mainīt stratēģiju. Patlaban ministru domas ir par to, kā izskaust  koronavīrusu. Tomēr, ja paskatās, kas notiek pasaulē, eksperti norāda, ka pilnībā no Covid-19 nevarēs atbrīvoties, tāpēc ir jāmācās dzīvot citādāk ar šo jauno realitāti, ka vīruss ir un būs. Politologa ieskatā, tam vajadzētu būt jaunajam skatupunktam, kā valdībai būtu jāskatās uz visu, ieskaitot ierobežojumos un to, kā mēs mācīsimies dzīvot un funkcionēt jaunajos apstākļos ar vīrusa klātbūtni.

Runājot par to, vai valdības konceptuāli apstiprinātais "A" variants ir atbilstošākais situācijā, kad, iespējams, ir gaidāms trešais ar Covid-19 saslimstības vilnis, Rajevskis norādīja, ka tas ir pareizs lēmums. Viņš atzina, ka trešais vilnis tiešām ir gaidāms, bet tas nenozīmē, ka tādā gadījumā nevarēs salīdzinoši ātri ieviest ierobežojošos pasākumus, jo citādāk, gaidot trešā viļņa atnākšanu, var "nožmiegt visu ekonomiku". Tāpat politologs vērsa uzmanību, ka "A" variantā tiek ģenerēti pozitīvi skaitļi un saslimstības kritums, tas, savukārt liecina par to, ka nevajadzētu pārsteigties ar lielākiem ierobežojumiem un dzīves, kā arī ekonomikas "aizvēršanu".

LETA jau rakstīja, ka no diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs, komentējot valdības pieņemto lēmumu, žurnālistiem sacīja, ka jebkurš pasākums, kas stiprinās sociālo distancēšanos, ir pamatu pamats un ir atbalstāms.

"Ja mēs redzam, ka mūs pretinieks paliek spēcīgāks, mums vajadzētu mainīt taktiku vai stiprināt savus spēkus. Ar vakcināciju mēs stiprinām savu imunitāti, bet tas neiet tik ātri, kā mēs vēlētos. Mums vajadzētu mazliet mainīt savu taktiku, lai apkarotu šo ienaidnieku, šo vīrusu," pauda epidemiologs.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt "A" variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja ieviešot "A" variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par "D" variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.

Valdības konceptuāli atbalstītais "A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

"A" scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.

"A" scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.

"A" scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.

Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība, izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības vietas.

"A" scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits - 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.

No ekonomiskā aspekta "A" scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās - 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).