Tikai 10% lašu ir izšķīlušies upē
Pasaules dabas fonds brīdina: Eiropas valstīs savvaļas lašu populācijas ir samazinājušās par 40-80%. Turklāt Beļģijā, Holandē, Šveicē, Vācijā, Čehijā un Slovākijā no 1960. līdz 1998. gadam savvaļas laši bija pilnībā iznīcināti. Savvaļas lašiem diez cik viegli neklājas arī Latvijā. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir mazākumā. Pēc ihtiologu aplēsēm dabīgie Latvijas laši upēs ir ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Tāpēc lašu bendēšana nārsta laikā nav tikai vienas zivs izcepšana vakariņās, tā ir dabas cikla apciršana saknē un teju neatgriezeniska sugas iznīcināšana.
Sodi par nelegālu lašu zveju, makšķerēšanu vai duršanu ir ļoti bargi, bet maliķu notveršana un vainas pierādīšana tikpat piņķerīga kā piejūras oligarha apcietināšana. Piemēram, pērn Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori pēc rūpīgas izsekošanas ar slēptajām kamerām notvēra nozieguma vietā maluzvejniekus, par kuru nosliecēm uz zivju bendēšanu novadā baumoja jau gadiem. Viens aizmuka, bet otrs, vietējā zoodārza īpašnieks, tika aizturēts. Tā kā lašu bendēšana notika Slīteres nacionālā parka teritorijā, viņam pienācās ne tikai 715 eiro naudas sods par katru zivi, bet arī kriminālatbildība. Nopelniem bagātais maliķis tā vietā, lai atzītu savu skaidri redzamo vainu, mēnešiem zākāja vides inspektorus sociālajos tīklos un tiesā meloja, ka viņi bijuši piedzērušies. Taču no soda izvairīties viņam neizdevās.
Zivju inspektoru pieredzes stāsti ir krāšņi, Māris Mitrevics no Gaujas nacionālā parka pat sarakstīja grāmatu ar spilgtākajām epizodēm, kas piedzīvotas pusgadsimta laikā. Taču ne visi inspektori ir tik ļoti pārņemti ar zivju tiesību aizsargāšanu, nereti notiek informācijas noplūde, arī maluzvejnieki izmanto kameras un ziņotājus un izber naglas uz ceļiem; noķertie noliedz, ka zivju maiss pieder viņiem. Bet cerams, ka pamazām valsts pūles ierobežot lašu gaļas un ikru tīkotājus vainagosies ar panākumiem. Norvēģijas lašus var nopirkt bez rindas, un tie izmaksā daudz lētāk nekā sodi par nelegālu zivju ķeršanu.
BIOR zinātnieki brīdina, ka Baltijas laši, kā jau ilgi dzīvojošas plēsīgas zivis, ir pārlieku piesārņoti ar dioksīniem un tos labāk neēst. Turklāt 2017.gadā zvejnieki pētniekiem ziņoja par Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem, uz kuru ķermeņiem ir brūces un patogēna sēnīte, līdzīga pelējumam.
Zvejnieki šajā laikā drīkst zvejot lašus jūrā, bet ļoti bieži roņi saplēš tīklus un gardās zivis izēd. Ja izdodas kādu dabūt, tad šopavasar par nelielu, pāris kilogramus smagu, neķidātu zivi zvejnieki prasa teju 20 eiro.
Skarbā realitāte ir tāda, ka maluzvejnieki un lašu dūrēji joprojām ir rosīgi: VVD ziņo, ka pērnajā lašu nārsta periodā 2020. gada nogalē no apmēram 250 tūkstošiem eiro soda naudu, kas par vides pārkāpumiem nonāca valsts kasē, teju 70 tūkstoši bija par nelegālu zivju ieguvi. Zivju inspektori atklāja 24 nelikumīgas zivju ieguves gadījumus: sāka 23 administratīvā pārkāpuma lietas, un vienā gadījumā par konstatēto zvejas pārkāpumu tika sākts kriminālprocess, kas ierosināts par nelikumīgu zveju ar tīkliem Gaujā, Siguldas novadā. Šajā periodā tika atrasti un izcelti 169 nelegālie zvejas tīkli un 62 citi nelegālie zvejas rīki.