Ar nepatiesiem un sagrozītiem datiem sludina valsts galu (52)

Re:Check šo ierakstu pamanīja un aprakstīja jau 2019.gada rudenī, kad ar to Facebook kopumā bija dalījušies gandrīz 7000 cilvēku. Toreiz ieraksta autoru tā arī neizdevās noskaidrot. Viens no cilvēkiem, kas tekstu publicējis Facebook, Re:Check norādīja, ka informāciju ņēmis portālā Draugiem.lv. Iepriekš maldinošo ierakstu pārpublicēja Kremļa propagandas medijs Sputnik un izplatīja vēl citi Kremļa kanāli, bet tagad – arī portāls Pietiek un krievu valodā rakstošais medijs Baltijas Balss jeb BB.lv (iepriekš Vesti). 

Re:Check jautāja BB.lv galvenajam redaktoram Andrejam Švedovam, vai portāls pārbauda, kādu informāciju publicē un kas ir tās autors. “Veicot datu pārbaudi, daļa no tiem atbilst patiesībai. Tomēr, detalizētāk izskatot, konstatēts, ka daudz kas neatbilst patiesībai. Paldies par Jūsu uzmanību. Mēs izdzēsām šo rakstu no Facebook,” epastā atbildēja Švedovs. Ar BB.lv publikāciju Facebook nepilnas diennakts laikā bija dalījušies ap 700 cilvēku. Pašā portālā publikācija joprojām lasāma, lai gan tai pievienota piebilde, ka daļa tajā paustā neatbilst patiesībai. 

Vēlāk ierakstu publicēja vēl viens krievu valodā rakstošais Latvijas portāls Press.lv. Šo publikāciju savā Facebook lentē ievietoja arī partijas Saskaņa līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, un pāris stundu laikā ar to dalījās vairāk nekā simt viņa sekotāju. 

Re:Check pārbaudīja ierakstā paustos apgalvojumus. Tikai daži no tiem, piemēram, par iedzīvotāju skaita kritumu, mūža ilgumu vai Džini koeficientu atbilst patiesībai vai ir tuvu tai. Dažus pārbaudīt nav iespējams, jo nav saprotams datu avots un metodoloģija, bet lielākā daļa ir nepatiesi, sagrozīti vai skaitļiem nav nekādas saiknes ar realitāti.  

“Ja 1990.g. mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam ap 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!”

Valsts parāds Latvijā tiešām sāka veidoties 1992.gadā, kad tikko atjaunotā valsts bija trūcīga un sāka aizņemties dažādiem investīciju projektiem. Taču apgalvojumam par parāda milzīgo apjomu un it kā pretim nesaņemto labumu trūkst konteksta. Pirmkārt, 2019.gadā, kad šis Facebook ieraksts bija tapis, salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības valstīm Latvijas parāds proporcionāli iekšzemes kopproduktam bija zems un tāds ir joprojām, liecina Eurostat dati. 

Otrkārt, tolaik parāda lielāko pieaugumu veidoja ekonomiskās krīzes laika aizņēmumi, kas ļāva vēl vairāk nesamazināt jau tā ievērojami apgrieztos valsts izdevumus, tajā skaitā skolotāju un citu publiskā sektora darbinieku algas un investīcijas infrastruktūrā. Līdz ar Covid-19 krīzi tāpat kā citās valstīs Latvijā parāds ievērojami kāpis. Iemesls ir piešķirtais atbalsts uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem, arī ieguldījumi veselības aprūpē un citās jomās.

“Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. DŽINI indekss 2017.g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības “krējums” iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk nekā jebkur citur Eiropas Savienībā.”

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzību apzīmējošā Džini koeficienta rādītājiem, taču ne augstākais. Saskaņā ar Eurostat datiem gan 2019.gadā, kad ieraksts tapa, gan iepriekšējos gados tas vēl lielāks bija Lietuvā un Bulgārijā. Kopš 2018.gada, kā rāda Centrālās Statistikas pārvaldes dati, Džini koeficients Latvijā ir pazeminājies, tātad ienākumu nevienlīdzība, lai arī nedaudz, tomēr mazinājusies. 

“Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā.”

Tā nav taisnība. Latvijā šis rādītājs ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, taču zem ES vidējā. Eurostat apkopojums liecina, ka 2020.gadā darbaspēka nodokļu slogs jeb starpība starp darba devēja izmaksām, nodarbinot vienu cilvēku, iepretim algai, ko darbinieks saņem “uz rokas”, Latvijā bija 38,1%. Savukārt ES vidēji – 39,3%.  Vienpadsmit citās ES valstīs šis rādītājs ir augstāks nekā Latvijā, un līdzīgi bija arī pāris iepriekšējos gados. Eurostat dati arī rāda, ka pēdējos gados darbaspēka nodokļu slogs Latvijā nedaudz samazinās.

“Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!”

Arī tā nav taisnība. Desmit ES valstīs PVN standarta likme ir augstāka nekā Latvijā, bet vēl četrās – tāda pati jeb 21%. Virkne valstu atsevišķām produktu grupām piemēro arī samazinātās likmes. Latvijā tādas ir zīdaiņu pārtikai (12%), kā arī Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem (5%).

“Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinatas nodokļu aplikšanas bāzes.”

Šim apgalvojumam nav nekāda pamatojuma, un Re:Check neizdevās atrast datus, kas varētu par ko tādu liecināt. Atsevišķi nodokļi Latvijā tiešām tiek celti, piemēram, šogad akcīzes nodoklis tabakai un tās aizstājproduktiem vai pērn alkoholam. Tāpat mediji regulāri ziņojuši, ka daudzviet pēdējos gados aug nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Tajā pašā laikā, piemēram, sociālās iemaksas iepriekš tikušas arī mazinātas, bet šogad atkarībā no nodarbinātības veida gan mazinātas, gan palielinātas.

“Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uzņēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Koreja un Jaunzelandē!”

Arī tā nav taisnība. Līdzīgi mīti tikuši izplatīti arī iepriekš, un Re:Check par to rakstījis. Eiropas Komisijas 2018.gadā publicētā pētījumā redzams, ka Latvijā tiešajā pārvaldē strādājošo jeb ierēdņu skaits ir nedaudz lielāks nekā ES vidēji – starp septiņiem un astoņiem procentiem visu strādājošo.  Arī, ja skaita visus publiskajā jeb valsts un pašvaldību sektorā nodarbinātos, kas ietver arī, piemēram, pedagogus un armiju, esam virs vidējā, taču ne starp līderiem. 

Valdības sektorā strādājošie % no kopējās nodarbinātības

“Latvijā par visai daudz lietām Latvijā samaksā krietni vairāk nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kut gan darba algas ir ievērojami mazākas.”

Šis apgalvojums vēlāk tika pārpublicēts nedaudz citā formātā, bet ar tiem pašiem skaitļiem. Re:Check iepriekš secināja, ka tas neatbilst patiesībai. Saskaņā ar Eurostat datiem celtniecības izmaksas Latvijā ir zemākas nekā daudzviet ES, 2019. gadā sasniedzot 68,4% no visu valstu vidējā rādītāja. Savukārt par mājokli, ūdeni, elektrību, gāzi – 56,6%. Datus atsevišķi par dzīvojamo māju apsaimniekošanu nevarēja atrast ne Re:Check, ne iepriekš Ekonomikas ministrija.

Taču arī OECD pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā tērē 21% ienākumu dažādiem ar mājokli saistītiem tēriņiem, kas OECD valstu vidū neizceļas kā augsts rādītājs. Vidējais rādītājs ir apmēram 23%, bet augstākais – apmēram 28% Somijā.  Re:Check neizdevās atrast datus, kas pamatotu pārējos apgalvojumus. 

“Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!”

Nav tiesa. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā IKP pēc pirktspējas līmeņa uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados ir 69% no ES vidējā (100%). 

“Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!”

Tuvu patiesībai. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2018.gadā paredzamais vidējais mūža ilgums bija 75,1 gads un tas ir otrais sliktākais rādītājs ES. Latvijā ir izteikti liela atšķirība mūža ilgumā starp sievietēm (79,7 gadi) un vīriešiem (70,1 gads).

“Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas savienībā. 2017.g. pašnavībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018.g. vēl vairāk – 443 cilvēki!”

Jaunākā Eurostat informācija pieejama par 2017.gadu, kad Latvijā bijis trešais augstākais pašnāvību skaits ES pēc Lietuvas un Slovēnijas uz 100 000 iedzīvotāju. Nav pareizs arī ierakstā minētais pašnāvību skaits. 2017.gadā pašnāvībās bojā gāja 299, bet 2018.gadā – 353 cilvēki, liecina CSP dati. Tātad pašnāvību skaits šajā gadā nevis pieaudzis, bet gan samazinājies.

“Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eur, bet svešzemju migrantam – laimes meklētājam 256.00 eur, migranta bērnam 60.00 eur?”

Arī šī informācija neatbilst patiesībai. “Svešzemju migrantam”, kā autors, iespējams, sauc patvēruma meklētājus, valsts maksā un maksāja arī tad, kad ieraksts pirmoreiz kļuva populārs, aptuveni divreiz mazāku summu nekā pausts ierakstā. Proti, pilngadīgai personai tie ir 139 eiro mēnesī, bet laulātajiem un bērniem – 97 eiro. Turklāt šo pabalstu izmaksā ne ilgāk kā desmit mēnešus, bet ja cilvēks sāk strādāt – tikai trīs mēnešus. 

“Kopš 1989.g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800.000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga.”

Šis izteikums ir pārspīlēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990. gada no Latvijas aizbraukuši 457 tūkstoši iedzīvotāju. Kopumā iedzīvotāju skaits, tajā skaitā dzimstības un mirstības izmaiņu dēļ, šajā laikā krities par apmēram 760 tūkstošiem cilvēku. Nav arī pamatoti teikt, ka visi aizbraukušie bija spiesti pamest Latviju. Līdz ar neatkarības atjaunošanu tika atgūta iespēja brīvi pārvietoties un daudzi labprāt izmantojuši iespēju doties studēt, strādāt un palikt uz dzīvi citās valstīs.

“Latvija ir viena no viskorumpētakām valstīm ES. Saskaņa ar Eiroparlamenta veiktu pētīumu, Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardiem (!!!) KATRU GADU!.”

Ar aplēsēm par korupcijas nodarīto postu tautsaimniecībai 2016.gadā nāca klajā Eiropas Parlamenta pasūtīta pētījuma autori, tiesa, tajā bija minēti mazāki skaitļi. Ziņojums vēstīja, ka korupcija tautsaimniecībai ik gadu Latvijā nodara no 3,4 līdz 5,08 miljardiem eiro lielus zaudējumus, un šajā ziņā situācija Latvijā ir līdzīga Lietuvai, Polijai, Slovākijai, Rumānijai, Bulgārijai, Horvātijai, Grieķijai un Itālijai.