Mūsos mīt 500 miljonus gadu senu "jūras briesmoņu" gēni (2)

Lai arī šie pirmatnējie dzīvnieki nepavisam nelīdzinājās mums, tomēr daži no mūsu nozīmīgākajiem gēniem varētu būt šo 555 miljonus gadu seno, ilgi izzudušo dzīvnieku atstātais mantojums. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B”, zinātnieki atklājuši, ka planētas senākajiem un primitīvākajiem dzīvniekiem bija gēni, kas atbildēja par ķermeņa simetriju, maņu orgāniem un imūnsistēmu. Visas šīs lietas piemīt arī cilvēkiem un dzīvniekiem mūsdienās. 

Dīvainie radījumi 

Dzīvnieki pirms pusmiljarda gadu bija plakani okeāna iemītnieki, kas dzīvoja tā dibenā. Izskata ziņā tie tiešām bija ārpasaulīgi. Daži no tiem pat izskatījās pēc koka lapām, liekot zinātniekiem gadiem ilgi strīdēties par to, vai tie ir dzīvnieki vai augi. 

“Šie dzīvnieki ir ārkārtīgi dīvaini; tie neizskatās tā, kā mēs gaidītu tos izskatāmies,” zinātnes izdevumam “Live Science” teica pētnieks Skots Evanss. 

Lielākā daļa no šiem senajiem dzīvniekiem bija visai vienkārši; iespējams, vienu vai divus soļus priekšā sūkļiem, kuriem nebija nervu un iekšu. Tomēr savā laikā tie reprezentēja platu soli evolūcijā. Dzīvnieki no šīs ēras bija pirmie daudzšūnu dzīvnieki, kas eksistēja uz Zemes. Tādējādi šie “briesmoņi” ir tāli moderno dzīvnieku senči. 

Šo dzīvnieku dīvainais izskats un neparastās raksturiezīmes liek zinātniekiem pamatīgi lauzīt galvu par to vietu “dzīvības kokā”. Tāpēc jaunajā pētījumā zinātnieki izpētīja četras ģintis, kas reprezentē vairāk nekā 40 tā laika dzīvnieku sugas Austrālijā. Zinātnieku mērķis bija noskaidrot, kā šie primitīvie dzīvnieki ir savā starpā saistīti un kādas sugas sekoja pēc viņiem. 

Četri radījumu veidi, kurus aplūkoja zinātnieki, bija: dzīslainais un ovālais “Dickinsonia”; asarai līdzīgais “Kimberella”; spirālveida “Tribrachidium”; un tārpam līdzīgais “Ikaria”. 

Šie četri senie dzīvnieki parādīja to, ka viņi nav nemaz tik atšķirīgi no modernajiem dzīvniekiem, kā reiz tika uzskatīts. Par spīti tam, ka tiem trūka galvas un kāju, šiem dzīvniekiem joprojām bija tās pašas galvenās raksturiezīmes, kas mūsdienu dzīvniekiem. Piemēram, trīm no četriem dzīvniekiem bija simetrisks un slāņains ķermenis. 

Lai arī nav iespējams tiešā veidā izpētīt šo dzīvnieku gēnus, simetrija un slāņainais ķermenis liecina, ka šiem senajiem dzīvniekiem bija daži no tiem pašiem nozīmīgajiem gēniem, kas ir modernajiem dzīvniekiem. 

Fosilijas liecina, ka daudzi no šiem senajiem dzīvniekiem aktīvi medīja pārtiku, nevis pasīvi to uzņēma no apkārtējās vides. Tas netieši liecina, ka tiem bija arī gēni, kas varēja veidot vienkāršu nervu sistēmu un maņu orgānus, kas savukārt ļāva tiem jūras gultnē pamanīt medījumu.