/nginx/o/2021/03/30/13704214t1h2207.png)
Raugoties no vēstures skatpunkta, demogrāfiskās tendences mainās lēni. Taču Austrumāzijas ekonomikas - īpaši Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja - ir ārkārtīgi spēji nospiedušas bremžu pedāli straujam iedzīvotāju skaita pieaugumam, kas novedis pie tā sarukuma.
Kā jau plānveida ekonomika, Ķīna kādreiz bija apsēsta ar iedzīvotāju skaita palielināšanu. Taču 1957.gadā ekonomists Ma Jinču publicēja "Jauno populācijas teoriju" un brīdināja, ka šī tendence drīzumā sāks bremzēt Ķīnas ekonomisko attīstību. Kaut arī sākumā valdība netaisnīgi kritizēja teoriju, vēlāk Ķīnas līderi tomēr paklausīja brīdinājumam un sāka mudināt iegrožot ģimeņu lielumu, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi.
1973.gadā Ķīna ar nacionālo wan, xi, shao ("vēlas laulības, lielākas atstarpes un mazāk bērnu") kampaņu spēra vēl soli tālāk, mudinot pārus nelaist pasaulē vairāk par diviem bērniem.