Vai tiešām tāds maisiņš aiztur lielāko daļu mikroplastmasas? Izrādās – nē.
Ražotāji sola 86%, bet institūta veiktajā testā rezultāts bija 43% jeb puse no solītā. Atklājās, ka visvairāk mikrošķiedru, 56%, atdalās pirmajā mazgāšanas reizē, un tagad uzņēmums plāno iegādāties veļas mašīnu, pieslēgt tai speciālu filtru un visus ražojumus pirms nosūtīšanas izmazgāt mikrošķiedras uztverošajā maisiņā un plus vēl ar filtru izķert atlikušo daļu potenciālā piesārņojuma.
Par mikroplastmasas problēmu pasaulē vairās runāt, jo risinājuma pagaidām nav: plastmasu lielos apjomos ražo jau gadus septiņdesmit, gan attīrīšanas iekārtu, gan ūdenstilpju dūņas ir pilnas ar mikroplastmasu, to apēd sīkie ūdensdzīvnieki, un tālāk neredzamais piesārņojums migrē pa barības ķēdi līdz pat cilvēkiem. Izrādās, mikroplastmasa ir arī dzeramajā ūdenī. Latvijas Hidroekoloģijas institūts pēta piesārņojuma problēmas arī vairākos Latvijas ezeros, un Talsu ezers, kā jau pilsētas ezers, bija mikroplastmasas piesārņojuma līderis.
Kamēr nav peldsezonas, šuj arī maskas
“Covid mums ir nozadzis pērno gadu,” atzīst Laura, “robežas ciet, nestrādā SPA un baseini, nevar ceļot. Pašlaik peldkostīms nav tā pirktākā lieta. Tāpēc mēs šujam auduma sejas maskas. Esam sašuvušas simtiem masku, kur ārējais slānis ir no Itālijā ražotā auduma, bet iekšpusē – divi slāņi kokvilnas. Mazgājamās sejas maskas ir dabai draudzīgāks risinājums nekā vienreizlietojamās maskas.
Mēs savu zaļo ceļu bruģējam soli pa solim. Nākamais uzdevums, kas jāatrisina: iepakojums. Mēs vēlamies, lai tas būtu vai nu pārstrādājams, vai kompostējams. Latvijā vēl varam izlīdzēties ar kartona kastītēm vai nebalināta papīra aploksnēm, bet, ja laižam peldkostīmu uz citām valstīm, jārēķinās, ka iepakojums var samirkt vai saplīst. Mēs savu iepakojumu neapdrukāsim, tas nebūs rotāts ar dažādām bantēm un papīriem, jo tas viss tikai veicina atkritumu pieaugumu,” secina Laura.
Kopumā uz nākotni abas uzņēmējas raugās optimistiski un apņēmīgi: “Mēs ceram, ka ar laiku varēs nopirkt arī videi draudzīgus un izturīgus diegus un apģērbu furnitūru, ka auduma apdrukas krāsas būs ekoloģiskākas. Tajā pašā laikā mēs neizliksimies par zaļāku uzņēmumu, nekā patiesībā esam – sociālajos tīklos atklāti stāstām par savu darbu un izaicinājumiem. Kaut risināmo jautājumu vēl ir daudz, mēs noteikti turpināsim izmantot visu iespējami labāko, kas apģērbu ražošanā pašreiz ir pieejams!”
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds