Covid-19 viņiem ir joks, bet mēģinājumi apturēt vīrusu — «cilvēces iznīdēšanas plāns». Kā cilvēki kļūst par sazvērestības teoriju piekritējiem un pēc tam šķeļas ģimenes un sabrūk gadiem ilgas draudzības.

Ar negaidītu lūgumu Baibu pēkšņi pārsteidza viņas pašas mamma: «Baibiņ, esmu gatava mesties uz ceļiem tavā priekšā, bet, lūdzu, nepotējies!» Abas dzīvo netālu un bija satikušās, lai pastaigātos un parunātos parkā. Kad Baiba atbildēja, ka noteikti vakcinēsies, mamma pauda bažas par čipošanu — Baiba varētu palikt neauglīga — un atstāstīja citus sociālajos medijos populārus mītus par Covid-19 vakcīnām. Baiba mammas sejā redzēja, ka iecere vakcinēties viņu šokē tikpat ļoti kā Baibu — mammas izteikumi.

Baiba savu mammu Aigu* raksturo kā ļoti sirsnīgu un aktīvu sievieti virs 50. Vienmēr sakopusies, uzlikusi kādu gaumīgu kaklarotu vai auskarus. Mammas nodarbošanos Baiba negrib atklāt, lai pasargātu identitāti, taču stāsta, ka viņu patiešām aizrauj ezoterika, astroloģija. «Viņa ļoti aktīvi piedalās semināros, retrītos, meditācijās, braukā visur, tas ir viņas hobijs. Nē, tā ir viņas dzīve,» Baiba saka. Pati izvēloties pieturēties pie zinātnes. Uzskati ar mammu nesakrita jau iepriekš, bet tas attiecībām daudz netraucēja. Par to ik pa laikam veidojās viedokļu sadursmes, bet ne dusmīgi strīdi.

Taču pērn vēlā rudenī atklājās, ka Aiga sākusi ticēt lietām, kas Baibai šķiet pilnīgi nepieņemamas. Pēc kopējas pastaigas parkā mamma WhatsApp lietotnē sāka sūtīt daudzas saites ar dažādiem Facebook ierakstiem. 

Baiba gribēja mammu saprast un nolēma ar visu rūpīgi iepazīties. Ierakstus caurvija pārliecība, ka Covid-19 nav tik liela problēma, dati ir safabricēti, valdība un zinātnieki melo. Izrādījās, ka Aigas interese par šo teoriju pāraugusi arī pārliecībā, ka pasauli pārvalda slepena elite, kas visus grib kontrolēt. Pat Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs esot tikai ASV ieliktenis, Baibai norādīja mamma. «Es lasīju, klausījos, un manī vārījās dusmas,» viņa atceras. Sievete mēģināja mammai pretim sūtīt informāciju no, viņasprāt, uzticamiem avotiem, taču tas šķietami nav atstājis iespaidu.

Jo vairāk slimo, jo vairāk apšauba

Vairāki Covid-19 sazvērestības teoriju izplatītāji savu darbošanos sāka jau pirms pandēmijas. Piemēram, sociālajos medijos publicēja maldinošus apgalvojumus par 5G mobilo sakaru tehnoloģijām un postu, ko tās nesīs sabiedrībai. Pandēmija šiem cilvēkiem nāca gandrīz kā svētība — jau vairāk nekā gadu notiekošais sniedz iedvesmu tūkstošiem ierakstu par ļauniem spēkiem, kas pandēmiju izmanto, lai iznīdētu labo. Pērn pavasarī sociālos medijus appludināja teorijas par vīrusa izcelsmi (varbūt to izstrādāja ASV zinātnieki, bet varbūt tomēr vainīgi 5G sakaru torņi). Rudenī galvenā aktualitāte bija maskas, bet līdz ar pirmajām ziņām par pētījumu rezultātiem par vakcīnu efektivitāti šī tēma pārņēma gandrīz visu uzmanību.

Līdz ar infekcijas izplatības pieaugumu arī sazvērestības teorijas ieguva arvien lielāku auditoriju, dažos gadījumos Latvijā piesaistot vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, kas dalās ar ierakstiem, novērojām faktu pārbaudes projektā Re:Check.

Baiba līdz rudenim nebija manījusi, ka mammu interesē šādas tēmas. Viņai šķiet, ka lūzuma punkts bijis tieši slimības otrais vilnis. Arī publiski Facebook mamma ar šāda satura informāciju sāka dalīties tikai gada nogalē, lai gan reti. Viņa pati nepiekrita intervijai ar Re:Baltica un arī rakstiski neatbildēja uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kad un kāpēc viņai radās sajūta, ka informācija sociālajos medijos ir uzticamāka nekā tradicionālajos. 

Baiba norāda — mamma daudz patērē interneta medijus krieviski, kas, viņasprāt, atstājis būtisku ietekmi. Arī pētījumu kompānijas SKDS aptauja atklāja, ka pret Covid-19 un vakcīnām skeptiskāki ir tie, kas sarunājas un medijus patērē krievu valodā.

Taču Aigai ir ne mazums domubiedru arī pārējā Latvijas sabiedrībā. Apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka statistika par mirstību no Covid-19 ir maldinoša, bet 15% — ka ierobežojumu mērķis ir pilnīga visu iedzīvotāju kontrole, tajā skaitā čipošana, atklājies Rīgas Stradiņa universitātes veiktā pētījumā.

Daudz runāts par to, ka šīs sazvērestības teorijas ir kļuvušas par sabiedrības veselības riska faktoru. Taču ir arī kāda cita, mazāk ievērota Covid-19 laika blakne — milzīgas domstarpības par to, kas notiek un kam uzticēties, ne tikai sabiedrībā, bet arī ģimenēs un starp draugiem.

Kad Re:Baltica lūdza cilvēkus mums uzrakstīt un padalīties ar savu pieredzi, saņēmām daudzas vēstules. Tajās atklājās sašķeltas ģimenes, pagaisušas draudzības un bailes ar kolēģiem runāt par noteiktām tēmām, lai nesāktu strīdu.

Piemēram, Lindai* izjuka attiecības ar draudzeni, kas bija tuva kopš skolas, apmēram 15 gadus. Draudzene piedzīvoja ģimenes krīzi, vīrs strādāja izklaides industrijā un zaudēja ienākumus, bet jāaudzina trīs bērni. Linda vēroja, kā draudzene ne tikai aizraujas ar sazvērestības teorijām, bet arī iesaistās protestu organizēšanā. Ļoti strauji komunikācija pārtrūkusi pilnībā. 

Savukārt pensionēta ārste Ilze par šiem jautājumiem cīnījusies pat ar draugiem ar augstāko medicīnisko izglītību.

Sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda stāsta, ka pandēmija daudzus spēcīgi ietekmējusi, cilvēkiem ir paaugstināts stress, nomāktība un trauksme. Šādi apstākļi veicina interesi par sazvērestības teorijām. Taču viņš uzsver, ka šādu cilvēku ģimene un tuvi draugi ne tikai vissmagāk pārdzīvo par to, bet viņiem ir arī vislabākās iespējas palīdzēt. Viņš skaidro: «Šīs teorijas parasti paredz, ka valdība, žurnālisti nāks ar saviem skaidrojumiem, un tajās jau ir ietvertas atbildes, ko tas nozīmē, — politiķi ir uzpirkti, ir pasaules valdība, arī žurnālisti ir uzpirkti valdības vai savtīgās interesēs.» Turpretim tuvu, uzticamu cilvēku uzskatus ir grūtāk dēvēt par tādiem, ko nevajag ņemt vērā. Tas gan nenozīmē, ka pārliecināt būs vienkārši.

Glābt var tie, kam uzticas

Ar to grūti klājies ne tikai Baibai. Arī Annas* attiecības ar mammu un tēti pandēmijas laikā kļuva saspīlētas, lai gan iepriekš daudz strīdu nebija. Ģimene Annu daudz atbalsta. Pēc šķiršanās viņa ar bērniem pārcēlās atpakaļ pie vecākiem. Taču līdz ar pirmo slimības vilni vecāki sāka stāstīt, ka Covid-19 ir izdomāts, lai kontrolētu un iebiedētu cilvēkus. Sākotnēji Anna aicināja vienkārši kopā skatīties ziņas un ieteica rūpīgi pārbaudīt informācijas avotus, taču tas nelīdzēja. Uzskati bija tik nesalāgojami, ka konstruktīvas sarunas nekādi nepadevās. Ar laiku Anna sāka reaģēt asāk. Izcēlās strīdi. Anna neslēpj, ka tieši viņa nereti bijusi tā, kurai bijis grūti saglabāt savaldību: «Esmu arī gājusi vienkārši prom, pateikusi, ka es šo necietīšu.»

FOTO: Eiropas komisija

Mamma mēģinājusi visus samierināt un sarunas par Covid-19 pieklusināt, bet tētis turpinājis skaļi paust viedokli. «Tā nu bijām uz nažiem visu vasaru, un rudenī izvācos no vecāku mājām, lai vienkārši varētu darīt tā, kā pati uzskatu par pareizu, un lai man nebūtu visu laiku jāstrīdas par šo tematu,» Anna atceras.

Annai nav teoriju, kāpēc tā. Mamma strādā finanšu nozarē, tētis remontē mašīnas. Tētim nav augstākās izglītības, bet Anna stāsta, ka viņš ir gudrs cilvēks. Vecāki pelna labi. Arī krīzes laikā necieta zaudējumus. Anna pat stāsta, ka abus šķietami visvairāk ietekmējis ceļošanas aizliegums. Ziemā nevarēja aizbraukt kaut kur pasildīties. Zināmā mērā ierobežojumi esot pat nākuši par labu, spriež Anna, — vecāki kļuva kustīgāki, bieži pastaigājas mežā.

Tādēļ ticība sazvērestības teorijām radījusi neizpratni. Emocijas arī paspilgtinājis tēva veselības stāvoklis. Anna stāsta: «Tētim ir problēmas ar plaušām, un es ļoti uztraucos par viņu. It sevišķi mani satrauca, ka viņš, cilvēks, kuram būtu tiešām jāuzmanās, uzskata, ka tas viss ir izdomāts.» Īpaši grūts bija Ziemassvētku laiks, jo Anna vienīgā uzstāja, ka ģimenei jāievēro ierobežojumi un tikties nevar. Izdevās panākt, ka Ziemassvētku sanākšana šoreiz notiek Zoom, bet aizvainojums ģimenē palicis. «Bija ļoti sāpīgi,» Anna saka. Sajūtās starp viņu un ģimeni palikusi plaisa.

Savukārt Baiba, nespējot panākt vienošanos ar mammu, aicināja par šo jautājumu ar viņu vairs nerunāt. Pēc kādas no reizēm, kad Aiga WhatsApp meitai sūtīja saites ar Facebook ierakstiem, Baiba emocionālā atbildē rakstīja: «Es nesaprotu, kāpēc tu tik ļoti neuzticies šai pasaulei? Kāpēc no visiem stūriem uzglūn kaut kādi ļaunie un briesmīgie manipulatori, kas grib mūs visus iznīcināt?» 

Viņa arī nosūtīja mammai garu sarakstu ar, viņasprāt, uzticamu informāciju un norādīja: «Ja tu neesi gatava pārskatīt savu viedokli, tad es rosinu mums vienkārši par šīm tēmām vairs nerunāt, jo es tam neredzu jēgu. Bet man ir ļoti, ļoti skumji šo visu uzzināt, jo es tevi ļoti mīlu un ticu, ka tu esi gudra un spriestspējīga sieviete, kas neļaus ar sevi manipulēt.»

Psihologs Lazda uzsver — pirms steigties palīgā cilvēkam, kas šķiet apmaldījies, jābūt drošam, ka pats glābējs spēs tikt ar šo uzdevumu galā. «Ja kāds slīkst un nesagatavots cilvēks metas viņam palīgā, tad patiesībā lielāka ir varbūtība, ka noslīks abi, nevis kāds tiks izglābts.»

Ja ir apņemšanās palīdzēt un pārliecība, ka tas būs pa spēkam, jābūt drošam, ka noteikti gribam otram labu, nevis uzsvarēt strīdā, Lazda stāsta.

FOTO: RSU

Ticība sazvērestības teorijām nerodas no nekā. Ir priekšnoteikumi — cilvēks jūtas vientuļš, nesaprasts, pievilts un netiek galā ar savām problēmām. Sazvērestības teorijas tad kļūst par tādu kā spieķi vai glābšanas riņķi, kas vismaz palīdz problēmas saprast, ja ne risināt. Tāpēc vajag atbalstu, nevis vēl vairāk konfliktu.

Lazda uzsver, ka, pirmkārt, palīdzēt varēs tikai kāds, kuram uzticas. Ja ģimenē ir senas nesaskaņas, diez vai tās locekļi spēs cits citu uztvert kā uzticamu informācijas avotu. Otrkārt, sarunai svarīga pozitīva vide. Cilvēks nebūs tai noskaņots, ja ir ļoti uztraukts vai dusmīgs. «Emocionālā afekta stāvoklī cilvēki nespēj uzklausīt racionālus argumentus,» saka Lazda. Treškārt, nevar gaidīt rezultātu uzreiz. Viens pierādījums, kas sašķoba ticību, neliks pilnīgi mainīt dziļi iesakņojušos uzskatus. Lai izkļūtu no sazvērestības teoriju gūsta, vajag ilgāku laiku. Arī veselu sazvērestības teoriju cilvēki nepieņem uzreiz. Tas notiek pakāpeniski.

Lazda arī norāda, ka lūgums nerunāt par sazvērestības teorijas tēmu, iespējams, nav slikts pirmais solis. Taču galvenais ir nepārtraukt sarunas vispār. «Šajā gadījumā svarīgāka ir sajūta, ka varu rēķināties — man palīdzēs, mani saprot un esošā sistēma, valsts sistēma, radu savstarpējā izpalīdzēšana, draugu solidaritāte darbojas,» viņš saka.

Gan Baiba, gan Anna intervijās atzīst — sarunu trūkums varētu būt viena no problēmām, kas ģimenes pietuvināja šādam iznākumam. Anna stāsta, ka, lai gan attiecības vienmēr bijušas labas, tās ir remdenas. Par sajūtām runāt nav ierasts. Baiba uztraucas, ka mamma pandēmijas laikā palikusi pavisam vientuļa. «Man ir kaut kāda vainas sajūta. Man liekas, ka viņa tam visam pievērsās, jo mēs pārāk maz laika pavadījām kopā. Man vajadzēja biežāk zvanīt, vajadzēja biežāk mēģināt viņu satikt,» viņa raizējas.

* Cilvēku vārdi rakstā mainīti, lai saglabātu anonimitāti, bet redakcijai ir zināmi.