Atsaucoties Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu godināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, Rīgas domes deputātu frakcija "Jaunā vienotība" (JV) aicina pārdēvēt Staraja Rusas un Detlava Brantkalna ielu Rīgā Valentīnes Lasmanes un Roberta Rubeņa vārdā, aģentūru LETA informēja JV pārstāve Paula Zilberte.
Kā norāda frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis, frakcijas rīcībā neesot pamatotas informācijas, kas pilnībā skaidrotu iepriekš izvēlēto nosaukumu piešķiršanu minētajām ielām.
"Neatkarīgā valstī negodina okupantus, iemūžinot viņu vārdus ielu nosaukumos. Okupācijas armijas virsnieka godināšana, neraugoties uz viņa etnisko piederību, ir nepieļaujama. Ir jāgodina tie, kuri laikā, kad likās neiespējami, ir cīnījušies pret abām okupācijas varām, nezaudējot ticību neatkarīgai Latvijas valstij," saka Šadurskis.
Viņaprāt, spilgts piemērs esot Rubenis, kura ieguldījums un upuris Latvijas valsts vēsturē ir izcils un godināms. Kā arī Lasmane, kuras drosme ļāva vairākiem simtiem cilvēku izbēgt no okupācijas represijām.
Arī pēc došanās bēgļu gaitās Lasmane turpināja atbalstīt latviešus, ar domubiedriem organizējot bēgļu laivu akciju uz Zviedriju.
"Šie ir tie cilvēki, kuri mums ir jāgodina un kuru vārds jāiemūžina, neļaujot gaist viņu piemiņai," norādīja Šadurskis.
Kā informēja JV, Roberts Rubenis bija Latvijas armijas leitnants. Otrā Pasaules kara laikā viņa vadītā militārā vienība bija labi bruņota un organizēta, apvienojot vairāk nekā 600 vīru.
Tā apzinājās sevi kā nacionālu spēku ārpus abām naidīgajām - nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Viņu izcīnītā kauja tiek raksturota kā plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē.
Kā Latvijas Centrālās padomes militārais spēks, Rubeņa vadītā vienība apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju. Uzsverot Rubeņa nopelnus JV frakcijas deputāti aicina Detlava Brantkalna ielai Rīgā piešķirt Roberta Rubeņa vārdu.
Tāpat, godinot izcilās literatūrkritiķes, literatūrzinātnieces, sabiedriskās darbinieces, pretošanās kustības dalībnieces, padomju politieslodzīto aizstāvības akciju organizatores rietumos, kā arī Triju zvaigžņu ordeņa virsnieces Valentīnes Lasmanes darbu un sasniegumus, JV aicina Rīgā Staraja Rusas ielai piešķirt Valentīnes Lasmanes vārdu.
Papildus šīm izmaiņām Rīgas ielu nosaukumos JV frakcijas deputāti aicina kādu no jaunveidojamām ielām galvaspilsētā nosaukt bijušās Rīgas domes un Saeimas deputātes Bertas Pīpiņas vārdā. Žurnāliste un rakstniece Pīpiņa bija viena no 20.gadsimta redzamākajām latviešu aktīvistēm, kura pievērsās arī sieviešu lomas un tiesību jautājumu aktualizācijai sabiedrībā.
Pīpiņa bijusi vienīgā sieviete, kura starpkaru periodā bija Saeimas deputāte, tāpat viņa iepriekš ieņēmusi svarīgus un atbildīgus amatus Rīgas domē.
Vēstulē Rīgas pilsētas būvvaldei JV frakcijas deputāti aicina arī turpmāk izskatīt iespējas kādu no topošajām Rīgas ielām nosaukt izcilu latviešu sabiedrisko darbinieku, tostarp nacionālās pretošanās kustības dalībnieku vārdos.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Staraja Rusas ielas nosaukums ielai Pārdaugavā piešķirts 1950.gadā, visticamāk, saistībā ar latviešu sarkano strēlnieku godināšanu, kas cīnījās pie šīs Krievijas pilsētas Krievijas pilsoņu kara laikā.
Savukārt Detlavs Brantkalns bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants. Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu.
