Maijā turpinās skatīt krimināllietu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās

Aigars Meļko (no kreisās) un Ivars Liuziniks. FOTO: Ieva Čīka/LETA

Rīgas apgabaltiesa maijā turpinās skatīt krimināllietu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijā. Izskatot lietu pirmās instances tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2017.gada 22.maija spriedumu trīs apsūdzētos atzina par nevainīgiem un attaisnoja.

Lietā apsūdzēti bijušais "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko, kādreizējais AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks, kā arī viņa vietnieks Andrejs Stalažs.

Tiesas sēde nozīmēta 12.maijā plkst.13, kuras laikā plānots pabeigt tiesas izmeklēšanu un pāriet pie debatēm.

Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu un visus lietā apsūdzētos atzina par vainīgiem vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņiem sodu. Vienam no apsūdzētajiem piespriests naudas sods 22 minimālās mēnešalgas, proti 9460 eiro, bet diviem citiem apsūdzētajiem katram piespriests naudas sods 15 minimālās mēnešalgas, tas ir 6450 eiro un piespiedu darbs 170 stundas.

Tiesa konstatēja, ka apsūdzētie, iesniedzot valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas, nav tajās norādījuši ziņas par viņiem faktiski piederošām kapitāla daļām komercsabiedrībā, kuras kapitāla daļas juridiski pieder citai personai.

Divus no apsūdzētajiem apelācijas instances tiesa notiesāja arī par to, ka viņi veicināja mantiskus darījumus un piedalījās tajos mantkārīgā nolūkā un citas personiskas ieinteresētības dēļ, būdami valsts amatpersonas, kurām tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu bija aizliegts.

Abu instanču tiesas bija atšķirīgi izlēmušas jautājumu par to, vai 2009. un 2010.gadā amatpersonai, iesniedzot ienākumu deklarāciju, atbilstoši likumam deklarācijas publicējamās daļas 4.punktā bija jānorāda ziņas ne tikai par juridiski piederošām kapitāla daļām, bet arī faktiski piederošām kapitāla daļām.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 2.februārī, izskatot trīs apsūdzēto aizstāvju kasācijas sūdzības krimināllietā par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās un mantisku darījumu veicināšanu mantkārīgā nolūkā, nolēma lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

AT veicot tiesību normu, kas apelācijas instances tiesas ieskatā noteica apsūdzētajiem pienākumu 2009. un 2010.gadā sniegt ziņas arī par faktiski piederošām kapitāla daļām, detalizētu analīzi, pielietojot vairākas tiesību normu interpretācijas metodes. Tā atzina, ka apelācijas instances tiesa jēdzienu "piederošās kapitāla daļas" ir tulkojusi kļūdaini, kā rezultātā nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā. Tas arī ir viens no iemesliem apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai.

Otrs būtiskākais apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanas iemesls ir lietas iztiesāšanā pieļautais Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums, skaidroja AT.

Lietā konstatēts, ka apelācijas instances tiesas atzinumi par apsūdzēto vainīgumu tikuši pamatoti arī ar pierādījumiem, kas iegūti operatīvās darbības pasākumos.

AT norādīja, ka šajā krimināllietā katrs no apsūdzētajiem inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai nu apsūdzībā norādītajā laikā, vai sprieduma taisīšanas laikā atbilstoši Krimināllikumā ietvertajiem kritērijiem bija atzīstams par kriminālpārkāpumu.

AT jau agrāk citā kriminālprocesā paudusi atzinumu, ka gadījumos, kad operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, ir jāizvērtē, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likumā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums. Proti, vai šīs ziņas drīkst izmantot vainīguma pierādīšanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa konkrētajā lietā šādu izvērtējumu nav sniegusi, līdz ar to arī nav pamatojusi šādu ziņu izmantošanas pieļaujamību.

Uz augšu
Back