Šomēnes darbu sāka Latvijas visjaunākā Ekonomisko lietu tiesa. Divi tiesneši zvērestu joprojām nav nodevuši, jo vienā gadījumā atklājās aizdomas par iespējamu dalību PVN shēmā un notiek pārbaude; otrā – kandidāte vēlējās saglabāt arī maksātnespējas administratora amatu un patlaban tiesājas, lai pierādītu, ka viņa var šos amatus savienot.
Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, vērtējot jaunās tiesas tikko sākto darbu, nākas secināt, ka ir labi, ka jaunās tiesas darbu varēs pārsūdzēt augstākās tiesu instancēs, kas varēs pārvērtēt nepieredzējušo tiesnešu darbu.
Ekonomisko lietu tiesa bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere, solot kvalitatīvākus spriedumus un ātrākus tiesas procesus. Tieslietu padome to neatbalstīja, sakot, ka nav skaidrs mērķis un tieši kādas lietas jaunajai tiesai piekritīs.
Jauno Temīdas sargu atlase notika steigā, nepieteicās neviens reāli strādājošs tiesnesis.
Apmācībām plānotā pusgada vietā, laika un naudas trūkuma dēļ bija dots tikai pusotrs mēnesis.
Atšķirībā no vispārējās tiesas, kurās notiek specializācija, jaunajiem tiesnešiem būs vienlaikus jāskata gan civillietas, gan krimināllietas. Piemēram, ja atkal notiks kādas bankas krahs, komerciestādes maksātnespējas lieta nonāks jaunajā tiesā. Tās kompetencē būs arī visas korupcijas un naudas atmazgāšanas krimināllietas.
Marta beigās zvērestu nodeva septiņi jaunās tiesas tiesneši. Viņus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atsaucās uz nesen mūžībā aizgājušā Goda tiesneša un profesora Kalvja Torgāna teikto, ka sirdī tiesnešiem vienmēr jābūt Latvijas valsts pusē.
Konkursā uz jauno tiesu uzvarēja arī maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova. Neilgi pirms zvēresta došanas, atklājās, ka viņas administrēts uzņēmums bijis iesaistīts pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmās.
Topošā tiesnese uzstāja, ka nav pamata runāt par firmas fiktīvu darbību. Nekā personīga rīcībā nonākušie dokumenti liecina par pretējo. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka firmas darījumi bijusi krāpšanas shēma,
bet administratore krāpniekiem palīdzējusi.
Pullea-Čižovas zvērestu atlika. Dokumentus tagad pētīs Tiesnešu ētikas komisija.
Zvērestu nenodeva arī Katarīna Sniedze. Viņa vēlējās savienot tiesneša pienākumus ar savu līdzšinējo maksātnespējas administratores darbu. Taču likums neļauj ieņemt divus amatus vienlaicīgi. Maksātnespējas kontroles dienests Katarīnai Sniedzei nedeva šādu atļauju, un viņa pret dienestu šonedēļ vērsusies Administratīvajā rajona tiesā. Par tiesnesi Sniedze nestrādās, kamēr Administratīvā tiesa nepateiks, kāds ir pagaidu noregulējums viņas lietā.
Atšķirībā no administratoriem, piemēram, advokāti var apturēt savu darbību, kļūstot par tiesnešiem. Taču viņiem ir beztermiņa statuss, kamēr administratoriem regulāri sertifikāts jāatjauno. Tāpat advokāti ir tiesu varas sastāvdaļa, bet administratori nav.
Pēc trim gadiem jaunizveidotās tiesas tiesnešus iecels amatā uz mūžu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs saka, ka par viņu nolēmumu kvalitāti varēs spriest pēc tā, vai spriedumus pārsūdzēs vai ne.
Viņaprāt, ir pareizi, ka diskusijas notiek pirms Pulle-Čižova un Sniedze nodeva tiesneša zvērestu. Pretējā gadījumā rastos iespēja apšaubīt viņu spriedumu likumību.
Sarunā ar “Nekā personīga” Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ekonomisko lietu tiesa vienalga neatrisinās galveno problēmu, proti, zemo krimināllietu izmeklēšanas kvalitāti, kas īpaši aktuāla kļuva pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas.