Padomju laikos skolā gājušajiem svētku pasākumi bija piesaistīti pavisam citiem datumiem nekā šodien. Nozīmīgākās svinības bija Oktobra revolūcijas gadadiena, Ļeņina dzimšanas diena un arī komunistu propagandistiem ārkārtīgi tīkamais sasniegums – padomju kosmonauta Jurija Gagarina lidojums kosmosā - tieši pirms 60 gadiem - 1961. gada 12. aprīlī.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Padomju laikos skolā gājušajiem svētku pasākumi bija piesaistīti pavisam citiem datumiem nekā šodien. Nozīmīgākās svinības bija Oktobra revolūcijas gadadiena, Ļeņina dzimšanas diena un arī komunistu propagandistiem ārkārtīgi tīkamais sasniegums – padomju kosmonauta Jurija Gagarina lidojums kosmosā 1961. gada 12.aprīlī.

Kosmonautikas diena nu vairs netiek svinēta tik pompozi kā līdz impērijas sabrukumam, taču J.Gagarina paviesošanās orbītā, apsteidzot aukstā kara sāncenšus amerikāņus, joprojām ir viens no PSRS lojālistu lepnumiem. Nenoliedzami, tam bija liela nozīme arī visā cilvēces kosmosa izpētes vēsturē. Un pat amerikāņiem nākas atzīt, ka šodienas kosmosa izpētes panākumi balstās uz augumā nepilnus 1,60 metrus garā Jurija Gagarina veikuma pleciem.

Kurš pirmais kosmosā?

J.Gagarina ceļš uz teritoriju, kur pirms viņa neviens cilvēks nebija spēris kāju, bija salīdzinoši īss. 1959. gadā 25 gadus vecais jaunietis pieteicās slepenā programmā, kurā tika rekrutēti nākamie kosmonauti. Tikai divus gadus iepriekš kosmosā tika uzšauts pavadonis Sputņik 1, un piedzīvojumu kāriem jauniešiem ārpuszemes telpa šķita tikpat vilinoša kā okeāni jūrasbraucējiem piecus gadsimtus senāk. Pat neraugoties uz to, ka tobrīd vienīgā zināmā dzīvā būtne, kas pabijusi orbītā, bija no Maskavas ielām paņemta klaiņojoša suņu meitene Laika un ka viņas dzīve tur dažu stundu laikā arī beidzās pārkaršanas dēļ.