Pagarina sprieduma sagatavošanu lietā par Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām

Aldis Gobzems FOTO: Evija Trifanova/LETA

Administratīvā apgabaltiesa līdz maija beigām ir pagarinājusi sprieduma sagatavošanas datumu Saeimas deputāta Alda Gobzema prasībā atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas viņam piemēroto disciplinārsodu - izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām.

Tagad spriedumu tiek solīts sagatavot līdz 28.maijam.

Lietā Gobzems pārsūdzēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par viņa izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām. Disciplinārsods Gobzemam tika piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā viņš tika izteicis argumentus tikai par vienu no tiem - rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums bija saistīts ar politiķa sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter", ziņu portālos, laikrakstā "Dienas Bizness" un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Pirmā instances tiesa noraidīja Gobzema pieteikumu atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu izslēgt viņu no advokatūras. Vēlāk arī Administratīvā apgabaltiesa nebija apmierinājusi Gobzema apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka LZAP ir pieņēmusi pamatotus lēmumus, izslēdzot Gobzemu no advokatūras, proti, tā ir pareizi interpretējusi Gobzema sacīto publiskajā telpā. Arī apelācijas instances tiesa nekonstatēja tādus materiālo tiesību normu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas varētu būt par tiesisku pamatu lēmuma atcelšanai.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Gobzema pieteikums. AT atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par Gobzema izteikumu būtību, ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā bija pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai, bet lieta tika nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Izskatot Gobzema kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, AT norādīja, ka tiesas vērtējums par politiķa izteikumiem ir pretrunīgs. Administratīvā rajona tiesa politiķa izteikumus vērtējusi kā "ziņas". Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā "viedoklis".

Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji. Ievērojot minēto, AT atzina, ka apgabaltiesas vērtējums par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.

AT norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu, izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.

AT norādīja, ka ir konstatējamas kļūdas apstākļu vērtējumā par pārkāpuma atkārtotību. AT sacīja, ka Ētikas komisijas lēmums nav disciplinārsods, tāpēc uz to nevar atsaukties, runājot par atkārtotu sodīšanu.

Tāpat tiesa uzskatīja, ka apgabaltiesai jāvērtē arī tas, cik samērīgi, nosakot disciplinārsodu, ir ņemt vērā disciplinārsodu, kas piemērots vairākus gadus pirms izskatāmā gadījuma.

Uz augšu
Back