Melbārde: Masu mediju un audiovizuālajai nozarei nepieciešama visaptveroša ES ilgtermiņa stratēģija

Mikrofons radio studijā. Ilustratīvs attēls. FOTO: Shutterstock

Masu mediju un audiovizuālajai nozarei nepieciešama visaptveroša Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa stratēģija, uzsvērusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (NA).

Kā informēja politiķes birojā, pirmdien EP notika viedokļu apmaiņa par Melbārdes gatavoto ziņojumu saistībā ar Eiropas mediju vides sistēmisku stiprināšanu. EP deputāte atzīmēja, ka viņa savā ziņojumā aicina mazināt esošās tirgus nepilnības un atjaunot Eiropas mediju nozares ekonomisko dzīvotspēju, tāpēc, viņas ieskatā, ir steidzami vajadzīgi gan likumdošanas pasākumi, gan ievērojams finansiāls atbalsts.

Melbārdes ziņojums sniegs EP redzējumu par Eiropas Komisijas (EK) 2020.gada 3.decembrī pieņemto rīcības plānu mediju un audiovizuālā sektora atbalstam: "Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē". Savā uzrunā EP Kultūras un izglītības komitejā Melbārde vērsa uzmanību uz to, ka datu un reklāmas tirgū dominē globālās tiešsaistes platformas, kas ir radikāli mainījušas auditorijas informācijas patēriņa modeļus. Lai gan tradicionālie mediji joprojām ir ļoti regulēti, pašreizējie tiesību akti neparedz līdzīgu regulējumu digitālās ekosistēmas dalībniekiem, radot nevienlīdzīgus tirgus noteikumus.

Politiķe uzsvēra, ka vietējie un reģionālie plašsaziņas līdzekļi nespēj sevi uzturēt pēc pašreizējiem komerciāliem uzņēmējdarbības modeļiem, un tiem trūkst finansējuma investīcijām digitālajā pārejā. Pastāv risks, ka Eiropā veidosies tā saucamie "ziņu tuksneši", proti, atsevišķās teritorijās vairs nebūs vietējo un reģionālo mediju, kas informē par lokālajiem notikumiem. Melbārdes ieskatā, tas ir reāls drauds kvalitatīvais žurnālistikai, īpaši nelielāku valodu valstīs. Ne mazāk svarīgi ir ģeopolitiskie riski, ko rada trešo valstu iejaukšanās informācijas telpā, tostarp tieši finansējot plašsaziņas līdzekļus dažās ES dalībvalstīs.

Pēc Melbārdes paustā, lai glābtu Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozari un palīdzētu attīstīt ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ziņojumā ir aicināts steidzami novērst pastāvošās likumdošanas nepilnības.

"Tādi digitālās ekosistēmas galvenie jautājumi kā piekļuve datiem, digitālā reklāma, algoritmiskā pārredzamība un atbildība ir jāregulē tādā veidā, kas ņem vērā mediju nozares intereses. Raugoties uz finansējumu ES līmenī - esošajās atbalsta programmās jāpalielina piešķīrumi mediju nozarei un jāveido jaunas, mērķētas programmas ziņu medijiem. Tāpat rosinu veidot īpašu atbalstu Eiropas filmu mantojuma digitalizācijai un pieejamības nodrošināšanai," pauda politiķe.

Tāpat ziņojums mudina ES dalībvalstis arī būtiski palielināt atbalstu, tostarp, izmantot nodokļu atlaižu politiku plašāk. Ziņojumā aicināts EK koordinēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm. Jau ir pieejami daudzi labi atbalsta mehānismi, ko būtu iespējams pielāgot citās dalībvalstīs, piemēram, ir valstis, kas ir ieviesušas nodokļus digitālajiem uzņēmumiem un novirza ienākumus, lai atbalstītu audiovizuālo un ziņu mediju nozari.

"Visbeidzot, ziņojumā uzsvērts, ka plašsaziņas līdzekļu politikai un medijpratībai jābūt neatņemamai ES ārējās politikas sastāvdaļai. Spēcīgāks politiskais un finansiālais atbalsts ir īpaši svarīgs mūsu kaimiņvalstīs," savā uzrunā uzsvēra Melbārde.

Uz augšu
Back