22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli.

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga - televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda - arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli.

Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu.

Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā

1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma Santabarbaras kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu melnu darvas plankumu jūrā, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti.

Tomēr nav ļaunuma bez labuma - noplūde bija katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī.

Savukārt no idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons (Gaylord Nelson), kuram ideja par šādu īpašu datumu “iesakņojās” tieši pēc notikumiem Santabarbarā. Nelsons ierosināja organizēt valsts mēroga mācības, lai izglītotu sabiedrību par vides jautājumiem. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu iesaistīties un turpināt šo kustību. Viņam tas izdevās - jau 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena.

Apzināti izvēlēts datums - 22. aprīlis

Zemes dienas datumu neizvēlējās nejauši. Proti, 22. aprīlis iekrita starp pavasara brīvlaiku un dažādiem gala eksāmeniem, tādējādi aktivitātēm varēja piesaistīt vairāk jauniešu, skolēnu un studentu. Tieši Nelsons kopā ar vides aizstāvi un aktīvistu Denisu Haisu (Denis Hayes) stratēģiski izvēlējās šo dienu, jo zināja, ka jaunieši ASV ir ļoti politiski aktīvi un piedalīsies dažādos protestos.

Tas arī izdevās - tieši pirmajā Zemes dienā, 1970. gadā, aptuveni 20 miljoni amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību.

Tas nav viss – šo svētku datumu iedvesmoja arī Nebraskas štata laikraksta redaktora un aktīvista Jūliusa Sterlina Mortona (Julius Sterling Morton) dzimšanas diena, kas ir tieši 22. aprīlis. Viņš 1872. gadā aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day”, un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās.

2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu.

Starptautiski atpazīta tā kļuva 1990. gadā

Kaut arī Zemes diena aizsākās ASV, tagad to svin teju visā pasaulē. Tieši 1990. gads ir ļoti zīmīgs Zemes dienai, kad 22. aprīļa tematiskajos pasākumos par un ap šo svarīgo notikumu iesaistījās rekordliels skaits dalībnieku - 200 miljoni cilvēku 141 valstī. Par dienas starptautisko statusu ir jāpateicas jau minētajam Haisam, jo tieši viņš 1990. gadā ASV organizēja nacionālos pasākumus un aizsāka starptautisko kampaņu.

FOTO: Publicitātes attēls

1990. gadā rīkotās aktivitātes deva milzīgu impulsu izvirzīt vides jautājumus pasaules mērogā. Turklāt tieši šis notikums mudināja toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu piešķirt senatoram Nelsonam prezidenta Brīvības medaļu - augstāko godu, kādu var saņemt ASV civiliedzīvotājs. Medaļu piešķīra par Zemes dienas dibinātāja lomu.

Zemes dienai ir radīta dziesma

Indijas dzejnieks un diplomāts Abhajs Kumars (Abhay Kumar) 2013. gadā uzrakstīja skaņdarbu ar nosaukumu “Zemes himna” (“Earth Anthem”), lai godinātu planētu un visus tās iedzīvotājus. Tā ir tulkota visās oficiālajās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās, tostarp angļu, franču, spāņu, krievu arābu, hindi, kā arī nepāliešu un ķīniešu valodā.

Dziesmā liek uzsvaru uz mūsu planētas slavēšanu un cildināšanu. Pirmais dziesmas melnraksts tapa jau 2008. gadā, tomēr līdz 2013. gadam tas vairākkārt tika labots. 2013. gada maijā mūziku skaņdarbam sakomponēja Sapans Ghmire (Sapan Ghmire) un iedziedāja jaunā Nepālas dziedātāja Šreja Sotanga (Shreya Sotang).

Kumaram ir plāni turpināt “Zemes himnas” projektu, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem mūziķiem un dziedātājiem, lai izveidotu secīgus izdevumus.

FOTO: Publicitātes attēls

Katru gadu Zemes dienai ir noteikta tēma

Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķir atšķirīgu tematu vai fokusu. Tematikas mēdz būt no upju tīrīšanas līdz pat dažādu augu pētīšanai. Zīmīgākās Zemes dienas bija 1990. gadā, kad centrā bija piesārņojuma radīto problēmu risināšana, kā arī 2000. gadā, kad ļoti aktuāla bija globālā sasilšana un tīra enerģija. Toties 2010. gadā Zemes dienā aizsākts pasaulē lielākais vides pakalpojumu projekts - “Miljards zaļo pasākumu”, kas aicina jebkuru cilvēku apņemties veikt vismaz vienu lietu par labu dabai un reģistrēt to tiešsaistē.

Šā gada tēma ir “Atjaunot mūsu Zemi” (“Restore our Earth”). Proti, tā koncentrējas uz dabiskiem procesiem, topošajām zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu, kas var atjaunot pasaules ekosistēmas. Šogad nozīmīgais notikums norisināsies attālināti, digitālā vidē - ar virtuāliem pasākumiem, starptautiskām lekcijām un filmām. Vairāk informācijas ŠEIT.

Arī “National Geographic” 2021. gada Zemes dienā pievienos savu balsi pasaules mēroga aicinājumam veidot veselīgu un ilgtspējīgu vidi. Ja vēlies uzzināt vairāk, skaties izglītojošu un zinātnisku raidījumu maratonu: “Venēcijas glābšana”, “Zemes rentgens” un “Mūžīgā planēta: Okeānu varoņi” jau ceturtdien, 22.aprīlī no plkst. 19.00 kanālā “National Geographic”!