Saeima konceptuāli atbalsta jauno Pašvaldību likumu

Saeimas ēka. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Parlaments šodien konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto jauno Pašvaldību likumu.

Debatēs parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP) pauda viedokli, ka jaunais likums ir jaunu iespēju likums jauniešiem un nevalstiskajam sektoram. Viņš atzīmēja, ka beidzot likumā būs iekļauta darba ar jaunatni autonoma funkcija, piebilstot, ka aizvien ir virkne pašvaldību, kas neuztver nopietni darbu ar jaunatni.

Tikmēr opozīcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda viedokli, ka šim likumprojektam bija jābūt gatavam pirms administratīvi teritoriālās reformas. Viņaprāt, tad reforma būtu notikusi, "skatoties uz jauniem spēles noteikumiem". Deputāts domā, ka šis likumprojekts ir "pietiekami konservatīvs", piebilstot, ka to vēl nepieciešams konkretizēt.

VARAM likumprojekta anotācijā skaidro, ka kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā.

Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību vairot sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

VARAM skatījumā, likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijās minēto, ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu. Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. Likumprojektā ir precizēti domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi.

Pašvaldību likumā esot noteikti mehānismi "plašai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm".

Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicināšot iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.

Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.

Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tos sistematizēs portālā "likumi.lv", kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu. 

Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.

Precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.

Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes, turklāt turpmāk, ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.

Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.

Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram, skaidri nosakot, ka no 2024.gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policijai.

Likuma projektu līdz šim ir kritizējusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kura aicināja to būtiski pilnveidot.

Uz augšu
Back