Kamēr visā pasaulē norisinās vakcinācija pret Covid-19, par būtiskākajiem jautājumiem kļuvuši šie: vai vakcinēšanās samazina jaunā koronavīrusa izplatību? Un cik ilgi saglabājas vakcīnas sniegtā aizsardzība pret smagu slimības gaitu? Apkopojam jaunāko publicēto informāciju.
Vai vakcīnas mazina Covid-19 izplatību?
Kā norāda Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), apstiprinātās vakcīnas novērš saslimšanu ar SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa ierosināto slimību, ko pieņemts saukt par Covid-19. Tātad vakcīnas pasargā no simptomu rašanās inficēšanās gadījumā, un tas ir ļoti svarīgi gan riska grupām (kurām ir vislielākais smagas saslimšanas vai nāves risks), gan arī lai pasargātu veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes, kā tas pašlaik notiek Indijā.
Tomēr ļoti būtisks ir jautājums, vai vakcinācija pasargā arī no slimības izplatīšanās. Jaunākie dati no Izraēlas, kā arī Roberta Koha institūta Vācijā un ASV Slimību kontroles un novēršanas centra (CDC) publiskotā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu visdrīzāk ir pozitīva.
Lielāku skaidrību par šo vakcinācijas aspektu vieš vakcinācijas rezultāti no valstīm, kur poti saņēmis ievērojams cilvēku skaits, jo laboratorijas apstākļos to nevar droši paredzēt.
Izraēlā - vienā no pirmajām valstīm pasaulē, kur decembra beigās sākās masveidīga vakcinācija, - pirmie pētījumu rezultāti tika publiskoti februārī. Pētnieki norādīja, ka cilvēkiem, kam 12-28 dienu laikā pēc "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas pirmās devas tika konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu, vīrusa koncentrācija bija vidēji četras reizes zemāka. "Mazāka vīrusa koncentrācija varētu būt saistāma ar zemāku infekciozitāti, kas palielinātu vakcīnu iespaidu uz vīrusa izplatību," rakstīja pētījuma autori.
Izraēlā kopš februāra vērojams straujš inficēšanās gadījumu samazinājums. Lai arī janvārī tur bija vidēji ap 8000 jauniem inficēšanās gadījumiem dienā, martā tie jau ir mazāk par 400 gadījumiem dienā. Kopš 23.aprīļa Izraēlā reģistrēti mazāk par 100 gadījumiem dienā. Pagājušonedēļ tur pirmoreiz desmit mēnešu laikā bija diena bez neviena reģistrēta nāves gadījuma.
Izraēlas lielākās slimnīcas Šebas medicīnas centra direktors Ejals Lešems raidorganizācijai BBC norādījis, ka kolektīvā imunitāte esot "vienīgais izskaidrojums" tam, ka inficēšanās gadījumu skaits turpina sarukt pat pēc Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanas. "[Inficēšanās gadījumu skaita] kritums turpinās par spīti tam, ka atgriežamies normālā dzīvē," viņš norāda. "Tas parāda, ka pat tad, ja persona inficējas, tā visdrīzāk neinficēs vairumu satikto cilvēku."
Lešems arī norāda uz to, ka inficēšanās rādītāji samazinās visās vecuma grupās, tai skaitā bērnu vidū, neskatoties uz to, ka bērni līdz 16 gadu vecumam tiek vakcinēti izņēmuma gadījumos.
Optimistisks skatījums uz vakcīnu spēju iegrožot vīrusa transmisiju manāms arī institūciju ieteikumos.
Piemēram, Vācijā tiek spriests par cīņā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ierobežojumu atcelšanu cilvēkiem, kas ir pilnībā vakcinēti pret jauno koronavīrusu. Tas balstās uz Roberta Koha institūta atklājumu, ka pilnībā vakcinēti cilvēki un Covid-19 pārslimojuši cilvēki vairs nerada lielu vīrusa izplatīšanās risku.
ASV CDC sniegtajā informācijā norādīts - "lai arī Covid-19 vakcīnas efektīvi pasargā no saslimšanas, zinātnieki vēl joprojām pēta, cik labi vakcīnas novērš iespēju izplatīt Covid-19 izraisošo vīrusu citiem cilvēkiem, pat ja pašam nav simptomu". Taču tās nesen tika papildinātas ar šādu norādi: "Agrīnie dati liecina, ka vakcīnas palīdz cilvēkiem bez simptomiem neizplatīt Covid-19, taču mēs uzņemam jaunu informāciju, kamēr notiek vakcinācija."
"Aizvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka pilnu vakcinācijas kursu izgājušiem cilvēkiem ir mazāka iespēja inficēties asimptomātiski un potenciāli mazāka iespēja ar SARS-CoV-2 inficēt citus," norādīts aprīļa sākumā atjaunotajos CDC datos. "Tomēr nepieciešama tālāka pētniecība."
CDC veikts pētījums ar gandrīz 4000 veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri bija potēti ar "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" vakcīnām, liecina, ka pēc pirmās devas saņemšanas inficēšanās mazinājās par 80%, bet pēc otrās devas - par 90%.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) pagājušonedēļ publiskotā ziņojumā norāda, ka
sākotnējie pierādījumi liecina - "pilnu vakcinācijas kursu izgājušiem indivīdiem inficēšanās gadījumā varētu būt mazāka iespēja ar SARS-CoV-2 inficēt nevakcinētas kontaktpersonas".
"Joprojām ir neskaidrības par aizsardzības ilgumu šādos gadījumos, kā arī par iespējamo aizsardzību pret jauniem SARS-CoV-2 variantiem," piebilsts ECDC paziņojumā.
Cik ilga ir vakcīnu sniegtā aizsardzība?
"Nav zināms, cik ilgi saglabājas Covid-19 vakcīnas sniegtā aizsardzība," norādīts EZA mājaslapā. "Tas ir tāpēc, ka nepieciešams turpināt iegūt datus no pašlaik notiekošajiem un papildu ilgtermiņa pētījumiem, lai saprastu, cik ilgi pēc vakcinācijas saglabājas aizsardzība. Piemēram, pirmās ES autorizētās vakcīnas ražotājs savā galvenajā klīniskajā pētījumā turpinās novērot vakcinētos cilvēkus divu gadu garumā."
Arī ES turpinās koordinēt neatkarīgos pētījumus reālos apstākļos - tas palīdzēs gan izvērtēt autorizēto vakcīnu iedarbību, gan arī uzkrās zināšanas, kas varētu būt noderīgas vakcinācijas stratēģiju uzlabošanai.
"Mums ir informācija tikai par tik ilgu periodu, kādā ir tikušas pētītas vakcīnas," aģentūrai AP norāda Vašingtonas Universitātes vakcīnu pētniece Debora Fulere. "Pētot vakcinēto iedzīvotāju daļu, ir jānoskaidro, kurā brīdī cilvēki atkal kļūst uzņēmīgi pret vīrusu."
Pagaidām amerikāņu farmācijas kompānijas "Pfizer" pētījumā, kas joprojām turpinās, noskaidrots, ka pēc abu vakcīnas devu saņemšanas augsta efektivitāte saglabājas vismaz sešus mēnešus un, visticamāk, vēl ilgāk. Arī "Moderna" vakcīnas saņēmējiem sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas bija saglabājies ievērojams antivielu daudzums.
Taču izstrādātās antivielas nav vienīgais aspekts, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Svarīga ir arī šūnu imunitāte - B un T limfocīti, kas var saglabāties vēl pēc tam, kad antivielu rādītāji ir nokritušies. Atkārtoti nonākot saskarē ar to pašu vīrusu, šīs šūnas varētu stāties tam pretī. Pat ja tās pilnībā nepasargā no saslimšanas, tās varētu mazināt simptomu smagumu.
Mērilendas Universitātes Medicīnas fakultātes vakcīnu eksperte Ketlīna Neuzila aģentūrai AP norādījusi, ka Covid-19 vakcīnu efektivitāte, visticamāk, saglabāsies ne mazāk kā gadu, taču diez vai sniegs aizsardzību uz mūžu. "Tas būs kaut kur pa vidu šim ļoti plašajam diapazonam," viņa sacīja.
Neskaidrības pastāv arī jautājumā par to, cik efektīva ir esošo vakcīnu sniegtā aizsardzība pret vīrusa paveidiem.
Esošās vakcīnas iedarbojas uz tā dēvētajiem pīķa proteīniem. Vakcīnas uzrāda augstu efektivitāti pret galvenajiem līdz šim atklātajiem vīrusa paveidiem, lai arī Dienvidāfrikas paveida gadījumā tā ir relatīvi zemāka.
"Vīrusiem ir tipiski, ka tie mutē. Mutācija notiek, mainoties vīrusa ģenētiskajam materiālam," skaidro EZA. "Dažādiem vīrusiem mutācijas rodas atšķirīgā tempā. Tas obligāti nenozīmē, ka mutācijas mazinās vakcīnu efektivitāti." Tomēr nevar izslēgt, ka mutāciju rezultātā potenciāli varētu rasties vajadzība pēc papildus aizsardzības.
EZA norāda, ka, piemēram, vakcīna pret masalām nodrošina ilglaicīgu aizsardzību, turpretī pret gripu jāpotējas ik gadu, lai vakcīna saglabātu efektivitāti. Tas skaidrojams ar apstākli, ka gripas vīruss mutē ļoti bieži un tā ģenētiskais materiāls mainās lielā mērā.
Līdz šim zinātnieki mēģinājuši laboratorijas apstākļos veikt vairākus pētījumus, lai novērtētu vakcīnu efektivitāti pret Covid-19 paveidiem. Taču tie devuši atšķirīgus rezultātus. Tāpēc Izraēlā, kur vakcinēta liela sabiedrības daļa, veikts pirmais pētījums reālos apstākļos, norāda vācu raidorganizācija "Deutsche Welle".
Tika pētīta "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas efektivitāte pret jaunā koronavīrusa paveidiem. Salīdzinot vakcinētu un nevakcinētu cilvēku grupas, kurās vienādās proporcijās tika iekļauti dažādu demogrāfisko grupu pārstāvji, atklājās, ka Dienvidāfrikas variants biežāk nekā Lielbritānijas paveids spēja apiet vakcīnas radīto aizsardzību īsi pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas, kas kopumā rada "nelielas bažas", sacīja Telavivas Universitātes Šmunisa biomedicīnas un vēža pētījumu fakultātes profesore Adi Sterna.
"Taču kopumā mūsu pētījums apliecina, ka vakcīnas efektivitāte pret abiem paveidiem saglabājās ļoti augsta divas nedēļas pēc otrās devas saņemšanas," viņa uzsver. Nevienam pētījuma dalībniekam netika atklāts Brazīlijas vai Indijas paveids. Pētījumu veica Telavivas Universitāte sadarbībā ar "Clalit" - lielāko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju Izraēlā.
Nepieciešamība pēc papildu vakcīnām daļēji būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi noritēs vakcinācija visā pasaulē - proti, vai izdosies ierobežot vīrusa transmisiju un mutāciju vairošanos.
