Valsts prezidents izsludina grozījumus Augstskolu likumā par valsts valodas lietojumu

Valsts prezidents atzinis, ka likumā ir būtiski trūkumi, tomēr izsludinājis tos, atsevišķā paziņojumā sniedzot sīkāku skaidrojumu savai rīcībai.

Prezidents atzīst, ka Saeima ar 8.aprīļa likumu ir pieļāvusi iespēju sašaurināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā, paredzot augstskolām noteikt plašākas iespējas svešvalodu lietojumam augstskolu un koledžu īstenotajās studiju programmās, nesabalansējot to ar konstitucionālo pienākumu nodrošināt pilnvērtīgu valsts valodas lietojumu visās dzīves jomās, tostarp augstākajā izglītībā un zinātnē.

Tajā pašā laikā Levits ir ņēmis vērā, ka Saeimas 8.aprīļa likumam "Grozījumi Augstskolu likumā" ir jāstājas spēkā 1.maijā, lai Augstskolu likumā neveidotos robs attiecībā uz valsts valodas lietojumu augstskolu un koledžu īstenotajās studiju programmās. Prezidents uzsver - ja jaunā Augstskolu likuma 56.panta redakcija 1.maijā nestātos spēkā un atbilstoši Satversmes tiesas (ST) lemtajam līdzšinējais regulējums zaudētu savu spēku, tad vairs nebūtu spēkā nekādi likuma noteikumi, kas nodrošinātu valsts valodas lietojumu privāto augstskolu īstenotajās studiju programmās. "Tas nopietni apdraudētu valsts valodas aizsardzību," skaidro valsts pirmā persona.

Prezidents uzsver, ka tas ir vienīgais iemesls, kādēļ viņš likuma grozījumus tomēr izsludinājis.

Levits norādīja, ka ST pērnā gada 11.jūnija sprieduma izpildei atvēlēja gandrīz gadu laika, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija attiecīgo likumprojektu iesniedza izskatīšanai Saeimā tikai šī gada 24.martā, lūdzot to atzīt par steidzamu.

Prezidents kritiski vērtē to, ka valodas un augstākās izglītības politikām principiāli svarīgu jautājumu valsts likumdošanas ceļā risina pēdējā brīdī steidzamības kārtībā.

Levits uzskata, ka steidzamības kārtībā ir teju neiespējami nodrošināt labas likumdošanas principam atbilstošu likumdošanas procesu, it īpaši, ja likumdevējam nepieciešams izlemt ST sprieduma izpildes jautājumu, kas skar komplicētus un visai sabiedrībai būtiskus jautājumus, un pieņemtais likums pavisam noteikti nav uzskatāms par labāko paraugu, kādā veidā likumdevējam vajadzētu izpildīt ST spriedumus atbilstoši labas likumdošanas principa prasībām.

"Šāds būtisks Latvijas valsts konstitucionālos pamatus un visu Latvijas sabiedrību skarošs jautājums nav risināms steigā, sliktā likumdošanas procesā cauri Saeimai izdzenot sliktu likumu. Nav redzams attaisnojošs iemesls tam, ka attiecīgie likuma grozījumi nav savlaicīgi sagatavoti, lai tos varētu apspriest pienācīgā likumdošanas procesā," norāda prezidents.

Levitu dara bažīgu tas, vai sasteigtajā likumdošanas procesā Saeima ir spējusi likumā ietvert nepieciešamos mehānismus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas Latvijā lomas un prestiža pienācīgai nodrošināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē.