Pētījums: zemes garoza ir daudz, daudz senāka, nekā uzskatīts iepriekš

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Unsplash

Jauns pētījums liecina, ka barības vielas no Zemes garozas okeānā noplūst jau vismaz 3,7 miljardus gadu. 

Cietā, akmeņainā kontinentālā garoza mūsu planētu ir segusi jau miljardiem gadu, tiesa, tikai neliela daļa mūsdienu Zemes garozas ir tik sena. Cik tieši miljardus gadu sena tā ir, pateikt nav viegli. Lai aplēstu kontinentu vecumu, zinātnieki izpētīja akmeņos iesprostoto seno ķimikāliju sabrukuma līmeni. Parasti šīs ķimikālijas atrodas karbonātu minerālos okeāna dzīlēs. Tiesa, tos ir ļoti grūti atrast, kā arī tie reti ir analizējamā stāvoklī. 

Tagad zinātnieku komanda ir izgudrojusi jaunu veidu, kā datēt seno Zemes garozas minerālus. Jaunākajā pētījumā zinātnieki raksta, ka kontinentu vecums ir par pusmiljardu gadu lielāks, nekā uzskatīts iepriekš. 

Pētījumā, kas tika prezentēts 26. aprīlī virtuālajā Eiropas ģeozinātņu savienības konferencē, zinātnieki parādīja, ka, izanalizējot minerālu, ko dēvē par barītu, – okeāna sāļu un bārija kombināciju – atklājās pierādījumi, ka Zemes kontinentālā garoza ir vismaz 3,7 miljardus gadu sena – daudz senāka, nekā lēsts iepriekš. 

“Tas ir liels lēciens atpakaļ laikā, un tam ir ietekme uz to, kā mēs spriežam par dzīvības rašanos,” komentēja pētījuma galvenais autors Desirē Roerdniks. 

Kāpēc barīta minerāli no okeāna dzīlēm ir tik noderīgi, pētot kontinentālo garozu? Pētnieki saka, ka kontinenti un okeāni jau sen ir apmainījušies ar dažādām barības vielām. Barīta minerāli savukārt to ļoti labi saglabā un parāda, vēstīts zinātnes izdevumā "Live Science".

“Barīta minerāla sastāvs... tāda, kas uz Zemes bijis 3,5 miljardus gadu, ir precīzi tāds pats kā tad, kad minerāls nogulsnējās. Tas ir lielisks veids, kā apskatīt agrīnās Zemes procesus,” piebilda Roerdniks. 

Viens no elementiem, kas okeānos nonāk no kontinentālās garozas, ir stroncijs. Izmērot divu stroncija izotopu variantus sešās dažādās barīta minerālu nogulsnēs, pētnieki varēja aprēķināt šo minerālu vecumu. Izrādījās, ka tie bija 3,2 līdz 3,5 miljardus gadu veci.

Tomēr stāsts šeit nebeidzas, proti, pētnieki arī aprēķināja, kad stroncijs no kontinentālās garozas sāka plūst okeānā, kur veidojās šie barīta minerāli. Tas, visticamāk, sākās pirms aptuveni 3,7 miljardiem gadu. 

Tas nozīmē, ka pirms 3,7 miljardiem gadu jau pastāvēja kontinenti vai kontinents. Tas ir par pusmiljardu gadu senāk, nekā uzskatīts iepriekš. 

Pētījums vēl gaida novērtējumu un publikāciju zinātniskajā žurnālā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu