/nginx/o/2021/05/01/13756765t1h8b19.jpg)
Vai zini, kas ir Anatols Lapiņš? Anatols, ko ārzemēs pazīst ar vārdu Anatole Carl Lapine, ir rīdzinieks, kas bērnību pavadīja Āgenskalnā, bet kara gados ar vecākiem devās bēgļa gaitās uz Vāciju. Tur Lapiņš spēra pirmos soļus pretī savam sapņu darbam auto dizaina sfērā, vēlāk pārcēlās uz ASV, kur strādāja General Motors, no turienes tika nosūtīts darbā uz Opel un drīz pēc tam uz gandrīz 20 gadiem kļuva par Porsche galveno dizaineru.
Maija patriotisko svētku noskaņās ir laiks pāršķirstīt autobūves vēstures lappuses un iepazīties ar izcilu personību - Latvijā dzimušo Anatolu Lapiņu. Viņu pasaulē pazīst kā vienu no labākajiem “Porsche” dizaineriem, un stāsts par Lapiņa kunga sasniegumiem iekļauts arī pērnā gada nogalē Latvijā izdotajā grāmatā “Ceļš uz izcilību. Latvijas izgudrotāji pasaulē.”
Anatols Kārlis Lapiņš, dēvēts arī par Toniju, ir dzimis rīdzinieks. Mazais Anatols nāca pasaulē pirmās Latvijas brīvvalsts laikā - 1930. gada 23. maijā. Savus pirmos dzīves gadus viņš aizvadīja tepat Rīgā, Āgenskalnā. Sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās uz Poliju un pēcāk uz Vāciju. Tieši Vācijā, Hamburgā, jaunais un apņēmīgais vīrietis sāka gaitas pretim savai sapņu profesijai – autobūves dizaineram.
Pirmie soļi sporta auto virzienā
Anatols jau agri sapratis, ka dizains ir viņa aicinājums, un jau 20 gadu vecumā viņu varēja manīt “Daimler-Benz” uzņēmuma gaiteņos. 1951. gadā Lapiņu ģimene pārvācās uz ASV, Nebraskas štatu. Būdams mērķtiecīgs, ambiciozs jaunietis,
Anatols devās uz savu sapņu darba vietu “General Motors”, vienu no ietekmīgākajiem tā laika auto ražotājiem. Nenojaušot, ka viņš liftā tērzē ar “General Motors” galveno dizaineru, Anatols ieguva pozīciju uzņēmuma dizaineru komandā.
1999. gadā intervijā ar Normundu Avotiņu dizainers minēja, ka amerikāņi ir ļoti pragmatiski. “Viņi pieņem tevi darbā un vēro. Ja tu tiec galā ar saviem pienākumiem, tad vari saņemt paaugstinājumu. Es gada laikā saņēmu divus algas paaugstinājumus,” teicis Lapiņš.
Pirmā sastapšanās ar “Porsche”... apdzenot to
“General Motors” ievēroja Anatola radītos dizainus un sportisko rokrakstu, tādēļ nosūtīja viņu uz “Opel” izpētes centru Vācijā, kur dizainers pavadīja četrus gadus. Tolaik “Opel” meklēja jaunu, dinamisku un interesantu dizainu sporta auto būvē, kur Anatola vadībā tapa “Opel Kadett” un “Opel Commodore” rallija auto.
1967. un 1968. gadā Lapiņš strādāja arī pie kāda slepena rūpnīcas projekta. “Opel” turēja noslēpumā vēl vienu sporta auto būvi - “Opel Rekord C” sacīkšu auto, kas bija tēlaini nodēvēts par melno atraitni (“Schwarze Witwe”). Izstrādes sākumā sporta “Opel Rekord C” tika dēvēts arī par taksometru, jo Lapiņš uz mašīnas jumta bija izvietojis atbilstošu norādi.
“Melnās atraitnes” dzinēja jauda bija divas reizes lielāka nekā bāzes versijā. 1968. gada sacīkšu sezonas noslēdzošajā posmā Hokenheimas trasē jaudīgais spēkrats uzstādīja labāko apļa laiku, apdzenot tādus nozares milžus kā “Porsche” un “Chevrolet”. Sacīkstes neizdevās noslēgt ar uzvaru, jo nākamajā aplī auto pilots Ēriks Biters nespēja savaldīt auto, sagriezās un zaudēja vietu uz pjedestāla. Ar “Melno atraitni” savas autosportista karjeras sākumā brauca arī trīskārtējais Formula 1 pasaules čempions Nikijs Lauda.
Tikmēr 1971.gada Lemānas 24 stundu sacensībās uz starta izgāja rozā “Porsche 917/20”. Lapiņš automobilim bija izvēlējies diezgan interesantu krāsu un noformējumu ar miesniekiem pazīstamos terminos nosauktiem virsbūves paneļiem. Automobilis iemantoja dažādus krāšņus apzīmējumus, no kuriem par “oficiālo” un biežāk lietoto kļuva Rozā cūka (bija arī Lielā Berta un Trifeļu mednieks). Par mašīnas izskatu varēja smīkņāt, tomēr neviens nevarēja apstrīdēt “Porsche 917/20” pārākumu, kad tā uzrādīja labāko rezultātu kvalifikācijas sesijā. Sacensības gan izrādījās mazāk veiksmīgas, jo Rozā cūka no 1971.gada Lemānas 24 stundu sacensībām izstājās pēc avārijas neilgi pirms finiša.
No “Opel GT” pie “Porsche”
Šo gadu laikā “Opel” izpētes centrā Lapiņa vadībā tapa vēl viens zīmīgs auto modelis – “Opel GT”. Kolekcionāri šo spēkratu vēl šodien uzskata par kulta auto. Pats dizainers auto dēvē par “BabyCorvette”. Par šā modeļa sportisko izskatu liecina tā platā virsbūve, noapaļotā aizmugure un zemais, smailais priekšgals, kas papildināts ar atveramiem lukturiem. “Opel GT” lika britu sporta auto izskatīties neveikliem un trausliem. Šis bija jaunas ēras pieteikums!
Anatols, strādājot autobūves nozarē, piedalījies daudzās auto izstādēs.
Liktenīga kļuva 1969. gada Frankfurtes auto izstāde, kurā Lapiņš prezentēja “Opel GT” un pilnīgi nejauši satika Ferdinandu (Feriju) Porše - auto dizaineri un tā laika “Porsche” valdes locekli.
Porše viņu uzrunāja un 1969. gada 15. aprīli Lapiņš pievienojās auto ražotāja dizaineru komandai, kļūstot par “Porsche” galveno dizaineru. Šajā amatā Lapiņš strādāja līdz pat 1988. gadam.
Meistardarbs – “Porsche 928”
“Porsche” paspārnē Anatols aizvadīja teju 20 gadus, kuru laikā var lepoties ar vairākiem veiksmīgiem darbiem. Proti, tieši viņš attīstīja “Porsche 911” modeļa G sēriju, kā arī radīja koncepta auto “924”, kas pēcāk pārtapa par “944” auto modeli. Tomēr par lielāko konstruktora meistardarbu uzskatāms “Porsche 928”, kas savulaik dēvēts arī par vācu korveti.
1977. gada martā “928” ieraudzīja dienas gaismu Ženēvas auto izstādē. Modelis triumfēja 1978. gada Eiropas Gada auto balvas pasniegšanā un līdz šim ir vienīgais “Porsche”, kas izcīnījis šo titulu. Panākuma atkārtošanai pietuvoties spējis vien elektriskais “Taycan”, kas 2020.gada konkursā ierindojās trešajā vietā.
“928” plūdenās līnijas un inovatīvie tehniskie risinājumi to izcēla starp tā laikabiedriem, jo Anatols Lapiņš vienmēr esot uzskatījis, ka auto dizainam jābūt gan acīm tīkamam, gan efektīvam.
Auto durvis, motora pārsegs un priekšējie spārni izgatavoti no alumīnija, lai padarītu to vieglāku. Savukārt zem motora pārsega atrodas jaudīgs astoņu cilindru dzinējs, ļaujot sasniegt 225 km/h lielu ātrumu. Auto interjers radīts tāds, lai tajā varētu ievietot arī aizmugurējos pasažieru sēdekļus, kas iepriekš “Porsche” automobiļos nebija atrodami.
Vairāk nekā auto dizainers
Viens no neparastākajiem, bet ne mazāk interesantajiem projektiem Lapiņu piemeklēja 80. gadu sākumā. “Porsche” administrācija Štutgartē saņēma zvanu no “Airbus Industrie” inženiera un pilota, kas bijuši auto ražotāja kvēli atbalstītāji un kas lūdza “Porsche” radīt dizainu “A310” lidaparāta pilota kabīnei. Šis projekts konstruktoram un viņa komandai bijis izaicinājumu pilns. “Porsche” pirms tam jau bija radījuši sacīkšu auto pilota kabīnes, tomēr tas nav tas pats, kas lidaparāts.
“Airbus Industrie” inženieri pārbūvēja pilota kabīni, novietojot pilota krēslu tās aizmugurē, tā iegūstot papildu sešas vietas pasažieriem. Savukārt “Porsche” komandai ar Anatolu Lapiņu priekšgalā nācās pārveidot un pielāgot visu instrumentu paneli, lai kapteinis un otrais pilots tam varētu ērti piekļūt.
Kādā intervijā Lapiņš stāsta, ka projekta vērienīgumu komanda patiesi apjautusi tikai tad, kad cauri Veisahai policijas eskorta pavadībā brauca milzīga kravas automašīna, uz kuras piekabes novietota “Airbus” pilota kabīne.
Dzīve pēc “Porsche”
Liktenīgo lēmumu aiziet no “Porsche” Lapiņš pieņēma neilgi pēc tam, kad pārdzīvoja infarktu. Sākotnēji Anatols plānoja doties pensijā, bet šo domu drīz vien atmeta un sāka mācīt dizainu Vīnes universitātē. Studentu darbu pētīšana un vērtēšana atmodināja Lapiņā iedvesmu vēl vienam lielam projektam, proti, viņš radīja dizainu jūras jahtai. Savas zināšanas konstruktors nodevis kādam jahtu ražotājam Nīderlandē, un tā tapa Anatola alumīnija korpusa jahta, kurā viņš kopā ar savu dēlu devās pāri Atlantijas okeānam.
Anatols mira 2012. gadā Vācijā, Bādenbādenē, 81 gada vecumā.
