Vai mēs Visumā esam vienīgās dzīvās būtnes? Vai citplanētieši pastāv? Zinātnieki joprojām aktīvi meklē atbildes uz šiem jautājumiem, un viņu jaunākie atklājumi neliek vilties - esam jau soli tuvāk patiesībai par “mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem”.

Lai arī pagaidām astronomiem vēl nav izdevies sastapties aci pret aci ar mītu un leģendu apvītajiem citplanētiešiem, 2020. gads ir ļāvis uzzināt par ārpuszemes būtnēm vairāk nekā jebkad.

Gaidot seriāla “Vietējais citplanētietis” pirmizrādi 7. maijā, FOX piedāvā iepazīties ar pārsteidzošiem atklājumiem par Visuma iemītniekiem, kas satricinājuši pat skeptiķu pārliecību par dzīvības esamību ārpus mūsu planētas.

Vai citplanētieši mēģina ar mums sazināties?

Dzirdot par mistiskiem radio signāliem, kas uztverti Visumā, daudziem prātā nāk citu planētu iemītnieki, kas vēlas ar mums komunicēt. Patiesībā tie nekad nav bijuši citplanētieši.

2019. gada pavasarī Pārksa (Parkes) teleskops Austrālijā uztvēra dīvainu signālu 980 MHz frekvencē, kas nāca no saulei tuvākās zvaigžņu sistēmas – Centaura Proksima. Zīmīgi, ka šajā radiofrekvenču joslā cilvēku un satelītu raidītos signālus uztver ļoti reti, tāpēc šis notikums piesaistīja īpašu zinātnieku uzmanību.

Citplanētietis FOTO: Unsplash

Neizskaidrojamais signāls pēc uztveršanas nedaudz pārvietojies, it kā tas būtu raidīts no kustīgas planētas. Zinātniekus šis atklājums patīkami satraucis, taču viņi vienlaikus bija piesardzīgi, skaidrojot, ka vispirms jāpārbauda, vai tādi avoti kā komētas, ūdeņraža mākoņi vai pat cilvēku mākslīgi radītas tehnoloģijas nevarētu patiesībā būt radījušas citplanētiešu signāla atveidojumu.

Centaura Proksimas zvaigžņu sistēma atrodas 4,2 gaismas gadu attālumā. Viena no šīs sistēmas planētām - Proksima b ir par 17% lielāka nekā Zeme un riņķo ap zvaigzni Centaura Proksima. Tā kā planēta riņķo tieši savas zvaigznes apdzīvojamā zonā, pastāv uzskats, ka uz tās varētu būt ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas savukārt liek domāt, ka šeit varētu arī eksistēt dzīvība. Tajā pašā laikā zinātnieki atklājuši, ka, ņemot vērā planētas sinhrono rotāciju ar zvaigzni, puse Proksima b vienmēr atrodas tumsā. Tāpat tiek lēsts, ka planētas virsma varētu būt klinšaina - līdzīgi kā uz Zemes.

Kas mīt Veneras mākoņos?

2020. gada septembrī Venera kļuva par apspriestāko planētu, kad zinātnieki tās atmosfērā atklāja fosfīna molekulas. Uz Zemes retā un indīgā gāze fosfīns (to veido fosfora un ūdeņraža atomi) visbiežāk saistīta ar baktērijām, kuru dzīvībai nav nepieciešams skābeklis. Tāpat to attiecina uz dažām cilvēku veiktām darbībām, piemēram, gāze veidojas kā industriālo procesu blakusprodukts, un fosfīnu var atrast arī izžuvušu dīķu pamatnē, pingvīnu ekskrementos un āpšu zarnās.

Venera FOTO: Pixabay

Tā kā uz Veneras valda ļoti augsta temperatūra (425 grādi) un tās apstākļus mēdz pielīdzināt ellei, rodas jautājums, kā tur radusies šāda molekula? Iespējams, to var izskaidrot ar dzīvības eksistenci planētas noslēpumainajos mākoņos.

Lai gan šis atklājums varētu raisīt cerības par citplanētiešu esamību, Glāzgovas universitātes ķīmiķis Lī Kronins (Lee Cronin) norādīja, ka fosfīns tikpat labi varēja būt izveidojies arī vairākos ģeoloģiskos procesos, un, iespējams, nemaz nav saistīts ar nekāda veida dzīvību.

Vai Oumuamua varētu būt citplanētiešu artefakts?

Pirms diviem gadiem zinātnieki ievēroja, ka cauri Saules sistēmai traucas neparasts, aptuveni 400 metrus garš cigāra formas objekts. To nodēvēja par Oumuamua (havajiešu valodā – vēstnesis no tālienes), un zinātnieki pieņēma, ka tā ir komēta - viešņa no starpzvaigžņu telpas.

Taču, pētot to tuvāk, atklājās, ka Oumuamua uzņem ātrumu, gluži it kā kāds to vadītu. Tas samulsināja zinātniekus. Hārvarda universitātes astrofiziķis Abrahams “Avi” Lēbs (Abraham (Avi) Loeb) izteica pieņēmumu, ka lidojošais objekts varētu būt nevis komēta, bet gan citplanētiešu zonde. To uz priekšu dzen “viegla bura” – plats, vien dažus milimetrus biezs materiāls, kas uzņem ātrumu saules radiācijas ietekmē.

Objekts Oumuamua FOTO: Reuters/ScanPix

Tikmēr citi zinātnieki atspēkoja Lēba ideju, sakot, ka sasalušais ūdeņradis uz objekta virsmas ir izkusis un licis tam kustēties uz priekšu, līdzīgi kā kosmosa kuģu dzinējos. Taču Lēbs nepalika atbildi parādā un norādīja, ka sasalušais ūdeņradis varēja sasilt arī plašajā starpzvaigžņu sistēmā un būtu pazudis no Oumuamua jau krietnu laiku, pirms objekts sasniedza mūsu zvaigžņu sistēmu.

Šķiet, ka mums nāksies vēl ilgi gaidīt, lai zinātnieki vienotos par to, kas īsti bija šī mistiskā “viešņa”.

Vai mūsu galaktikā eksistē vairāki desmiti citplanētiešu civilizāciju?

Lūkojoties zvaigžņotajās nakts debesīs, ne viens vien ir aizdomājies par to, vai tur, augšā, tālumā, varētu būt vēl kāds, par kura eksistenci mēs nezinām? Pagājušā gada jūnijā Astrofizikas žurnālā ASV (“The Astrophysical Journal”) publicētais pētījums sniedz atbildi. Proti, Piena Ceļa galaktikā eksistējot 36 inteliģento citplanētiešu civilizācijas.

Kā pētnieki nonāca līdz šim skaitlim? Gluži vienkārši – izmantojot vairākus gadu desmitus senu sistēmu, ko dēvē par Dreika formulu. To 1961. gadā radīja amerikāņu astronoms Frenks Dreiks (Frank Drake), mēģinot kvantificēt aptuveno civilizāciju skaitu, ar kurām mūsu Galaktikā teorētiski būtu iespējams sazināties (inteliģentās civilizācijas).

Piena Ceļš. FOTO: Publicitātes foto

Lai gan visi formulas mainīgie lielumi ir zināmi un mūsdienās aprēķināt šo civilizāciju skaitu ir iespējams, tas nenozīmē, ka mums tuvākajā laikā varētu izdoties ar kādu no tām sazināties. Kaut vai tāpēc, ka tuvākā inteliģentā civilizācija atrodas 17 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Vai melnā cauruma tuvumā varētu būt dzīvība?

Meklējot dzīvības eksistences pierādījumus Visumā, vairums zinātnieku dod priekšroku tam, ko viņi jau zina, proti, meklē Zemei līdzīgas planētas, kas riņķo ap zvaigzni. Taču kā būtu, ja planēta riņķotu ap melno caurumu?

Melnais caurums mākslinieka interpretācijā. FOTO: Reuters/ScanPix

Šī ideja patiesībā nemaz nav absurda vai dīvaina, jo, pretēji populārajam pieņēmumam, ka melnie caurumi neatgriezeniski un ar milzīgu spēku iesūc sevī visu apkārt esošo, tā nebūt nav. To tuvumā varētu eksistēt ne tikai gravitācijas ziņā stabilas orbītas, bet arī gaisma no kosmiskās telpas starojuma. Šī gaisma, ko veido agrīnā Visuma paliekas ar temperatūru tuvu absolūtajai nullei, sasiltu, nokļūstot melnajā caurumā. Zinātnieki 2020. gada pavasarī laida klajā pētniecisku rakstu, kurā norādīts, ka šādā veidā organismiem, kuri par savu mājvietu izvēlējušies tik neparastu vietu, tiktu nodrošināts nepieciešamais siltums un enerģija. To, vai gūsim pierādījumus šādai teorijai, atliek tikai minēt.

Arī tev ir iespēja atklāt ko nebijušu un kļūt par liecinieku viena apņēmīga citplanētieša piedzīvojumiem uz Zemes aizraujošajā seriālā “Vietējais citplanētietis”, kam varēsi sekot līdzi katru piektdienu jau no 7. maija, plkst.22.00 kanālā FOX!